bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.09.2018 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Pērn Latvijas iedzīvotāji ceļojumos iztērējuši 931 miljonu eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājies par 5,8% un to izdevumi – par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6% un pavadīto nakšu skaits – par 5%, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0%. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas trīs reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos.

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1% vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5% braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21%, bet retāk Latgale – 11,8%. Līdzīgi kā 2016.gadā arī pērn populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21%) un Jūrmala (8,1%). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Pērn vairākdienu braucienu skaits pa Latviju bija 2,9 milj., kas samazinājies par 4,2%, salīdzinot ar 2016.gadu. 80,6% braucienu bija ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl iedzīvotāji pa Latviju ceļoja ar autobusu (14,5%) un vilcienu (4,4%). 17,2% braucienos izmantotas īrētas jeb maksas naktsmītnes. No tām 11,1% rezervētas pie tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem, bet 66,1% patstāvīgi rezervēja pie pakalpojuma sniedzēja. 41,2% rezervācijas tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Visbiežākie vietējā tūrisma braucienu iemesli kopš 2012.gada ir radu un draugu apmeklējumi, kuru īpatsvars turpināja palielināties, 2017.gadā sasniedzot 59,7%.

Visvairāk vietējā tūrisma braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (51,6%), iedzīvotāji vecumā no 25–34 gadiem (29,8%), vidējo izglītību ieguvušie (46,5%) un nodarbinātie (73,2%).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 0,3 milj. braucienos (10,6% no visiem), uzturoties 3,6 diennaktis (par 1,2 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 47,8 eiro (vidējais 45,2), bet diennaktī – 13,2 eiro (vidējais 18,8).

Vairākdienu braucienos pa Latviju 2017.gadā kopējie izdevumi sasniedza 133 milj. eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2016.gadā. Visvairāk jeb 27,2% no izdevumiem tērēti transportam, 17,4% naktsmītnēm, 15% ēdināšanas pakalpojumiem un 40,2% citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vietējā tūrisma braucienā 2017.gadā bija 45,2 eiro, pieaugot par 9 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 18,8 eiro, kas pieauga par 3,4 eiro, salīdzinot ar 2016.gadu.

Vietējā tūrisma braucienos 2017.gadā pavadītas 7,1 milj. nakšu, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 79,2% nakšu pavadītas privātās naktsmītnēs, tai skaitā 55,7% pie radiem un draugiem. 20,8% nakšu pavadītas viesnīcās, kempingos, kūrorta rehabilitācijas centros un citās maksas naktsmītnēs.

Vidējais ilgums braucieniem 2017.gadā bija 2,4 diennaktis. Visilgākā uzturēšanās kopš 2012.gada ir bijusi hosteļos un kūrorta rehabilitācijas centros, kur 2017.gadā vidēji pavadītas 7,3 diennaktis, bet vasarnīcās 4,8 diennaktis.

Populārākie galamērķi vairākdienu braucienos pa Latviju bija Rīga (10,0%), Ventspils (5,2%), Limbažu novads (4,6%), Jūrmala (4,5%), Liepāja (4,4%), Saldus novads (3,4%), Daugavpils (2,9%), Talsu novads (2,5%) un Jelgava (2,5%). 33,9% no visu braucienu galamērķiem bija republikas nozīmes pilsētas.

Ārvalstu ceļojumos iedzīvotāji devās lielākoties atpūtas nolūkā

2017.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 0,8 milj. vienas dienas ārvalstu braucienos, kas ir par 14,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk braucienu bija uz Lietuvu (73,4%) un uz Igauniju (20,2%). Kopējie izdevumi braucienos palielinājās par 40,2%, sasniedzot 43,7 milj. eiro. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienam uz ārvalstīm palielinājās par 10,1 eiro, sasniedzot 55,3 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,3 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, kas bija par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš. 43,2% ārvalstu braucienos devās ar lidmašīnu, bet 34,9% ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl uz ārvalstīm ceļoja ar autobusu (12,8%) un ūdens transportu (7%). Biežākie braucienu iemesli uz ārvalstīm kopš 2012. gada ir atpūta (60,3%) un radu un draugu apciemojumi (23,4%).

Ceļazīme jeb kompleksais tūrisma pakalpojums pirkts 20,1% braucienu. 67,5% braucienu nakšņošanai izmantoja maksas jeb īrētas naktsmītnes. 31,9% no tām rezervētas vai apmaksātas pie tūrisma operatoriem vai aģentiem, bet 47,7% rezervētas patstāvīgi. No visām naktsmītņu rezervācijām 58,3% veiktas, izmantojot automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Visvairāk ārvalstu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (55,3%), iedzīvotāji vecumā no 35–44 gadiem (26%), augstāko izglītību ieguvušie (54,8%) un nodarbinātie (77,8%).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 87 milj. jeb 6,9% braucienu, uzturoties 7,2 diennaktis (par 1,8 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 333,2 eiro (vidējais 412,6 eiro), bet diennaktī – 46 eiro (vidējais 76,4 eiro).

Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm 2017.gadā kopējie izdevumi sasniedza 522,1 milj. eiro, kas ir par 21,4% vairāk nekā 2016.gadā. Visvairāk, jeb 32,7% no izdevumiem tērēti transportam, 29,4% naktsmītnēm, 17,3% ēdināšanas pakalpojumiem, 7% izklaides un kultūras aktivitātēm un 13,6% citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vairākdienu braucienā uz ārvalstīm pērn bija 412,6 eiro, pieaugot par 68,6 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 76,4 eiro, kas pieauga par 18,3 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vislielākie izdevumi diennaktī bija 114,3 eiro braucienos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie – 24,9 eiro, apmetoties vasarnīcās.

Ārvalstu braucienos 2017.gadā pavadīti 6,8 milj. nakšu, kas ir par 7,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais uzturēšanās ilgums braucienā bija 5,4 diennaktis. Īsāks laiks pavadīts maksas jeb īrētās naktsmītnēs – 4,6 diennaktis, bet garāks – privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs – 7 diennaktis.

Populārākie ārvalstu braucienu galamērķi 2017.gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (13,7%), Lietuva (12,1%), Krievija (6,7%) un Baltkrievija (6,0%), kopā veidojot 38,6% no visiem braucieniem. Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Vāciju (11,7%) un Zviedriju (6,3%).


Pievienot komentāru

  1. PILÕDZIS teica:

    Interesonti cik cilvēku LV vispõr õrzemju ceļojumos nov bijuši? Rokstītois ir opšoubõms,jo LV opmērom 30 proc.iedz.ir turīgi,un nobogie neceļo.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.