Pērnā raža un neskaidrības pasaulē – ekonomisti vērtē ārējās tirdzniecības datus

Pērnās vasaras ražas atbalsis, kokrūpniecības lomas mazināšanās eksportā un briestošie tirdzniecības kari, kā arī Brexit – ekonomisti vērtē jaunākos ārējās tirdzniecības rādītājus.

«Eksports un imports ir īpaši vārgs jau trešo mēnesi pēc kārtas. Preču eksports februārī palielinājās par 1% eiro izteiksmē, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri. Tomēr lielāko daļu, ja ne pat visu kāpumu veido cenu pieaugums, kas nozīmē, ka apjomu kāpums ir tuvāk nullei,» vērtē Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Pirmajos divos mēnešos kopumā Latvijas eksports palielinājies vien par 0,2% un tas ir pieticīgākais gada sākums eksportā pēdējo trīs gadu laikā, atzīst bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

«Salīdzinājumam pērnā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas eksports palielinājās par 16,1%. Vienlaikus Latvijas preču eksporta rādītāji šī gada pirmajos divos mēnešos, manuprāt, izskatās nedaudz sliktāk nekā ir faktiskā ekonomiskā realitāte. Apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā šī gada pirmajos divos mēnešos augusi par gandrīz 5%, un februārī mūsu eksportu uz leju pavilka atskaņas no pērnā gada sliktās graudu ražas, kā arī kritums reeksportā,» spriež Āboliņš.

Koks ilgi nespēs «stutēt» eksportu

Āboliņš norāda, ka graudaugu eksporta samazinājums joprojām atspoguļo pērnā gada slikto lauksaimniecības ražu, savukārt samazinājums metālu un iekārtu eksportā gan ir pretrunā ar rūpniecības rādītājiem, kur šajās nozarēs pēdējos mēnešos vērojams pietiekami labs pieaugums. Viņš pieļauj, ka samazinājums lielā mērā ir noticis reeksporta rēķina un līdz ar to maz raksturo notiekošo Latvijas ekonomikā.

Buceniece atzīmē, ka preču eksporta plūsmās jau kādu laiku dominē koka un tā izstrādājumu eksports, tomēr tam kļūst arvien grūtāk kompensēt kritumu citās preču grupās, galvenokārt graudaugu, kā arī mehānismu/iekārtu eksportā. «Pēdējais gan galvenokārt ir stāsts par reeksportu, kas neatspoguļo Latvijā ražoto preču eksportu. Tomēr koks un graudi ir tieši saistīti ar Latvijas tautsaimniecību,» teic ekonomiste.

Viņa paredz, ka graudaugu eksportā, visticamāk, arī turpmākajos mēnešos nebūs izmaiņu. Pārmaiņas varētu būt gada otrajā pusē, kad būs jaunā raža, kas gan būs atkarīga no laikapstākļiem vasarā.

Āboliņš gan norāda, ka 16,7% pieaugums koka izstrādājumu eksportā «noteikti nav ilgtspējīgs».

«Tik liels kāpums saistīts ar gan nelabvēlīgajiem laika apstākļiem koksnes ieguvei pērnā gada ziemā, gan ar ļoti augstajām koksnes cenām par kurām jau šobrīd ir signāli, ka tās sāk mazināties. Tādēļ nākošajos mēnešos koka izstrādājumu eksportā redzēsim jau daudz pieticīgāku pieaugumu, taču gada otrajā pusē gada labs izaugsmes potenciāls būs graudiem, jo vēl vienu tik pat sliktu gadu lauksaimniecībā cerams nepiedzīvosim un vismaz gada sākums lauksaimniekiem ir bijis pozitīvs,» mierina Citadele ekonomists.

Arī Buceniece ir pārliecināta, ka koks ilgi nespēs «stutēt» eksportu. Eksperte atsaucas uz biznesa aptaujām, kas rāda, ka kokapstrādē būtiski sarukuši jaunu pasūtījumu apjomi. Tas varētu būt signāls, ka gaidāms lēnāks pieaugums ražošanas un eksporta apjomos, paredz Buceniece.

Swedbank ekonomiste uzskata, ka tuvākajos mēnešos gaidāms, ka eksporta pieaugums saglabāsies vārgs. Straujākam pieaugumam šķēršļus liks arī augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un vājāks ārējais pieprasījums. Lēnāks eksports un arī lēnāks investīciju apjomu pieaugums, nozīmē, ka šogad importa kāpums būs lēnāks nekā pērn.

Tirdzniecības kari un ekonomikas bremzēšanās

Buceniece atzīmē, ka ārējās tirdzniecības plūsmas lēnāk aug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Pasaules Tirdzniecības organizācijas prognozes liecina, ka vispārēja sabremzēšanās turpināsies arī šogad. Pasaules tirdzniecības apjomu pieaugumu ierobežo ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts un citi starpvalstu tarifi, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās un nenoteiktības pieaugums, tai skaitā neziņa par Brexit iznākumu.

«Nupat ASV ir publicējusi sarakstu ar Eiropas precēm 11 miljardu ASV dolāru vērtībā, ko tā varētu aplikt ar jauniem importa tarifiem, tādējādi reaģējot uz Eiropas Savienības subsīdijām ASV kompānijas Boeing konkurentam Eiropā Airbus. Šādu tarifu ieviešana viennozīmīgi negatīvi ietekmēs ražotājus Eiropā un var izprovocēt Eiropas Savienības atbildes tarifus ASV precēm. Joprojām pastāv arī bažas, ka ASV varētu ieviest tarifus no Eiropas ievestiem automobiļiem. Tādā gadījumā ietekme uz tirdzniecības plūsmām un Eiropas ekonomikas izaugsmi būtu vēl nelabvēlīgāka. Jau šobrīd redzam, ka Eiropas lielākajās valstīs sarūkoša pieprasījuma ietekmē ir būtiski pasliktinājušies apstākļi apstrādes rūpniecības nozares attīstībai un sarūk ražošanas apjomi, kas bremzē kopējo ekonomikas izaugsmi,» vērtē Buceniece.

Swedbank ekonomiste komentē, ka lielākā daļa Latvijas preču eksporta nonāk Eiropas Savienībā (pērn 71,4% no kopējā preču eksporta vērtības), savukārt uz ASV tiek vests mazāk nekā 4% no eksporta vērtības. Vairāk nekā divas trešdaļas no eksporta uz ASV veido dažādi mehānismi, ierīces un elektroiekārtas.

Ja ASV ieviesīs piedāvāto importa tarifu plānu, tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku būs neliela, paredz Buceniece. «Tomēr bažas rada netiešā ietekme, jo tirdzniecības konflikta saasināšanās starp ASV un Eiropu negatīvi ietekmētu Eiropas valstu  pieprasījumu pēc mūsu precēm (piemēram, no Vācijas un Zviedrijas, kas ir starp mūsu top 5 eksporta galamērķiem),» teic Swedbank eksperte.

Arī Āboliņš ir pārliecināts, ka vājos rūpniecības un tirdzniecības radītājus ietekmējuši ASV, Ķīnas un Eiropas Savienības tirdzniecības konflikti un Brexit, bet rādītāju pamatā ir ciklisks pieprasījuma kritums automašīnu, mikroshēmu un dažādu IT ierīču segmentos.

Neiepriecinošā jauno eksporta pasūtījumu dinamika apstrādes rūpniecībā, kā arī kravu apgrozījums kritums aviācijā un pasaules lielākajās ostās, Āboliņam liek domāt, ka arī tuvākajos mēnešos nav sagaidāms aktivitātes pieaugums pasaules tirdzniecības plūsmās, un tas visvairāk šobrīd ir skāris Eiropu.

«Pēdējā gada laikā eirozonas IKP izaugsmes prognoze 2019.gadam samazināta teju uz pusi no 2% līdz 1,2%, savukārt finanšu tirgi signalizē par recesijas draudiem arī citos reģionos. Taču šie signāli nav pārliecinoši un situācija pasaulēs ekonomikā kopumā ir ļoti neskaidra. Dažādi indikatori norāda uz atšķirīgām tendencēm un pakalpojumu nozares, kā arī iekšējais patēriņš lielākajā daļā pasaules ekonomikas saglabājas pietiekami spēcīgs. Latviju un Baltiju līdzšinējie satricinājumi ir skāruši salīdzinoši maz, jo neesam cieši integrēti autobūves un IT piegādes ķēdēs. Tāpat iekšējais būvniecības un privātā patēriņa cikls izaugsmes cikls Latvijā joprojām ir ļoti spēcīgs, tādēļ mūsu reģiona ekonomikas izaugsmes prognozes pagaidām nav mainītas,» secina ekonomists.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas