bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 12.11.2019 | Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
LatviaLatvija

Pētījums: 76% labprāt strādātu vecumdienās, piektdaļa apzinās – tā būs nepieciešamība

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

76% no Swedbank paaudžu pētījumā aptaujātiejiem labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Savukārt piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība.

Jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam, norādīts pētījumā.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Par vēlamo pensionēšanās vecumu iedzīvotāji uzskata 56 līdz 61 gadu vecumu (36%), un salīdzinājumā ar 2017.gadu tās var uzskatīt par būtiskām izmaiņām, jo pirms trim gadiem iedzīvotāji labprāt būtu devušies pensijā jau 50 līdz 55 gadu vecumā (34%), secina pētnieki. Taču pērn Latvijā pensionēšanās vecums bija 63 gadi, savukārt līdz 2025.gadam to paredzēts celt līdz 65 gadiem.

Domājot par pensijas apmēru, lielākā daļa (45%) pensijā sagaida vismaz 75% līdz 100% no esošās algas, bet trešdaļa sagaida, ka pensija pārsniegs šī brīža ienākumus. Absolūtos skaitļos tie ir vidēji 1 000 eiro. Salīdzinājumam – šobrīd vidējā pensija valstī, kādu saņem lielākā daļa senioru, ir 320 eiro. Zīmīgi, ka visoptimistiskāk noskaņoti ir Rīgā dzīvojošie, kuri vēlētos saņemt pensiju 1 113 eiro apmērā, salīdzinot ar 2018.gadu tas ir pieaugums par 16%, kad tika norādīta vēlamā pensija 958 eiro apmērā, noskaidrots pētījumā.

«Redzējums par vecumdienām dažādām paaudzēm ir ļoti atšķirīgs. Kamēr iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem jeb tā dēvētā tūkstošgades paaudze uzskata, ka būs sociāli aktīvi un baudīs dzīvi (38%). Tikmēr tie, kuriem pensijas vecums daudz tuvāk (iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā), ir daudz pesimistiskāki un pieļauj, ka dzīvos pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi (37%). Kopumā arī gaidas no pensijas apmēra ir samērā rožainas, īpaši skatot to kontekstā, ka pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama. Šobrīd uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos veido vien tikai aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir īpaši kritiski, jo Latvijas sabiedrība, tāpat kā visa pasaule noveco, un strādājošo, kas spēj uzturēt šodienas pensionārus, kļūst arvien mazāk, bet laiks, kas jādzīvo kā «pensionāram», kļūst tikai garāks. Taču ar valsts garantēto pensiju pensijas apmērs varētu būt pat tikai puse no pirmspensijas ienākumiem,» stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Kopumā iedzīvotāju interese par gaidāmo pensiju ir vērtējama kā zema. Vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju šobrīd nav apzinājuši savu sagaidāmo pensijas apmēru. Katrs desmitais vispār nav informēts par iespēju jau šobrīd apskatīt savu prognozēto valsts pensijas apmēru (11%), daļai tas neinteresē (16%), bet daļa uzskata – līdz pensijai nenodzīvos (9%), informē Swedbank.

Gadu no gada arvien vairāk iedzīvotāju apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu vecumdienām. Šobrīd 24% iedzīvotāju veidot uzkrājumu pensiju 3.līmenī (kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pērn), 18% veido cita veida uzkrājumus savai pensijai, savukārt 10% iemaksas pensiju 3.līmenī veido darba devējs. Taču aizvien liela daļa iedzīvotāju paļaujas tikai uz valsts pensiju (27%), kā arī uzskata, ka viņu pensijas uzkrājums ir bērni un nekustamais īpašums (24%).

«Aptaujas dati atklāj – jo tuvāk pensijai, jo vairāk paļaujas uz valsti un nekustamo īpašumu, kā arī bērnu atbalstu. Savukārt tiem, kuriem līdz pensijai vēl kāds laiciņš, apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu. Savukārt, apskatot Swedbank datus, kas veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, redzam, ka uzkrājumus pensiju fondā joprojām sāk veidot iedzīvotāji, kuriem pensijas vecums ir salīdzinoši tuvu. Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs ir aptuveni 47 gadu vecs. Taču laikam uzkrājumu veidošanā ir izšķiroša nozīme. Sākot krāt agrāk, ar mazākiem ieguldījumiem iespējams uzkrāt vairāk. Savukārt, esot tuvu jau pensijas vecumam, ir skaidra nepieciešamība, bet iespēja īsā laikā izveidot nepieciešamo uzkrājumu ir ļoti ierobežota,» norāda Kopštāls.


Pievienot komentāru

  1. Ansis teica:

    Es pazīstu pensionārus, kas palīdz saviem bērniem. Patiesībā tam būtu jābūt otrādi.

Tiesa kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi kosmētikas ražotāju AS Dzintars par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.

«Bērni ierodas traumēti». Lietuvā mācās 500 skolēni no Ukrainas, Donbasa

Lietuvas skolās pašlaik mācās vairāk nekā 500 ukraiņu skolēni, no kuriem daudzi ir no Ukrainas karadarbības zonas Donbasa reģionā.

Veselības ministrija rosina rezidentiem atalgojumu palielināt par 20%

Veselības ministrija rosina rezidentu darba samaksu palielināt par 20%, bet pārējām ārstniecības personām zemāko darba samaksu palielināt par 10%.

Delna: 13.Saeimas deputāti «atturējušies» mazāk nekā 12.Saeimas

Šī Saeimas sasaukuma deputāti daudz retāk balsojumos izvēlējušies atturēties, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, apkopojot 13.Saeimas deputātu balsojumus no pērnā gada 6.novembra līdz šī gada 30.septembrim.

No 19.novembra mainīsies pasta sūtījumu deklarēšanas kārtība

No 19.novembra Valsts ieņēmumu dienests maina muitojamo sūtījumu apstrādes kārtību.

Ukrainas bankas eksprezidente uzbrukumos saredz oligarha atriebību par PrivatBank

Par vardarbīgu vēršanos pret Ukrainas centrālās bankas eksprezidentes ģimeni pati Valērija Gontareva vaino ukraiņu oligarhu, kuram viņa atņēmusi Ukrainas lielāko banku PrivatBank.

Līdz šim notiesāta 41 persona. IDB izmeklējumi nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos

Iekšējās drošības biroja pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos, kuros joprojām nemazinās vairāku kategoriju noziegumi.

Policija pie kāda vīrieša atrod gandrīz 38 tūkstošus cigaretes

Pie kāda vīrieša automašīnā un īpašumā atrastas un konfiscētas 37 800 nelegālo cigarešu, informē Valsts policijā.

Austrālija cieš katastrofālos krūmāju ugunsgrēkos

Austrālijas austrumos, tostarp Sidnejā, izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar plašiem krūmāju ugunsgrēkiem, ko pastiprina karstums un stiprs vējš.

Bondars: Ir grūti balsot pret populārām lietām

«Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, ka ieceres būs lielākas par iespējām,» skaidrojot 2020.gada budžeta pieņemšanas procesu, teicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Prasa izmaiņas konkursā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nākamos desmit gadus

IUB aizliedzis VSIA Autotransporta direkcija bez grozījumu veikšanas nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030.gadam.

Turcija sāk deportēt Rietumvalstu džihādistus

Turcija pirmdien, 11.novembrī, pavēstījusi, ka sākusi sūtīt ārvalstu radikālo musulmaņu kaujiniekus atpakaļ uz to izcelsmes valstīm ASV un Eiropā. Kopumā Turcijas ieslodzījuma vietās ir vairāk nekā tūkstotis grupējuma «Islāma valsts» kaujinieku.

Patentmaksai līdz novembrim reģistrēti 4 342 nodokļu maksātāji

Patentmaksas maksāšanai līdz šā gada 1.novembrim Valsts ieņēmumu dienestā bija reģistrēti 4 342 cilvēki, no tiem 1 450 ir samazinātās patentmaksas maksātāji.

Elektrības vidējā cena Latvijā pieaug par 6%

Pagājušajā nedēļā biržā Nord Pool elektroenerģijas cena Latvijā pieauga par 6% – līdz 48,64 eiro par megavatstundu, informē AS Latvenergo pārstāvji.

Budžeta komisija galīgajā lasījumā atbalsta nākamā gada budžeta aprises

Saeimas Budžeta un finanšu komisija pirmdien, 11.novembrī, noslēdza darbu pie nākamā gada budžeta, atbalstot tā virzību izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā.

Tallinā strauji palielinās nevienlīdzība starp turīgajiem un trūcīgajiem pilsētniekiem

Tallinā plaisa starp turīgajiem, trūcīgajiem un dažādām etniskajām grupām aug visstraujāk no visām Eiropas galvaspilsētām, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Sešas personas tiesās par izspiešanu un draudiem ierakt upuri kapā

Saskaņā ar apsūdzību 2018.gada oktobrī visi seši apsūdzētie vienojās no kāda vīrieša iegūt naudu bez jebkāda pamata, piedraudot un pielietojot reālu vardarbību.

Izsludināts konkurss uz Latvijas gaisa satiksme neatkarīgā padomes locekļa amatu

Satiksmes ministrija izsludinājusi konkursu uz VAS Latvijas gaisa satiksme neatkarīgā padomes locekļa amata vietu, informē ministrijā.

IeM Informācijas centra vadītāja amatam otrajā kārtā virza četrus pretendentus

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka atlases komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu izvirzīt četrus no desmit pretendentiem, kas bija pieteikušies atklātam konkursam.

Igaunijas iemaksas ES budžetā pieaugs par 120 miljoniem eiro

Igaunijas iemaksas Eiropas Savienības nākamajā budžetā augs no 200 miljoniem eiro līdz 320 miljoniem eiro. Kāpums gaidāms saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no bloka un Igaunijas tautsaimniecības izaugsmi.

Graustam Marijas ielā mainījies viens no īpašniekiem un tapis atjaunošanas projekts

Rīgā, Marijas ielā 6, esošajai ēkai mainījies viens no īpašniekiem, kā arī Rīgas domei beidzot iesniegts nama atjaunošanas projekts minimālā sastāvā, informē pašvaldībā.

Latvijā būvniecības produkcijas apjoms audzis par 5,9%

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7%, inženierbūvniecībā – par 2,1% un specializētajos būvdarbos – par 2,4%.

Krievijā sāk tirgot vilciena biļetes uz Krimu

Krievijā sākta biļešu iepriekšpārdošana pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem uz anektēto Krimas pussalu Ukrainā. Brauciens maršrutā Sanktpēterburga-Sevastopole ilgs 43 stundas.

Šogad pieaudzis slepkavību un to mēģinājumu skaits

Šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis slepkavību un to mēģinājumu skaits, turklāt lielākā daļa šo noziegumu notikuši iedzeršanas laikā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!