bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 16.11.2018 | Vārda dienas: Glorija, Banga
LatviaLatvija

Pērn pieaudzis lauku saimniecību vidējais lielums un samazinājies to skaits

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

2016.gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits pieaudzis par 26,8%, kopā apsaimniekojot 71,1% no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5% vairāk nekā 2013.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016.gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016.gadā samazinājās par 14,5%, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8%. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2% jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013.gadu.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 37,4 ha 2013.gadā līdz 43,3 ha 2016.gadā jeb par 15,8%. Salīdzinot ar 2013.gadu, par 4,6 ha jeb 20% pieaudzis izmantotās LIZ platība vidēji vienā saimniecībā, 2016. gadā sasniedzot 27,6 ha. Pieaudzis arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā. Vienā lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībā vidēji audzēja 18 liellopus, tai skaitā deviņas slaucamās govis, 31 cūku, 35 aitas, septiņas kazas, 169 mājputnus.

Vislielākās izmaiņas notikušas aitu un mājputnu audzētāju saimniecībās – aitu skaits vidēji vienā audzētāju saimniecībā ir pieaudzis par desmit aitām jeb 40% (no 25 aitām 2013.gadā līdz 35 aitām 2016.gadā), bet mājputnu skaits samazinājies par 26,8% (no 231 mājputna 2013.gadā līdz 169 mājputniem 2016.gadā).

Salīdzinot ar 2013.gadu, 2016.gadā ir mainījusies lauku saimniecību specializācijas struktūra. Saimniecību skaits, kas specializējas cūkkopībā un putnkopībā, ir dubultojies – pieaudzis no diviem tūkst. 2013.gadā līdz 4,5 tūkst. 2016.gadā. Saimniecību, kas specializējas ganāmo māljopu audzēšanā, izņemot piena lopkopību, skaits ir pieaudzis par 24,6 % – no 5,5 tūkst. līdz 6,9 tūkst. Dārzeņkopības saimniecību skaits pieaudzis par 42,7 % – no 655 līdz 935 . Cūkkopības un putnkopības saimniecību skaits pieaudzis par 2,4 tūkst. jeb 119,4 %.

Savukārt par 45% samazinājies to saimniecību skaits, kas specializējušās ilggadīgo kultūru audzēšanā un jauktajā augkopībā (no 2,tūkst. līdz 1,1 tūkst.), par 21% – piena lopkopības saimniecību (no 2,6 tūkst. līdz 2,5 tūkst.) un par 20% – laukkopībā specializējušos saimniecību (no 37,3 tūkst. līdz 29,9 tūkst.) skaits.

2016.gadā 46,2% saimniecību ražoja produkciju tikai savam patēriņam, bet 53,8% saimniecību savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9% vairāk salīdzinājumā ar 2013.gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6% saimniecību jeb par 2,7% vairāk nekā 2013.gadā.

2016.gadā lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits bija 162,6 tūkst., kas ir par 6,5% mazāk nekā 2013.gadā. 49,4 tūkst. bija neregulāri nodarbināti lauksaimniecībā, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2013.gadā. Tikai 15,8% jeb 25,7 tūkst. pastāvīgi nodarbināto lauksaimniecībā strādāja pilnu darba laiku, 84,2% jeb 136,9 tūkst. bija nepilnu laiku nodarbināti lauksaimniecībā.

Lauku saimniecības Latvijā galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi. 2016.gadā 68,9 tūkst. jeb 98,5% lauku saimniecību piederēja vienai fiziskai personai, no tām 45,6% saimniecību īpašnieces bija sievietes. 0,7 tūkst. jeb 1% lauku saimniecības bija kopīpašuma saimniecības. 69,3 tūkst. jeb 99% lauku saimniecību vadītāji bija īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi. 141 tūkst. jeb 86,7% no visiem pastāvīgi nodarbinātajiem bija lauku saimniecību īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.

Ref: 225.000.103.1951


Pievienot komentāru

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.