bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.09.2019 | Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra

Pērn ar minerālmēsliem mēsloti 34% lauksaimniecības zemju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPagājušajā gadā ar minerālmēsliem tika mēsloti 34% izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2010.gadā ar minerālmēsliem mēsloti 55% no kopējās lauksaimniecības kultūru sējumu platības (2009.gadā – 50%), tai skaitā 78% graudaugu (2009. gadā – 73%) un 89% tehnisko kultūru sējumu (2009. gadā – 71%).

Pārrēķinot 100% augu barības elementos, izlietots 92,2 tūkst. tonnu minerālmēslu, tai skaitā 58,9 tūkst. tonnu slāpekļa, 15,5 tūkst. tonnu fosfora un 17,8 tūkst. tonnu kālija. 1 178,8 tūkst. ha jeb 66% netika mēsloti. Tās galvenokārt bija pļavas, ganības un ilggadīgie stādījumi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienam sējumu hektāram, pārrēķinot 100% augu barības elementos, izlietoti 83 kg minerālmēslu jeb par 12% vairāk nekā 2009. gadā. Minerālmēslu izlietojums vienam graudaugu hektāram pieaudzis no 107 kg 2009. gadā līdz 117 kg 2010. gadā jeb par 9% un tehnisko kultūru sējumu platībām – attiecīgi no 140 kg līdz 174 kg jeb par 24%.

Pēdējo trīs gadu laikā par 10 kg jeb 23% palielinājies slāpekļa izlietojums vienam sējumu hektāram – no 43 kg 2008. gadā līdz 53 kg 2010. gadā, fosfora patēriņš palicis nemainīgs – 14 kg, bet nedaudz samazinājies kālija izlietojums – no 17 kg līdz 16 kg.

2010. gadā graudaugu sējumos iestrādāts par 10% un tehnisko kultūru sējumos par 28% vairāk slāpekļa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šādu tendenci ietekmēja vienkāršo slāpekļa minerālmēslu arvien plašāka izmantošana, jo cenas ir ievērojami zemākas kā kompleksajiem minerālmēsliem.

2010.gadā vienkāršo slāpekļa minerālmēslu īpatsvars kopējā minerālmēslu daudzumā (fiziskajā svarā) veidoja 55%. No visiem iestrādātajiem minerālmēsliem 45% bija amonija nitrāts.

Organiskais mēslojums iestrādāts par 472 tūkst. tonnu jeb 15% vairāk nekā 2009. gadā. Vidēji vienā sējumu hektārā iestrādātais daudzums pieaudzis no 2,8 tonnām 2009. gadā līdz 3.4 tonnām 2010. gadā jeb par 21%.

 


Pievienot komentāru

  1. zemnieks teica:

    mēsloto platību skaits pieaug, tas ļauj cerēt, ka arī lauksaimniecībā izmantojamo zemju kļūst vairāk

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.

Igaunijā valsts valodu mācīs vilcienos uz Narvu

Igauņu valodas stundas vilcienā – ar šādu radošu iniciatīvu iecerēts sekmēt integrācijas procesu Igaunijā. Nodarbības gaidāmas dzelzceļa maršrutā, kas savieno Tallinu un Narvas pilsētu Krievijas pierobežā.

Brīvpusdienu apmaksā piedalīsies gan ministrija, gan pašvaldības

Valsts tomēr piedalīsies 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, liecina 13.septembrī valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm.

Britu parlamenta spīkers sola neļaut Džonsonam pārkāpt likumu ar bezvienošanās Brexit 31.oktobrī

Lielbritānijas parlamenta priekšsēdētājs paudis gatavību grozīt kārtības rulli, lai nepieļautu, ka birtu premjerministrs panāk valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās 31.oktobrī, kas būtu pretrunā parlamenta lēmumiem ar likuma spēku.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9% jeb 79 centiem

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18%.

Sadarbības partneri izsaka pārmetumus valdībai par likumu neievērošanu budžeta izstrādē

Vairāki valdības sadarbības piektdien, 13.septembrī, pārmetuši Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Mazumtirgotāji Lietuvā izmanto algu pieaugumu cenu celšanai, vērtē ekonomists

Cenas Lietuvā 2019.gadā augušas divreiz ātrāk nekā pārējā eirozonā. Mazumtirgotājus celt cenas motivējusi iedzīvotāju pieaugošā rocība, vērtējis komercbankas ekonomists.

Latvijā pie atbildības sauc vīrieti, kas piedalījies bruņotā konfliktā Ukrainā

Apsūdzētajam vīrietim bijis nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos.

Ministru kabinets prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus

Ministru kabinets piektdien, 13.septembrī, ārkārtas sēdē lēmis par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Prāgā demontēs Padomju karavadoņa pieminekli

Čehijas galvaspilsētā Prāgā pašvaldība nolēmusi noņemt un pārvietot pieminekli, kas veltīts Padomju Savienības Otrā pasaules kara laika maršalam. Neraugoties saņemto uz kritiku no Krievijas, iecerēts tā vietā izveidot vispārīgākas nozīmes memoriālu.

Trim lielajām slimnīcām meklē padomes locekļus

Izsludina konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem.

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

Eiropas akciju cenas pieaugušas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazeminājusi procentlikmes.

Igaunija veidos interneta diplomātijas departamentu, lai vairotu starptautisko ietekmi

Igaunijā, kur valsts iestādes lielu uzmanību pievērš datortehnoloģijām, Ārlietu ministrijas paspārnē iecerēts izveidot Kiberdiplomātijas departamentu. Tā uzdevums būs padarīt Igaunijas balsi dzirdamāku interneta jautājumos starptautiskajā vidē un organizācijās.

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Rīgas dome sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem sadalījusi pilsētas teritorijas

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Spānijā pēkšņi plūdi prasa upurus

Vairākās Spānijas daļās ciklons atnesis spēcīgas lietusgāzes, plūdus un viesuļvētru. Dabas katastrofas prasījušas ne mazāk kā divu cilvēku dzīvības.

Tieslietu ministrija uzstāj uz ieslodzījuma vietu uzlabošanu

Valdībai skatot jautājumu par 2020.gada valsts budžeta izdevumiem prioritārajiem pasākumiem, Tieslietu ministrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Liepājas cietuma celtniecības projekta īstenošanu jau no nākamā gada.

Brīvdienās būs rudenīgi lietains un vēss laiks

Piektdien, 13.septembrī, laika apstākļus vēl noteiks plaša ciklona dienvidu mala un Latvijai pāri virzīsies plaša lietus un mākoņu zona. Daudzviet līs, dienā vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pat 10-15 mm, kā arī lokāli iespējams pērkons, krusa.

Konceptuāli atbalsta liegumu pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus

Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Lietuvas Seima papildvēlēšanās «auksta duša» sociāldemokrātu līderim un valdošai partijai

Lietuvā aizvadīta Seima papildvēlēšanu pirmā kārta. Kopumā balsojums parādījis, ka sarūk iedzīvotāju atbalsts valdošai Zemnieku un zaļo savienībai, bet sociāldemokrātu nometnē varas pozīcijas sašūpotas līderim Gintautam Paluckam.

Eiropa kopā ar PVO iesaistās cīņā par to, lai veicinātu izpratni par vakcīnu priekšrocībām

Uzticēšanās trūkuma dēļ ievērojami mazinās vakcinācijas aptvērums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, un tā rezultātā pieaug slimības uzliesmojumu skaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->