bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 19.08.2019 | Vārda dienas: Imanta, Melānija
LatviaLatvija

Pētījums: 76% labprāt strādātu vecumdienās, piektdaļa apzinās – tā būs nepieciešamība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

76% no Swedbank paaudžu pētījumā aptaujātiejiem labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Savukārt piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība.

Jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam, norādīts pētījumā.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Par vēlamo pensionēšanās vecumu iedzīvotāji uzskata 56 līdz 61 gadu vecumu (36%), un salīdzinājumā ar 2017.gadu tās var uzskatīt par būtiskām izmaiņām, jo pirms trim gadiem iedzīvotāji labprāt būtu devušies pensijā jau 50 līdz 55 gadu vecumā (34%), secina pētnieki. Taču pērn Latvijā pensionēšanās vecums bija 63 gadi, savukārt līdz 2025.gadam to paredzēts celt līdz 65 gadiem.

Domājot par pensijas apmēru, lielākā daļa (45%) pensijā sagaida vismaz 75% līdz 100% no esošās algas, bet trešdaļa sagaida, ka pensija pārsniegs šī brīža ienākumus. Absolūtos skaitļos tie ir vidēji 1 000 eiro. Salīdzinājumam – šobrīd vidējā pensija valstī, kādu saņem lielākā daļa senioru, ir 320 eiro. Zīmīgi, ka visoptimistiskāk noskaņoti ir Rīgā dzīvojošie, kuri vēlētos saņemt pensiju 1 113 eiro apmērā, salīdzinot ar 2018.gadu tas ir pieaugums par 16%, kad tika norādīta vēlamā pensija 958 eiro apmērā, noskaidrots pētījumā.

«Redzējums par vecumdienām dažādām paaudzēm ir ļoti atšķirīgs. Kamēr iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem jeb tā dēvētā tūkstošgades paaudze uzskata, ka būs sociāli aktīvi un baudīs dzīvi (38%). Tikmēr tie, kuriem pensijas vecums daudz tuvāk (iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā), ir daudz pesimistiskāki un pieļauj, ka dzīvos pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi (37%). Kopumā arī gaidas no pensijas apmēra ir samērā rožainas, īpaši skatot to kontekstā, ka pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama. Šobrīd uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos veido vien tikai aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir īpaši kritiski, jo Latvijas sabiedrība, tāpat kā visa pasaule noveco, un strādājošo, kas spēj uzturēt šodienas pensionārus, kļūst arvien mazāk, bet laiks, kas jādzīvo kā «pensionāram», kļūst tikai garāks. Taču ar valsts garantēto pensiju pensijas apmērs varētu būt pat tikai puse no pirmspensijas ienākumiem,» stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Kopumā iedzīvotāju interese par gaidāmo pensiju ir vērtējama kā zema. Vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju šobrīd nav apzinājuši savu sagaidāmo pensijas apmēru. Katrs desmitais vispār nav informēts par iespēju jau šobrīd apskatīt savu prognozēto valsts pensijas apmēru (11%), daļai tas neinteresē (16%), bet daļa uzskata – līdz pensijai nenodzīvos (9%), informē Swedbank.

Gadu no gada arvien vairāk iedzīvotāju apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu vecumdienām. Šobrīd 24% iedzīvotāju veidot uzkrājumu pensiju 3.līmenī (kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pērn), 18% veido cita veida uzkrājumus savai pensijai, savukārt 10% iemaksas pensiju 3.līmenī veido darba devējs. Taču aizvien liela daļa iedzīvotāju paļaujas tikai uz valsts pensiju (27%), kā arī uzskata, ka viņu pensijas uzkrājums ir bērni un nekustamais īpašums (24%).

«Aptaujas dati atklāj – jo tuvāk pensijai, jo vairāk paļaujas uz valsti un nekustamo īpašumu, kā arī bērnu atbalstu. Savukārt tiem, kuriem līdz pensijai vēl kāds laiciņš, apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu. Savukārt, apskatot Swedbank datus, kas veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, redzam, ka uzkrājumus pensiju fondā joprojām sāk veidot iedzīvotāji, kuriem pensijas vecums ir salīdzinoši tuvu. Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs ir aptuveni 47 gadu vecs. Taču laikam uzkrājumu veidošanā ir izšķiroša nozīme. Sākot krāt agrāk, ar mazākiem ieguldījumiem iespējams uzkrāt vairāk. Savukārt, esot tuvu jau pensijas vecumam, ir skaidra nepieciešamība, bet iespēja īsā laikā izveidot nepieciešamo uzkrājumu ir ļoti ierobežota,» norāda Kopštāls.


Pievienot komentāru

  1. Ansis teica:

    Es pazīstu pensionārus, kas palīdz saviem bērniem. Patiesībā tam būtu jābūt otrādi.

Līdz Rail Baltica būvdarbu uzsākšanai tiks atsavināti 123 īpašumi

Uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas – sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus.

Par kāzu teroraktu Afganistānā atbildību uzņemas «Islāma valsts»

Par teroraktu Afganistānā, kur aizvadītajā nedēļas nogalē nogalināti 63 cilvēki, atbildību uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Rīgas domes ārkārtas sēde par mēra ievēlēšanu pārcelta uz vēlāku laiku

Paredzētā Rīgas domes ārkārtas sēde, lai vēlētu galvaspilsētas mēru, pārcelta uz pulksten 13.00, informē domē.

Britu sagrābtais Irānas kuģis atstāj Gibraltāra ostu

Ostu Gibraltārā pametis Irānas naftas tankkuģis, kas bijis aizturēts kopš jūlija sākuma uz aizdomu pamata par naftas piegādāšanu Sīrijai. Lielbritānijai piederošais Gibraltārs kuģi atbrīvojis, nepakļaujoties lūgumam to atkal aizturēt no Amerikas Savienoto Valstu puses.

Administratīvajos centros pēc reformas iedzīvotāju skaits variēs no 2 000 līdz 632 000

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformas ieviešanas pašvaldību administratīvo centru lielums variēs no 2 000 iedzīvotāju līdz 632 000 iedzīvotāju.

Šajā nedēļā gaidāms silts, taču arī lietains laiks

Nedēļas pirmajā pusē gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, pa laikam uzspīdēs saule, tomēr Latvijas austrumu rajonos gaidāms arī lietus.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

Nedēļa Lietuvā: Nausēda tiekas ar Merkeli. Skvernelim operācija. Grib atstādināt korumpētus tiesnešus

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēdatikās ar Vācijas kanceli Angelu Merkeli, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmo atvaļinājuma dienu pavadīja operāciju zālē.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!, tādējādi solot Oļegam Burovam savu atbalstu pirmdien, 19.augustā, gaidāmajās Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.


-->