bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

66% reemigrantu par priekšrocību darbam uzskata tuvinieku klātbūtni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Draugu un tuvinieku klātbūtni par priekšrocību darbam Latvijā uzskata 66% reemigrējušo valstspiederīgo, liecina Ārlietu ministrijas atbalstītais Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) veiktais pētījums Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai.

Tostarp 31% pētījuma laikā aptaujāto par galveno faktoru, kas diasporas pārstāvjus piesaista darbam Latvijā, uzskata iespēju palīdzēt Latvijas ekonomiskajai attīstībai, bet 29% par priekšrocību uzskata iespēju būt saprotamā un pieņemošā vidē. Savukārt 18% no tiem, kas reemigrējuši, darbam Latvijā nesaskata nekādas priekšrocības.

Kaut arī pētījums liecina, ka atalgojums ir svarīgākais aspekts, kam reemigranti pievērš uzmanību, meklējot darbu Latvijā, diasporas pārstāvji būtisku vērību pievērš arī darba apstākļiem (56%), profesionālās izaugsmes iespējām (53%), kā arī kolēģiem, darba videi, darba laikam un darba elastībai (ap 40%).

Vienlaikus daļa reemigrējušo latviešu ir ieinteresēti uzņēmējdarbības sākšanā Latvijā, līdz ar to par ļoti svarīgu tie uzskata valsts atbalstu mazajiem uzņēmumiem vai start-up jeb jaunuzņēmumiem.

Atbilstoši pētījuma laikā veiktajai reemigrantu aptaujai, tikai aptuveni pusei Latvijas diasporas pārstāvju lēmums atgriezties dzimtenē bija plānots. Tiem, kuri lēmumu atgriezties pieņēma spontāni, tas ne vienmēr izdevies veiksmīgi. Savukārt pusei no tiem, kas atgriezās un paredzēja laika gaitā sākt Latvijā strādāt, plānoja strādāt uzreiz. Tomēr tikai 22% reemigrējušo darbu Latvijā atrada uzreiz, jau atrodoties ārzemēs.

Kā norādīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa, aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, kas darbu Latvijā vēl nebija atraduši, bet cerēja to tuvākajā laikā sākt, darba meklējumus sāka tikai Latvijā. Pēc Mieriņas teiktā, minētais apstiprina pieņēmumu, ka, atrodoties ārzemēs, diasporas pārstāvjiem atrast darbu Latvijā nav viegli.

Pētījuma laikā veiktā aptauja liecina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas diasporas pārstāvjiem, atrodoties ārzemēs, traucē atrast darbu Latvijā, ir iespēju trūkums ierasties uz darba pārrunām klātienē, ko uzsvēra 55% aptaujāto. Vienlaikus 26% par šķērsli uzskata pašu augstās prasības, bet 23% norādīja, ka darba devēji nelabprāt pieņem darbā ārvalstīs dzīvojošos.

Vienlaikus par papildu iemesliem, kas emigrantiem apgrūtina darba meklējumus Latvijā, ir zaudēti kontakti, darba devēju nelabvēlīgā attieksme pret pārrāvumiem profesionālajā darbībā, gatavības trūkums pārtraukt ārvalstīs jau esošās darba attiecības, kā arī gatavības trūkums sākt darba gaitas uzreiz pēc atgriešanās Latvijā, jo sākotnēji reemigrantiem ir vēlme vispirms kārtīgāk izzināt un iepazīt situāciju Latvijas darba tirgū.

Meklējot darbu Latvijā, 84% diasporas pārstāvju galvenokārt to dara internetā, savukārt 5% nezina nevienu darbā iekārtošanas portālu. Vienlaikus 45% no aptaujātajiem atraduši darbu Latvijā, izmantojot portālus.

Aptaujātie reemigranti pētījuma laikā norādīja, ka Latvijā pieejamajos darbā iekārtošanas portālos ne vienmēr ir viegli orientēties un tajos nav pieejama pietiekama informācijas par darba iespējām Latvijā, kā arī tādiem darba aspektiem kā atalgojums, iespējas darba interviju veikt attālināti, uzsākt darbu vēlāk u.c. faktori

Atbilstoši aptaujai, 45% atzina, ka zina par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbā iekārtošanas portālu un 26% norādīja, ka tā ir otrā labākā darbā iekārtošanai veltītā interneta vietne aiz cv.lv. Vienlaikus NVA portāls norāda, ka reti palīdzējis reemigrantiem atrast darbu Latvijā, jo bieži vien ārvalstīs dzīvojošajiem esot nepareizs priekšstats un nepietiekama informācija par to.

Vērtējot pieredzi citviet pasaulē, LU DMPC direktore skaidro, ka vairākās valstīs ir izveidoti portāli, kas vērsti uz darbinieku piesaisti no diasporām vai ārvalstīm kopumā. «Minētos portālus parasti izveidojušas pašas valstis vai nevalstiskā sektora organizācijas. Tomēr Latvijā uz diasporu orientētu portālu nav,» uzsvrt Mieriņa.

Kā piemērus minētajām interneta vietnēm viņa minēja Igaunijas portālu workinestonia.ee, workinlithuania.lt, kā arī līdzīga veida portālus Bulgārijā un Polijā, kuros papildu informācijai par darba iespējām pieejama informācija par iespējām pārvākties uz konkrēto valsti, pieejamajiem veselības pakalpojumiem, izglītības iespējām, sociālajiem pabalstiem u.c.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, lielākā daļa ekspertu, reemigrantu un darba devēju uzskata, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot atsevišķu portālu, kurā diasporas pārstāvjiem publiski pieejama informācija par darba iespējām Latvijā. Tomēr ir arī daļa, kas uzskata, ka vajadzētu attīstīt esošos risinājumus.

Piemēram, 44% reemigrantu vēlētos redzēt darba iespējas Latvijā kā atsevišķu sadaļu interneta vietnē, kas veltīta tieši reemigrantiem, bet 42% vēlētos, lai tiktu izveidots atsevišķs darbā iekārtošanas portāls emigrējušajiem latviešiem. Savukārt 37% aptaujāto par piemērotu uzskatītu informācijas izplatīšanu sociālajā tīklā Facebook. Maza aptaujāto daļa norādīja, ka tos apmierinātu reemigrantiem izveidota sadaļa NVA vai Latvija.lv interneta vietnēs.

Kā uzsvēra Mieriņa, mājaslapa, kas veltīta darba piedāvājumiem ārvalstīs dzīvojošajiem diasporas pārstāvjiem, sniegtu skaidru signālu, ka darba devējs Latvijā novērtēs valstspiederīgo gūto pieredzi ārzemēs, kā arī rēķināsies, ka būs jāmaksā lielāks atalgojums. «Tas sūtītu pozitīvu ziņu, ka cilvēki Latvijā ir gaidīti, un varētu pārliecināt atgriezties tos, kas par to vēl domā,» sacīja LU DMPC direktore.

Pētījuma Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai mērķis bija noskaidrot, kā veicināt informācijas par darba iespējām Latvijā efektīvu nodrošināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem, un kā savest kopā darba devējus ar speciālistiem, kuri apsver vai pieļauj iespēju atgriezties Latvijā.

Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 reemigrantu, potenciālo reemigrantu un desmit darba devēju padziļinātu interviju rezultāti, kas īpaši noderīgi varētu būt darba devējiem, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.

Ref: 225.000.103.3028


Pievienot komentāru

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību plānots sniegt plašākam personu lokam

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Ukrainā miruši trīs igauņu atpūtnieki, vēsta mediji

Trīs jauni igauņu vīrieši devušies pavadīt brīvdienās Ukrainā, un svētdien, 15.jūlijā, tikuši atrasti miruši kādā viesnīcā Melnās jūras ostas pilsētā Odesā, tā ziņo igauņu mediji.

airBaltic jūnijā pārvadā rekordaugstu pasažieru skaitu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos sešos mēnešos kopumā pārvadājusi 1 876 839 pasažierus jeb par 20% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Ievērojami sarūk austrumeiropiešu migrācija uz Lielbritāniju

Iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju no Baltijas un Austrumeiropas valstīm pēdējos divpadsmit mēnešos bijusi zemākā, kāda novērota kopš 2014.gada, tā liecina Lielbritānijas oficiālā statistika.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 39 likumpārkāpējus

Valsts robežsardzes amatpersonas pirmdien, 16.jūlijā uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 39 likumpārkāpējus.

Vēršas policijā par iespējamu krāpšanos ar OIK koģenerācijas stacijā Tukums DH

Viena no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām, SIA Tukums DH, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš obligātās iepirkuma komponentes noteikumu pārkāpums.

Stiprinās Latvijas un Lietuvas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pierobežā

Augustā Kalkūnes pagastā notiks lauku apmācības Latvijas un Lietuvas medicīnas un glābšanas dienestu darbiniekiem, lai stiprinātu to sadarbību un efektivitāti palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem ārkārtas situācijās pierobežā.

Putins Helsinkos noliedz jaukšanos ASV vēlēšanās, Tramps neiebilst

Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu galotņu sanāksmē būtiskākais pavērsiens abu valstu attiecībās ir ASV amatpersonu dalītā attieksme pret Krievijas jaukšanos ASV vēlēšanu norisē. Vašingtona apsūdzējusi Krievijas pilsoņus kiberuzbrukumos ASV amatpersonām, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis ticību Krievijas kolēģa Vladimira Putina paustajam noliegumam.

Valodas must be. Intervija ar Valdi Zatleru par prezidenta kandidātu politisko tirgu un komunistiskā mantojuma pieeju

Esot divi veidi, kā norisinās politiskais tirgus aizklātajās vēlēšanās par Latvijas Valsts prezidentu – vienā dominē kandidātu virzīšana apmaiņā pret balsīm, otrā pret naudu. Ja skata pēdējo variantu, tad jo vairāk – labāk nevienam nezināt, kā vēlēšanas notiek. Tā pati Saskaņa, kas tagad «gudri» klusē par to, vai būtu nepieciešamas atklātas vēlēšanas, patiesībā vienmēr esot bijusi pret šādu priekšlikumu, jo tā ir iespēja veidot politisko tirgu – savas partijas balsis pārdot, kas arī ir ticis darīts. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība «spītējas» par atklātajām vēlēšanām daļēji tāpēc, ka ir galvenā «komunistiskā mantojuma» glabātāja – šādos jautājumos šis partijas «mantojums» arī visvairāk izpaužas, savos novērojumos par prezidenta vēlēšanām intervijā BNN dalās bijušais, septītais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Vecrīgas grautiņu dalībnieku Bērziņu pirms termiņa neatbrīvos

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidīja par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma izciešanas.

Biržu indeksiem dažādas tendences, naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā pirmdien, 16.jūlijā, bija dažādas tendences, turpinoties kompāniju peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, kurā pirmdien tika ziņots par lielo banku peļņas kāpumu 2.ceturksnī.

Tusks aicina lielvaras nepieļaut tirdzniecības strīdu izraisītu «haosu»

Eiropai, Ķīnai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijai ir jāstrādā kopā, lai izvairītos no tidzniecības strīdiem, kuru sekas varot būt vēl ļaunākas, tā ikgadējā Ķīnas-ES galotņu sanāksmē sacījis Donalds Tusks, kurš vada Eiropas Savienības dalībvalstu lēmējvaru, Eiropadom.

Latvijā janvārī-maijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums.

Rēzeknes domes deputāti nesaņems naudas sodu par laikraksta izdošanu krievu valodā

Tiesa atcēlusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piemērotos naudas sodus deviņiem Rēzeknes domes deputātiem, kuri bija panākuši, ka domes laikraksts tiek izdots arī krievu valodā.

Ievestā benzīna apmērs piecos mēnešos sarucis par 2%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 2% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 14,9% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

KNAB izbeidzis lietu par Bi-2 koncertu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šogad maija vidū izbeidzis lietvedību par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, kas notikusi īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, rīkojot grupas Bi-2 bezmaksas koncertu Lucavsalā.