bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Pērn Latvijas iedzīvotāji ceļojumos iztērējuši 931 miljonu eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājies par 5,8% un to izdevumi – par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6% un pavadīto nakšu skaits – par 5%, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0%. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas trīs reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos.

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1% vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5% braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21%, bet retāk Latgale – 11,8%. Līdzīgi kā 2016.gadā arī pērn populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21%) un Jūrmala (8,1%). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Pērn vairākdienu braucienu skaits pa Latviju bija 2,9 milj., kas samazinājies par 4,2%, salīdzinot ar 2016.gadu. 80,6% braucienu bija ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl iedzīvotāji pa Latviju ceļoja ar autobusu (14,5%) un vilcienu (4,4%). 17,2% braucienos izmantotas īrētas jeb maksas naktsmītnes. No tām 11,1% rezervētas pie tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem, bet 66,1% patstāvīgi rezervēja pie pakalpojuma sniedzēja. 41,2% rezervācijas tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Visbiežākie vietējā tūrisma braucienu iemesli kopš 2012.gada ir radu un draugu apmeklējumi, kuru īpatsvars turpināja palielināties, 2017.gadā sasniedzot 59,7%.

Visvairāk vietējā tūrisma braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (51,6%), iedzīvotāji vecumā no 25–34 gadiem (29,8%), vidējo izglītību ieguvušie (46,5%) un nodarbinātie (73,2%).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 0,3 milj. braucienos (10,6% no visiem), uzturoties 3,6 diennaktis (par 1,2 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 47,8 eiro (vidējais 45,2), bet diennaktī – 13,2 eiro (vidējais 18,8).

Vairākdienu braucienos pa Latviju 2017.gadā kopējie izdevumi sasniedza 133 milj. eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2016.gadā. Visvairāk jeb 27,2% no izdevumiem tērēti transportam, 17,4% naktsmītnēm, 15% ēdināšanas pakalpojumiem un 40,2% citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vietējā tūrisma braucienā 2017.gadā bija 45,2 eiro, pieaugot par 9 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 18,8 eiro, kas pieauga par 3,4 eiro, salīdzinot ar 2016.gadu.

Vietējā tūrisma braucienos 2017.gadā pavadītas 7,1 milj. nakšu, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 79,2% nakšu pavadītas privātās naktsmītnēs, tai skaitā 55,7% pie radiem un draugiem. 20,8% nakšu pavadītas viesnīcās, kempingos, kūrorta rehabilitācijas centros un citās maksas naktsmītnēs.

Vidējais ilgums braucieniem 2017.gadā bija 2,4 diennaktis. Visilgākā uzturēšanās kopš 2012.gada ir bijusi hosteļos un kūrorta rehabilitācijas centros, kur 2017.gadā vidēji pavadītas 7,3 diennaktis, bet vasarnīcās 4,8 diennaktis.

Populārākie galamērķi vairākdienu braucienos pa Latviju bija Rīga (10,0%), Ventspils (5,2%), Limbažu novads (4,6%), Jūrmala (4,5%), Liepāja (4,4%), Saldus novads (3,4%), Daugavpils (2,9%), Talsu novads (2,5%) un Jelgava (2,5%). 33,9% no visu braucienu galamērķiem bija republikas nozīmes pilsētas.

Ārvalstu ceļojumos iedzīvotāji devās lielākoties atpūtas nolūkā

2017.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 0,8 milj. vienas dienas ārvalstu braucienos, kas ir par 14,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk braucienu bija uz Lietuvu (73,4%) un uz Igauniju (20,2%). Kopējie izdevumi braucienos palielinājās par 40,2%, sasniedzot 43,7 milj. eiro. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienam uz ārvalstīm palielinājās par 10,1 eiro, sasniedzot 55,3 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,3 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, kas bija par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš. 43,2% ārvalstu braucienos devās ar lidmašīnu, bet 34,9% ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl uz ārvalstīm ceļoja ar autobusu (12,8%) un ūdens transportu (7%). Biežākie braucienu iemesli uz ārvalstīm kopš 2012. gada ir atpūta (60,3%) un radu un draugu apciemojumi (23,4%).

Ceļazīme jeb kompleksais tūrisma pakalpojums pirkts 20,1% braucienu. 67,5% braucienu nakšņošanai izmantoja maksas jeb īrētas naktsmītnes. 31,9% no tām rezervētas vai apmaksātas pie tūrisma operatoriem vai aģentiem, bet 47,7% rezervētas patstāvīgi. No visām naktsmītņu rezervācijām 58,3% veiktas, izmantojot automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Visvairāk ārvalstu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (55,3%), iedzīvotāji vecumā no 35–44 gadiem (26%), augstāko izglītību ieguvušie (54,8%) un nodarbinātie (77,8%).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 87 milj. jeb 6,9% braucienu, uzturoties 7,2 diennaktis (par 1,8 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 333,2 eiro (vidējais 412,6 eiro), bet diennaktī – 46 eiro (vidējais 76,4 eiro).

Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm 2017.gadā kopējie izdevumi sasniedza 522,1 milj. eiro, kas ir par 21,4% vairāk nekā 2016.gadā. Visvairāk, jeb 32,7% no izdevumiem tērēti transportam, 29,4% naktsmītnēm, 17,3% ēdināšanas pakalpojumiem, 7% izklaides un kultūras aktivitātēm un 13,6% citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vairākdienu braucienā uz ārvalstīm pērn bija 412,6 eiro, pieaugot par 68,6 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 76,4 eiro, kas pieauga par 18,3 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vislielākie izdevumi diennaktī bija 114,3 eiro braucienos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie – 24,9 eiro, apmetoties vasarnīcās.

Ārvalstu braucienos 2017.gadā pavadīti 6,8 milj. nakšu, kas ir par 7,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais uzturēšanās ilgums braucienā bija 5,4 diennaktis. Īsāks laiks pavadīts maksas jeb īrētās naktsmītnēs – 4,6 diennaktis, bet garāks – privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs – 7 diennaktis.

Populārākie ārvalstu braucienu galamērķi 2017.gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (13,7%), Lietuva (12,1%), Krievija (6,7%) un Baltkrievija (6,0%), kopā veidojot 38,6% no visiem braucieniem. Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Vāciju (11,7%) un Zviedriju (6,3%).


Pievienot komentāru

  1. PILÕDZIS teica:

    Interesonti cik cilvēku LV vispõr õrzemju ceļojumos nov bijuši? Rokstītois ir opšoubõms,jo LV opmērom 30 proc.iedz.ir turīgi,un nobogie neceļo.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.