bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

66% reemigrantu par priekšrocību darbam uzskata tuvinieku klātbūtni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Draugu un tuvinieku klātbūtni par priekšrocību darbam Latvijā uzskata 66% reemigrējušo valstspiederīgo, liecina Ārlietu ministrijas atbalstītais Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) veiktais pētījums Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai.

Tostarp 31% pētījuma laikā aptaujāto par galveno faktoru, kas diasporas pārstāvjus piesaista darbam Latvijā, uzskata iespēju palīdzēt Latvijas ekonomiskajai attīstībai, bet 29% par priekšrocību uzskata iespēju būt saprotamā un pieņemošā vidē. Savukārt 18% no tiem, kas reemigrējuši, darbam Latvijā nesaskata nekādas priekšrocības.

Kaut arī pētījums liecina, ka atalgojums ir svarīgākais aspekts, kam reemigranti pievērš uzmanību, meklējot darbu Latvijā, diasporas pārstāvji būtisku vērību pievērš arī darba apstākļiem (56%), profesionālās izaugsmes iespējām (53%), kā arī kolēģiem, darba videi, darba laikam un darba elastībai (ap 40%).

Vienlaikus daļa reemigrējušo latviešu ir ieinteresēti uzņēmējdarbības sākšanā Latvijā, līdz ar to par ļoti svarīgu tie uzskata valsts atbalstu mazajiem uzņēmumiem vai start-up jeb jaunuzņēmumiem.

Atbilstoši pētījuma laikā veiktajai reemigrantu aptaujai, tikai aptuveni pusei Latvijas diasporas pārstāvju lēmums atgriezties dzimtenē bija plānots. Tiem, kuri lēmumu atgriezties pieņēma spontāni, tas ne vienmēr izdevies veiksmīgi. Savukārt pusei no tiem, kas atgriezās un paredzēja laika gaitā sākt Latvijā strādāt, plānoja strādāt uzreiz. Tomēr tikai 22% reemigrējušo darbu Latvijā atrada uzreiz, jau atrodoties ārzemēs.

Kā norādīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa, aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, kas darbu Latvijā vēl nebija atraduši, bet cerēja to tuvākajā laikā sākt, darba meklējumus sāka tikai Latvijā. Pēc Mieriņas teiktā, minētais apstiprina pieņēmumu, ka, atrodoties ārzemēs, diasporas pārstāvjiem atrast darbu Latvijā nav viegli.

Pētījuma laikā veiktā aptauja liecina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas diasporas pārstāvjiem, atrodoties ārzemēs, traucē atrast darbu Latvijā, ir iespēju trūkums ierasties uz darba pārrunām klātienē, ko uzsvēra 55% aptaujāto. Vienlaikus 26% par šķērsli uzskata pašu augstās prasības, bet 23% norādīja, ka darba devēji nelabprāt pieņem darbā ārvalstīs dzīvojošos.

Vienlaikus par papildu iemesliem, kas emigrantiem apgrūtina darba meklējumus Latvijā, ir zaudēti kontakti, darba devēju nelabvēlīgā attieksme pret pārrāvumiem profesionālajā darbībā, gatavības trūkums pārtraukt ārvalstīs jau esošās darba attiecības, kā arī gatavības trūkums sākt darba gaitas uzreiz pēc atgriešanās Latvijā, jo sākotnēji reemigrantiem ir vēlme vispirms kārtīgāk izzināt un iepazīt situāciju Latvijas darba tirgū.

Meklējot darbu Latvijā, 84% diasporas pārstāvju galvenokārt to dara internetā, savukārt 5% nezina nevienu darbā iekārtošanas portālu. Vienlaikus 45% no aptaujātajiem atraduši darbu Latvijā, izmantojot portālus.

Aptaujātie reemigranti pētījuma laikā norādīja, ka Latvijā pieejamajos darbā iekārtošanas portālos ne vienmēr ir viegli orientēties un tajos nav pieejama pietiekama informācijas par darba iespējām Latvijā, kā arī tādiem darba aspektiem kā atalgojums, iespējas darba interviju veikt attālināti, uzsākt darbu vēlāk u.c. faktori

Atbilstoši aptaujai, 45% atzina, ka zina par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbā iekārtošanas portālu un 26% norādīja, ka tā ir otrā labākā darbā iekārtošanai veltītā interneta vietne aiz cv.lv. Vienlaikus NVA portāls norāda, ka reti palīdzējis reemigrantiem atrast darbu Latvijā, jo bieži vien ārvalstīs dzīvojošajiem esot nepareizs priekšstats un nepietiekama informācija par to.

Vērtējot pieredzi citviet pasaulē, LU DMPC direktore skaidro, ka vairākās valstīs ir izveidoti portāli, kas vērsti uz darbinieku piesaisti no diasporām vai ārvalstīm kopumā. «Minētos portālus parasti izveidojušas pašas valstis vai nevalstiskā sektora organizācijas. Tomēr Latvijā uz diasporu orientētu portālu nav,» uzsvrt Mieriņa.

Kā piemērus minētajām interneta vietnēm viņa minēja Igaunijas portālu workinestonia.ee, workinlithuania.lt, kā arī līdzīga veida portālus Bulgārijā un Polijā, kuros papildu informācijai par darba iespējām pieejama informācija par iespējām pārvākties uz konkrēto valsti, pieejamajiem veselības pakalpojumiem, izglītības iespējām, sociālajiem pabalstiem u.c.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, lielākā daļa ekspertu, reemigrantu un darba devēju uzskata, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot atsevišķu portālu, kurā diasporas pārstāvjiem publiski pieejama informācija par darba iespējām Latvijā. Tomēr ir arī daļa, kas uzskata, ka vajadzētu attīstīt esošos risinājumus.

Piemēram, 44% reemigrantu vēlētos redzēt darba iespējas Latvijā kā atsevišķu sadaļu interneta vietnē, kas veltīta tieši reemigrantiem, bet 42% vēlētos, lai tiktu izveidots atsevišķs darbā iekārtošanas portāls emigrējušajiem latviešiem. Savukārt 37% aptaujāto par piemērotu uzskatītu informācijas izplatīšanu sociālajā tīklā Facebook. Maza aptaujāto daļa norādīja, ka tos apmierinātu reemigrantiem izveidota sadaļa NVA vai Latvija.lv interneta vietnēs.

Kā uzsvēra Mieriņa, mājaslapa, kas veltīta darba piedāvājumiem ārvalstīs dzīvojošajiem diasporas pārstāvjiem, sniegtu skaidru signālu, ka darba devējs Latvijā novērtēs valstspiederīgo gūto pieredzi ārzemēs, kā arī rēķināsies, ka būs jāmaksā lielāks atalgojums. «Tas sūtītu pozitīvu ziņu, ka cilvēki Latvijā ir gaidīti, un varētu pārliecināt atgriezties tos, kas par to vēl domā,» sacīja LU DMPC direktore.

Pētījuma Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai mērķis bija noskaidrot, kā veicināt informācijas par darba iespējām Latvijā efektīvu nodrošināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem, un kā savest kopā darba devējus ar speciālistiem, kuri apsver vai pieļauj iespēju atgriezties Latvijā.

Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 reemigrantu, potenciālo reemigrantu un desmit darba devēju padziļinātu interviju rezultāti, kas īpaši noderīgi varētu būt darba devējiem, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.

Ref: 225.000.103.3028


Pievienot komentāru

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»