bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 17.01.2019 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Pērn Latvijas iedzīvotāji ceļojumos iztērējuši 931 miljonu eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājies par 5,8% un to izdevumi – par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6% un pavadīto nakšu skaits – par 5%, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0%. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas trīs reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos.

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1% vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5% braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21%, bet retāk Latgale – 11,8%. Līdzīgi kā 2016.gadā arī pērn populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21%) un Jūrmala (8,1%). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Pērn vairākdienu braucienu skaits pa Latviju bija 2,9 milj., kas samazinājies par 4,2%, salīdzinot ar 2016.gadu. 80,6% braucienu bija ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl iedzīvotāji pa Latviju ceļoja ar autobusu (14,5%) un vilcienu (4,4%). 17,2% braucienos izmantotas īrētas jeb maksas naktsmītnes. No tām 11,1% rezervētas pie tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem, bet 66,1% patstāvīgi rezervēja pie pakalpojuma sniedzēja. 41,2% rezervācijas tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Visbiežākie vietējā tūrisma braucienu iemesli kopš 2012.gada ir radu un draugu apmeklējumi, kuru īpatsvars turpināja palielināties, 2017.gadā sasniedzot 59,7%.

Visvairāk vietējā tūrisma braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (51,6%), iedzīvotāji vecumā no 25–34 gadiem (29,8%), vidējo izglītību ieguvušie (46,5%) un nodarbinātie (73,2%).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 0,3 milj. braucienos (10,6% no visiem), uzturoties 3,6 diennaktis (par 1,2 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 47,8 eiro (vidējais 45,2), bet diennaktī – 13,2 eiro (vidējais 18,8).

Vairākdienu braucienos pa Latviju 2017.gadā kopējie izdevumi sasniedza 133 milj. eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2016.gadā. Visvairāk jeb 27,2% no izdevumiem tērēti transportam, 17,4% naktsmītnēm, 15% ēdināšanas pakalpojumiem un 40,2% citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vietējā tūrisma braucienā 2017.gadā bija 45,2 eiro, pieaugot par 9 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 18,8 eiro, kas pieauga par 3,4 eiro, salīdzinot ar 2016.gadu.

Vietējā tūrisma braucienos 2017.gadā pavadītas 7,1 milj. nakšu, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 79,2% nakšu pavadītas privātās naktsmītnēs, tai skaitā 55,7% pie radiem un draugiem. 20,8% nakšu pavadītas viesnīcās, kempingos, kūrorta rehabilitācijas centros un citās maksas naktsmītnēs.

Vidējais ilgums braucieniem 2017.gadā bija 2,4 diennaktis. Visilgākā uzturēšanās kopš 2012.gada ir bijusi hosteļos un kūrorta rehabilitācijas centros, kur 2017.gadā vidēji pavadītas 7,3 diennaktis, bet vasarnīcās 4,8 diennaktis.

Populārākie galamērķi vairākdienu braucienos pa Latviju bija Rīga (10,0%), Ventspils (5,2%), Limbažu novads (4,6%), Jūrmala (4,5%), Liepāja (4,4%), Saldus novads (3,4%), Daugavpils (2,9%), Talsu novads (2,5%) un Jelgava (2,5%). 33,9% no visu braucienu galamērķiem bija republikas nozīmes pilsētas.

Ārvalstu ceļojumos iedzīvotāji devās lielākoties atpūtas nolūkā

2017.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 0,8 milj. vienas dienas ārvalstu braucienos, kas ir par 14,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk braucienu bija uz Lietuvu (73,4%) un uz Igauniju (20,2%). Kopējie izdevumi braucienos palielinājās par 40,2%, sasniedzot 43,7 milj. eiro. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienam uz ārvalstīm palielinājās par 10,1 eiro, sasniedzot 55,3 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,3 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, kas bija par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš. 43,2% ārvalstu braucienos devās ar lidmašīnu, bet 34,9% ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl uz ārvalstīm ceļoja ar autobusu (12,8%) un ūdens transportu (7%). Biežākie braucienu iemesli uz ārvalstīm kopš 2012. gada ir atpūta (60,3%) un radu un draugu apciemojumi (23,4%).

Ceļazīme jeb kompleksais tūrisma pakalpojums pirkts 20,1% braucienu. 67,5% braucienu nakšņošanai izmantoja maksas jeb īrētas naktsmītnes. 31,9% no tām rezervētas vai apmaksātas pie tūrisma operatoriem vai aģentiem, bet 47,7% rezervētas patstāvīgi. No visām naktsmītņu rezervācijām 58,3% veiktas, izmantojot automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Visvairāk ārvalstu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (55,3%), iedzīvotāji vecumā no 35–44 gadiem (26%), augstāko izglītību ieguvušie (54,8%) un nodarbinātie (77,8%).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 87 milj. jeb 6,9% braucienu, uzturoties 7,2 diennaktis (par 1,8 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 333,2 eiro (vidējais 412,6 eiro), bet diennaktī – 46 eiro (vidējais 76,4 eiro).

Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm 2017.gadā kopējie izdevumi sasniedza 522,1 milj. eiro, kas ir par 21,4% vairāk nekā 2016.gadā. Visvairāk, jeb 32,7% no izdevumiem tērēti transportam, 29,4% naktsmītnēm, 17,3% ēdināšanas pakalpojumiem, 7% izklaides un kultūras aktivitātēm un 13,6% citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vairākdienu braucienā uz ārvalstīm pērn bija 412,6 eiro, pieaugot par 68,6 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 76,4 eiro, kas pieauga par 18,3 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vislielākie izdevumi diennaktī bija 114,3 eiro braucienos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie – 24,9 eiro, apmetoties vasarnīcās.

Ārvalstu braucienos 2017.gadā pavadīti 6,8 milj. nakšu, kas ir par 7,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais uzturēšanās ilgums braucienā bija 5,4 diennaktis. Īsāks laiks pavadīts maksas jeb īrētās naktsmītnēs – 4,6 diennaktis, bet garāks – privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs – 7 diennaktis.

Populārākie ārvalstu braucienu galamērķi 2017.gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (13,7%), Lietuva (12,1%), Krievija (6,7%) un Baltkrievija (6,0%), kopā veidojot 38,6% no visiem braucieniem. Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Vāciju (11,7%) un Zviedriju (6,3%).


Pievienot komentāru

  1. PILÕDZIS teica:

    Interesonti cik cilvēku LV vispõr õrzemju ceļojumos nov bijuši? Rokstītois ir opšoubõms,jo LV opmērom 30 proc.iedz.ir turīgi,un nobogie neceļo.

SPRK uz trīs gadiem atņem tiesības četriem komersantiem sniegt pasta pakalpojumus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ceturtdien, 17.janvārī, nolēmusi pārtraukt četru pasta pakalpojumu sniedzēju – SIA Hemp products, SIA Kurjeri, SIA Messengers un SIA POSTMASTER – darbību un izslēgt tos no pasta pakalpojumu sniedzēja reģistra.

Palielinās Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu privātajos bērnudārzos

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.janvārī, atbalstīja pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanu privātajos bērnudārzos.

Divu pakalpojumu grozu principa ieviešanu veselības aprūpē atliek līdz jūlijam

Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019.gada 30.jūnijam, lēma Saeima.

Britiem izstājoties bez vienošanās, robežkontrole Īrijā būs obligāta

Ja briti tiešām aizies no Eiropas Savienības bez vienošanās, tad abpus Īrijas robežai būs obligāti jāveic ES un Pasaules Tirdzniecības organizācijas preču pārbaudes, tā portālam The Guardian skaidrojis eksperts starptautiskā muitas regulējuma jautājumos.

Vaidere: Krievija noteikti mēģinās iejaukties EP vēlēšanās

Krievija noteikti mēģinās iejaukties gaidāmajā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, šādu viedokli pauž EP deputāte Inese Vaidere. Politiķes skatījumā, nav nekāds noslēpums, ka Krievijas mērķis ir radīt zināmu haosu un nesaskaņas Eiropas Savienības valstu starpā.

Zinātnieki atrod ilgtspējīgu uzturu, kas ļaus dzīvot ilgāk un neiznīcināt planētu

Starptautiska zinātnieku grupa, kurā ANO paspārnē apvienojušies lauksaimniecības, dabas aizsardzības un uztura speciālisti, ir izstrādājusi uzturu, kas mazināšot risku saslimt ar izplatītākām nāvējošām slimībām un vienlaikus pabarot 10 miljardus cilvēku tā, lai Zemei netiktu nodarīts katastrofāls posts.

Pesticīdi: EP deputāti piedāvā plānu, kā uzlabot ES atļaušanas procedūru

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja priekšlikumus, kas paredz uzlabot uzticēšanos Eiropas Savienības pesticīdu atļaušanas procedūrai, padarot to pārredzamāku, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

ASV biržu indeksi aug pēc labas banku peļņas, britu mārciņas vērtība kāpj

Britu mārciņas vērtība trešdien, 16.janvārī, pieauga, Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas valdībai izturot neuzticības balsojumu, bet ASV biržu indeksi kāpa pēc labu banku peļņas rādītāju publicēšanas, lai gan šo kāpumu piebremzēja bažas par ASV valdības darba pārtraukumu.

Sniegs visā Latvijā apgrūtina braukšanu; strādā 134 ziemas tehnikas vienības

Lielākajā daļā Latvijas teritorijas sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Sniegotos un slidenos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Lāčplēsis domā, ka Eigims un Elksniņš nevēlas ārkārtas vēlēšanas, tāpēc viņi vienosies par mēra amatu

Daugavpils domes deputāti Rihards Eigims un Andrejs Elksniņš baidās no vēlētāju izteiktā viedokļa ārkārtas vēlēšanu gadījumā, tāpēc viņi ceturtdien, 17.janvārī, gaidāmajā domes sēdē vienosies par nākamo pilsētas mēru, pauda Latgales partijas pārstāvis Jānis Lāčplēsis.

Ieildzis darbs pie topošās valdības sadarbības dokumentiem

Lai arī darbs pie topošās valdības sadarbības dokumentiem ir nedaudz iekavējies, premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš joprojām cer, ka valdība tiks apstiprināta nākamnedēļ.

Lielbritānijas valdība knapi iztur neuzticības balsojumu

Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas valdība trešdienas, 16.janvāra, vakarā izturējusi neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.

Polijā ar klusuma brīdi atvadās no noslepkavotā Gdaņskas mēra

Polijas parlamentā ar klusuma brīdi un lūgšanu deputāti trešdien atvadījušies no Gdaņskas mēra Pāvela Adamovica. Liberāli no skaņotais politiķis, kurš Gdaņskas pilsētu vadījis kopš 1998.gada, svētdien cietis nāvējošus miesas bojājumus, kad viņš sadurts kāda labdarības pasākuma laikā.

Eiropas Parlaments: Apvienotajai Karalistei laiks paust skaidru nostāju

Debatēs pēc Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas balsojuma par <>Brexit Eiropas Parlamenta deputāti uzsvēra, ka eiropieši saglabās vienotību un pilsoņu tiesības arī turpmāk būs EP prioritāte.

Kaimiņš saglabā KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedra amatu

Balsojumā par Artusa Kaimiņa atbrīvošanu no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata balsis sadalījušās vienādi, līdz ar to Kaimiņš šo amatu ir saglabājis.

Pērn patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs palielinājies par 12,8%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs palielinājies par 12,8% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

LRAA: Sprets solis riepu nozares sakārtošanas virzienā

Šī gada sākumā pieņemtie noteikumi par finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem palīdzēs sakārtot riepu apsaimniekošanas nozari Latvijā. Šī nauda kalpos kā atbalsts valstij piesārņojuma seku likvidēšanas gadījumā, kā arī mazinās negodprātīgu komersantu iespējas darboties tirgū.

LM: Latvijā arvien vairāk bērnu nonāk ģimenēs nevis caur adopciju, bet audžuģimenēs vai pie aizbildņiem

Latvijā arvien vairāk bērnu ģimenēs nonāk nevis caur adopciju, bet gan audžuģimenēs vai pie aizbildņiem, skaidrojot Latvijā adoptēto bērnu skaita kritumu, sacīja labklājības ministra biroja vadītāja Linda Baļčūne.

Latvijā pērn straujāks jaunu auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā pērn bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Gripas epidēmijas laikā noteikti ierobežojumi Rīgas Dzemdību namā

Saistībā ar gripas epidēmijas sākumu, kā arī akūtu augšējo elpceļu slimību izplatības pieaugumu no pirmdienas, 21.janvāra, māmiņu un jaundzimušo interesēs Rīgas Dzemdību namā noteikti ierobežojumi.

Top dokuments Latvijā dzīvojošo britu pilsoņu tiesību nodrošināšanai pēc Brexit

Patlaban tiek gatavots dokuments, kas paredzēs nodrošināt Latvijā dzīvojošo un strādājošo britu pilsoņu tiesības pēc Brexit, un Latvija sagaida, ka tādas pašas garantijas tiks sniegtas arī par Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, aģentūrai norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Zviedrijā gaidāma premjera nominēšana valdībai, ko beidzot varētu apstiprināt

Sadrumstalotajā Zviedrijas parlamentā trīs partijas ir pavēstījušas, ka nestāsies ceļā premjerminstra vietas izpildītāja Stefana Lēvena mēģinājumam izveidot centriski kreisu valdību, un tā izbeigt četrus mēnešus ilgu politisku krīzi.

Igaunijā turpina pieaugt iedzīvotāju skaits, lielākoties imigrācijas iespaidā

Igaunija jau trešo gadu pēc kārtas ir reģistrējusi iedzīvotāju skaita pieaugumu. 2019.gada sākumā iedzīvotāju skaits valstī bijis par 4 690 cilvēkiem lielāks nekā pērnā gada 1.janvārī, tā liecina oficiālās statistikas aplēses.

RB Rail padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Karolis Sankovskis

Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail, kas izveidots, lai īstenotu dzelzceļa projektu Rail Baltica, padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Karolis Sankovskis, bet padomes priekšsēdētāja vietnieka amatos iecelta Rīa Sillave un Edvīns Bērziņš.

airBaltic 2018.gadā pārvadājis rekordlielu pasažieru skaitu – 4,1 miljonu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2018.gadā pārvadājusi 4 135 711 pasažierus jeb par 17% vairāk nekā pirms gada uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2018.gadā pārvadāto pasažieru skaits ir visu laiku lielākais lidsabiedrības vēsturē.

Jaunākie komentāri