Pērn būtiski audzis sūdzību pret Latviju skaits Eiropas Cilvēktiesību tiesā

2020.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) sākusi skatīt 22 jaunas lietas no Latvijas, kas ir krietni vairāk nekā citos gados, trešdien, 3.martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā teica Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.

Līce deputātus informēja par aktualitātēm aizvadītajā gadā, un atklāja, ka arī ECT 2020.gadu pavadīja «Covid-19 zīmē». Pandēmija ietekmēja tiesas darba organizāciju, taču neietekmēja darba apjomu, piebilda Līce.

Pēc viņas paustā, tas redzams arī Latvijas lietās, jo pieņemto nolēmumu skaits un jauno sūdzību skaits, salīdzinot ar pēdējo divu gadu statistiku, ir audzis.

Pērn saņemti 15 ECT nolēmumi Latvijas lietās. Astoņās lietās konstatēti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi, vienā lietā slēgts mierizlīgums un atlikušās lietas noraidītas kā nepieņemamas, vai tiesa secināja, ka pārkāpums nav noticis.

Analizējot nolēmumus, var secināt, ka pērn iezīmējās trīs svarīgas tēmas – tiesības uz īpašumu, līdzsvars starp vienas personas tiesībām uz izteiksmes brīvību un tiesībām uz privāto dzīvi, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu.

2020.gadā ECT lēma par sen iesniegtām lietām – Markus pret Latviju un Zirnīte pret Latviju, kas saistās ar iepriekš Latvijā pastāvējušo kriminālprocesa regulējumu. Abās lietās personas sūdzējās, ka kriminālprocesa rezultātā viņiem konfiscēti visi īpašumi, nevērtējot to vērtību pret nozieguma nodarījumu smagumu, vai tas ir vienīgais īpašums un citus faktorus.

ECT, ņemot vērā, ka sūdzības bija iesniegtas sen, piemēram, Markus pret Latviju bija iesniegta jau 2010.gadā, tiesa lēma vadoties pēc tai laikā spēkā esošā regulējuma, un ECT konstatēja, ka ir pārkāpums tiesībās uz īpašumu. Taču to bija secinājusi arī Satversmes tiesa, kas starplaikā vērtēja šo lietu, un likumdevējs jau bija mainījis krimināllikuma normas.

Līce atzīmēja, ka ECT strādā ar laika nobīdi, un var gadīties, ka tad, kad tiesa lemj, tas normatīvi valstī jau ir mainīts.

Otrs būtiskais jautājums, ko ECT 2020.gadā skatīja bija par to, kā atrast pareizo līdzsvaru starp vienas personas tiesībām uz izteiksmes brīvību un otras personas tiesībām uz privātumu jeb lieta Dupate pret Latviju.

Līce skaidroja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem, kādā medijā tika publicētas Kristīnes Dupates fotogrāfijas, viņai ar jaundzimušo iznākot no dzemdību nama. Šai lietā jautājums bija par to, vai informācija, ko publicē medijā par privātpersonu ir veicinājusi sabiedrībā nozīmīgu jautājumu apspriešanu, vai devusi ieguldījumu jeb vienkārši apmierinājusi sabiedrības ziņkāri.

ECT ieskatā pareizais līdzsvars starp abu pušu tiesībām netika sasniegts, tāpēc tiesa konstatēja, ka pārkāpums bijis attiecībā uz privātās dzīves neaizskaramību.

Savukārt trešā tēma bija par tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Līce uzsvēra, ka pērn notika nozīmīgs pavērsiens ECT praksē, jo tā pirmo reizi piekrita Latvijas valdības argumentam, ka Latvijā ir kompensējošs mehānisms personām, kas uzskata, ka civilprocess ir ieildzis pārāk ilgi.

ECT piekrita, ka šādās situācijās personai, atsaucoties uz Satversmes 92.pantu, ir tiesības saņemt atlīdzību par pārāk ilgu civilprocesu. Viņasprāt, tas, ka tiesa to atzina ir nozīmīgi.

Vienlaikus Līce norādīja, ka pērn no ECT saņemtas 22 jaunas lietas, kas ir vairāk nekā bijis iepriekšējos gados, kad gadā saņemtas sešas līdz 12 lietas.

Viņa nemācēja teikt, vai tas saistīts ar Covid-19 pandēmiju, jo 2020.gadā saņemtās lietas tiesā iesniegtas jau kopš 2016.gada.

Līce pastāstīja, ka no pagājušā gada sūdzībām izteikti izceļas jautājumi par tiesībām uz īpašumu un par labticīgo ieguvēju aizsardzību. Jaunajās lietās esot «specifisks griezums» saistībā ar privatizāciju un mākslinieku darbnīcu privatizāciju daudzdzīvokļu bēniņos.

Komentējot aizvadīto gadu, Līce norādīja, ka tajā bija divi nozīmīgi notikumi – Latvija pirmo reizi Latvijas vēsturē iesniedza starpvalstu sūdzību pret Dāniju, saistībā ar Kristīnes Misānes plānoto izdošanu uz Dienvidāfrikas Republiku, un Latvijas iesniegtā atkāpe ECT par atkāpi no atsevišķu cilvēktiesību ievērošanu ārkārtējās situācijas laikā.

Misānes lietas sakarā, Līce piebilda, ka strīds ar Dāniju tika atrisināts 2020.gada martā, Misānei atgriežoties Latvijā.

Savukārt par iesniegto atkāpi ECT, Līce skaidroja, ka Latvija lūdza atkāpi no cilvēktiesību ievērošanas atsevišķās tiesībās, lai izpildītu ārkārtējās situācijas laikā noteiktās prasības. Līce piebilda, ka ir tiesības no kurām nekad nedrīkst atkāpties, taču ir virkne, no kurām var. Latvija atkāpās no četrām – pulcēšanās brīvības, tiesībām uz izglītību, tiesībām uz brīvu pārvietošanos un tiesībām uz privātās ģimenes dzīves neaizskaramību.

Vasarā, atceļot ārkārtējo situāciju, Latvija atcēla atkāpes, bet gada nogalē, kad tika aizliegti visi pasākumi, Latvija iesniedza jaunu atkāpi – tiesībās uz pulcēšanās brīvības ievērošanu. Šī atkāpe joprojām ir spēkā atbilstoši Covid-19 [infekcijas izplatības pārvaldības] likumam un Cilvēktiesību konvencijai, kas pieļauj atkāpes ārkārtējās situācijas laikā.

Līce piebilda, ka Latvijai nav nosūtītas jaunas sūdzības par Covid-19 ierobežojumiem, bet citām valstīm jau esot pirmie gadījumi, gan par pulcēšanās ierobežojumiem, gan tiesībām uz īpašumu un izdošanas un izraidīšanas aspektiem.

Viņa «droši prognozēja», ka arī Latvija saņems līdzīgas sūdzības.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas