Pērn vispārējās valdības budžetā deficīts bija 295,4 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 295,4 miljoni eiro jeb 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 10,6 miljardi eiro jeb 35,9 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti.

Vispārējās valdības sektorā ietilpst visas valsts un pašvaldību budžeta iestādes, sociālās apdrošināšanas fonds un pēc EKS 2010 valdības sektora veidošanas kritērijiem atlasīti valsts un pašvaldību finansēti un kontrolēti komersanti.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2018.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 215,1 miljonu eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 80,3 miljoniem eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP lielāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:

korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 156,6 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP;
Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 26,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 21,2 miljoni eiro jeb
0,1% no IKP;
korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 19,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) 18,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – astoņi miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:

korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 130,2 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP;
ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 81 miljons eiro jeb 0,3% no IKP;
uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 50,7 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP;
vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 44,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 22,9 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 5,5 miljoni eiro jeb 0,02% no IKP.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, samazinājās par 0,2 miljardiem eiro jeb 1,8 % un bija 10,6 miljardi eiro.

2019.gada gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās, apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas