Pērn Latvijā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 11,8%

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, pieauga par 11,8%, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018.gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016.gadā – par 4,9%, 2015.gadā – par 7,6%, 2014.gadā – par 9,3%).

2017.gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016.gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3%. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2%. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4%), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8%) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6%). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9%) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2%).

2017.gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 13,1% – no 311 eiro mēnesī 2016.gadā līdz 352 eiro mēnesī 2017.gadā. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk – par 4,2% (no 108 eiro mēnesī 2016.gadā līdz 112 eiro mēnesī 2017.gadā).

2017.gadā ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos sastādīja 72% (2016.gadā – 71,2%), bet sociālo transfertu īpatsvars – 23% (2016.gadā – 24,7%).

2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, vismazākais ienākumu pieaugums bija trūcīgākajās mājsaimniecībās (par 5,6% pirmās kvintiļu grupas un par 7,1% otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībās). Visvairāk ienākumi pieauga turīgākajās jeb piektās kvintiļu grupas mājsaimniecībās (par 14,3%). Trešās un ceturtās kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumigada laikā pieauga attiecīgi par 11,6% un par 11,3%.

2017.gadā pieauga ienākumu nevienlīdzība. Salīdzinājumā ar 2016.gadu Džini koeficients palielinājās par vienu procentpunktu (no 34,5% līdz 35,6%), turklāt vēl krasāk iezīmējās atšķirība starp vistrūcīgākajiem ( pirmā kvintiļu grupa) un visbagātākajiem iedzīvotājiem (piektā kvintiļu grupa). 2017.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,8 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi (2016.gadā šī ienākumu starpība bija 6,3 reizes).

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2016.gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,2%) un Lietuvā (37,6%), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,3%. Arī kvintiļu attiecības indekss bija trešais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2016.gadā bija tikai Bulgārijā (8,2) un Lietuvā (7,3), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,1.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas