bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Pērn 40% no pārbaudītajiem autoservisiem neievēroja vides aizsardzības prasības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Valsts vides dienests, VVD, piesārņojums, autoservisi, Elita Baklāne-Ansberga, Kalvis Avotiņš, riepas, riepu tirgotāji, Tīna Lūse, Kaspars Zakulis, Ingus Rūtiņš, Andris Vasins,

Pērn 40% no 222 Valsts vides dienesta (VVD) pārbaudītajiem autoservisiem neievēroja vides aizsardzības prasības, pavēstījusi VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa gan uzsvēra, ka VVD inspektori pārbaudījuši autoservisus izlases kārtībā, proti, tos par kuriem gan VVD, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē bijušas aizdomas par pārkāpumiem.

VVD Piesārņojuma kontroles sektora vadītājs Kalvis Avotiņš norādīja, ka par konstatētajiem pārkāpumiem ierosinātas 11 administratīvās lietvedības.

VVD sadarbībā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju (LRAA) īstenotā pilotprojekta – kompleksu pasākumu kampaņu autoservisos visā Latvijā mērķis bija informēt un izglītot autoservisa īpašniekus par vides aizsardzības prasībām, kas viņiem būtu jāievēro.

Baklāne-Ansberga atzina, ka nolietoto riepu skaits ar katru gadu palielinās un nav vienas «receptes», lai šo situāciju īsā laikā atrisinātu.

«VVD trūkst cilvēkresursu, lai apsekotu visas vietas. VVD ir 70 inspektori, kuru redzeslokā ir 15 000 legālu uzņēmumu un vēl vairāki simti nelegālu uzņēmumu,» sacīja Baklāne -Ansberga.

Viņa norādīja, ka šogad VVD cīnīsies nevis ar sekām, bet kontrolēs riepu tirgotājus, lai precīzi tiktu uzskaitīts ievesto riepu apjoms. Tāpat plānots uzraudzīt arī autoservisus, vai viņi uzskaita nolietotās riepas un tās tiek nodotas legālam apsaimniekotājam.

«Aprīlī aicināsim iedzīvotājus lietotnē Vides SOS ziņot par riepu uzkrājumiem, lai varētu uzskaitīt piesārņotās vietas un rast tām risinājumu,» sacīja VVD ģenerāldirektore.

Otrajā pusgadā VVD plānojis īstenot pastiprinātu industriālo zonu un degradēto teritoriju kontroli, tai skaitā autoservisu pārbaudes. Šīs kampaņas mērķis būs palielināt autoservisu skaitu, kas noslēguši līgumus ar Ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku – atkritumu apsaimniekotāju par riepu izvešanu un regulāri nodod riepas.

Tāpat plānots izglītot zemes īpašniekus par viņu atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, ja zemes nomnieks īpašumā atstājis atkritumus. Sagaidāms, ka īstenoto pasākumu rezultātā palielināsies uzņēmēju skaits, kas ne tikai būs saņēmuši nepieciešamās vides atļaujas, bet arī ievēros vides aizsardzības prasības.

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) vadītāja Tīna Lūse stāstīja, ka Latvijā realizē 17 000 tonnas riepu gadā. Savukārt 2018.gadā valstī bija uzkrājušās 105 000 tonnas nepārstrādāto riepu.

«Kamēr riepas stāv sakrautas kaudzēs neviens par tām neuztraucās, taču līdzko tās aizdegas, tās rada riskus cilvēku veselībai,»

sacīja Lūse. Viņa pauda uzskatu, ka atbildību par nolietotajām riepām būtu jāuzņemas importētājiem. Savukārt autoservisu īpašnieku pienākums būtu noslēgt līgumu par riepu nodošanu pārstrādei.

«Mūsu mērķis ir, lai riepas no bīstama atkrituma kļūtu par vērtīgu resursu,» piebilda Lūse.

Atbildot jautājumu, kā Latvijā tiek veicināta pārstrādāto riepu gumijas granulu atkārtota izmantošana, Lūse atzina, ka par aprites ekonomikas aspektiem ir runāts ar Satiksmes ministriju, taču sadarbībā ir gausa.

Savukārt Latvijas Zaļā punkta direktors, LRAA uzraudzības padomes pārstāvis Kaspars Zakulis norādīja, ka viss ir atkarīgs no tā, kāda specifikācija ir ierakstīta ceļu būvniecībā. Piemēram, Lietuvā riepu gumijas granulas tiek veiksmīgi izmantotas autoceļu būvē, kamēr Latvijā nav šādas prakses. Ir daudzveidīgas iespējas, kā šīs granulas izmantot bērnu un sporta laukumu segumiem, norādīja Zakulis.

Lasiet arī: Asociācija: Riepu nelegālo izgāztuvju ignorēšana ir augsta riska spēle ar uguni

Tikmēr Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš pauda nostāju, ka vides piesārņotājs ir automašīnas lietotājs, kuram būtu jāuzņemas finansiāla atbildība par to, lai riepas tiktu savāktas un pārstrādātas. Viņš norādīja, ka iegādājoties riepas, par vienu riepu vajadzētu piemaksāt vismaz četrus eiro. Taču problēma ir tā, ka patērētājs raugās pēc lētākām riepām un autoservisu piesātinātajā konkurencē tas ir milzīgs izaicinājums, jo autoservisi ir ieinteresēti samazināt gala cenu, skaidroja Rūtiņš.

Autoservisa ReiLat pārstāvis Andris Vasins uzsvēra, ka autoservisos, kas darbojas oficiāli, nolietotās riepas tiek gan uzskaitītas, gan nodotas pārstrādei, taču ir pietiekami daudz tādu vietu, kas sniedz pakalpojumus nelegāli un to samaksa ir uz pusi lētāka, tādēļ arī veidojas situācija, kā riepas nenonāk pārstrādē.


Pievienot komentāru

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!