bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna
LatviaLatvija

Pētījums: Baltijā cilvēki palīdz citiem vidēji desmit reizes mēnesī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas valstīs cilvēki gan svešiniekiem, gan tuviniekiem palīdz vidēji desmit reižu mēnesī, liecina If Apdrošināšana veiktais Palīdzības indeksa pētījums. Turklāt pēc pētījuma datiem secināts, ka cilvēkiem lielāku psiholoģisko komfortu rada tieši palīdzēšana kādam citam, nevis palīdzības pieņemšana.

Pētījuma dati liecina arī par to, ka Baltijas valstīs pozitīvās emocijas ir 1,5 reizes spēcīgākas, kad ir palīdzēts otram, nevis saņemta palīdzība.

Latvijā un Lietuvā palīdz biežāk

Pastāv vispārējs pieņēmums par to, ka cilvēki Ziemeļu un Baltijas valstīs ir atturīgi un arī neizpalīdzīgi. Taču If Apdrošināšanas aptaujas dati liecina par pretējo – Baltijā cilvēki palīdz citiem vidēji desmit reizes mēnesī. Visās valstīs katrs aptaujātais ik mēnesi bija 6–7 reizes palīdzējis draugiem un radiem, kā arī trīs līdz četras reizes – svešiniekiem. Cilvēki lielākoties izpalīdz ikdienas situācijās, piemēram, palīdz nomainīt automašīnas riepu, pieskata bērnus, panes iepirkumu maisiņus, aizdod naudu, pārvieto bērnu ratiņus, arī neatsaka padomu vai konsultē.

Pētījuma veicējs un tā metodoloģijas autors ir Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes psiholoģijas (PPMFP) profesors Ivars Austers, kurš stāsta: «Salīdzinot rezultātus starp Baltijas valstīm, tika konstatēts, ka biežāk mēdz palīdzēt Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Kopumā aptaujas dalībnieki Lietuvā atklāja, ka palīdzējuši citiem vidēji 11 reižu mēnesī, savukārt Latvijā – vidēji desmit reižu mēnesī, bet aptaujātie Igaunijā – vidēji 8,5 reizes.

Latvijā aptaujātie cilvēki atzina, ka viņiem ir daudz pierastāk un ērtāk palīdzēt kādam savā iekšējā lokā – tuviniekiem un draugiem, bet situācijās, kad palīdzība nepieciešama svešiniekam, ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai pieņemtu lēmumu par došanos palīgā. Cilvēki arī atklāja, ka vairāk ir gatavi palīdzēt konkrētām cilvēku grupām – bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem no tā saucamajām riska grupām, toties krietni mazāka ir vēlme palīdzēt alkoholiķiem un uzmācīgiem ubagotājiem. Svešiniekiem cilvēki visbiežāk mēdz palīdzēt spontāni, reaģējot kādā īpašā situācijā vai apstākļos.

Pētījums arī apliecina, ka vēlme palīdzēt nav saistīta ne ar kādām demogrāfiskām atšķirībām. Baltijas valstīs palīdzību cilvēki bija snieguši neatkarīgi no vecuma, dzimuma, etniskās piederības vai ienākumu līmeņa – šie demogrāfiskie faktori nenoteica atšķirības izpalīdzēšanas biežumā.

Palīdzot citiem, cilvēks kļūst laimīgāks

Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēki palīdz citiem, Austers stāsta: «Tāpēc, ka, palīdzot citiem, cilvēki gūst pozitīvas emocijas, tas ir, kļūst laimīgāki. Laimes rādītāji (kas aprēķināti, no pozitīvas pieredzes izteiktības atņemot negatīvas pieredzes izteiktību) vienmēr bija pozitīvi: kad cilvēki palīdz kādam citam, pozitīvas emocijas ir pārsvarā, tas ir, visās trīs valstīs laimes rādītāji bija aptuveni 1,5 reizes augstāki tad, kad cilvēki bija snieguši palīdzību, nekā tad, kad paši to saņēmuši. Tas nozīmē, ka pozitīvās emocijas ir arī 1,5 reizes spēcīgākas, kad cilvēki kādam sniedz, nevis pieņem palīdzību.»

Baltijas valstu dati liecina vēl par to, ka, domājot par palīdzības sniegšanu, tiek iegūts pozitīvs paštēls. Pētījumā ir vērojamas atšķirības starp minēto palīdzēšanas reižu un tās saņemšanas reižu skaitu. Lielā un reprezentatīvā izlasē šiem skaitļiem būtu jāsakrīt, un šis ir labs piemērs tam, kā uzlabot savu paštēlu, respektīvi, mums ir tieksme pārspīlēt tikai to, ko augstu vērtējam.

Lepnums, iedvesma un kompetences izjūta

If Palīdzības indeksa pētījums ļāva arī noteikt būtiskākās pozitīvās emocijas, ko cilvēki izjūt, palīdzot citiem. Visbiežāk tika minētas tādas emocijas kā lepnums, lielākas pašnozīmības apziņa, iedvesma un kompetences izjūta. Cilvēki arī atzina, ka šīs emocijas kļūst spēcīgākas palīdzības sniegšanas, nevis saņemšanas brīdī, liecina pētījuma rezultāti.

«Kā zināms, laime slēpjas sīkumos un vienkāršās lietās. Pētījuma rezultāti parādīja ļoti līdzīgu korelāciju visās trīs valstīs: tika novērota pozitīva korelācija starp palīdzēšanas biežumu un pozitīvo emociju intensitāti palīdzēšanas brīdī. Šī sakarība apstiprina vispārīgu sociālās psiholoģijas atklājumu par to, ka cilvēki nekļūst laimīgāki, īstenojot tikai lielos dzīves mērķus, kā laulības noslēgšana, bagātības nodrošināšana, nekustamā īpašuma iegāde vai doktora grāda iegūšana. Tie visi ir svarīgi, tomēr tieši mazie ikdienas notikumi dod vislielāko ieguldījumu laimīgai dzīvei, un aptauja rāda, ka šajā ziņā liela nozīme ir palīdzības sniegšanai,» atzīst If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs un Baltijas biznesa segmenta vadītājs Andris Morozovs.

Grūti palūgt palīdzību

Latvijā pētījuma ietvaros aptaujātie cilvēki atzina, ka emocionāli daudz vieglāk un pieņemamāk ir palīdzēt citiem nekā pašam lūgt palīdzību, īpaši situācijās, kad palīdzība nepieciešama saistībā ar veselības problēmām. Tāpat daļa cilvēku atklāja, ka viņiem ir sarežģīti tieši palūgt palīdzību un vienkāršāk ir dot apkārtējiem cilvēkiem mājienus par to, ka palīdzība būtu noderīga. Arī aptaujas dalībnieki no Lietuvas atzina, ka kopumā viņi ir diezgan pretimnākoši un bieži palīdz pat bez lūgšanas. Savukārt pilnīgi cita attieksme parādās situācijās, kad palīdzība bijusi nepieciešama viņiem pašiem: cilvēki atzina, ka no tā, cik vien iespējams, cenšas izvairīties, liecina pētījuma dati.

Igaunijā aptaujas dalībnieki, atbildot uz jautājumu par palīdzēšanas kultūru, norādīja, ka tā pēdējos gados ir uzlabojusies. Paradoksāli, bet tajā pašā laikā cilvēki atzina, ka sabiedrība kopumā nav atsaucīga, lai gan personīgi viņi bija saņēmuši atbalstu, kad tas bijis nepieciešams. Arī respondenti Lietuvā norādīja, ka sabiedrība nav atsaucīga, lai gan paši varēja minēt daudzus gadījumus, kad citi cilvēki viņiem ir palīdzējuši. «Tādējādi šķiet, ka šajā aspektā joprojām ir iespēja attīstīties un veicināt izpratni par atsaucību un savstarpēju palīdzību mūsu sabiedrībā,» secina Austers. 

Kad izvēlamies nepalīdzēt

Tāpat pētījumā tika konstatēts, ka Baltijas valstīs vidēji 6% cilvēku nekad nav palīdzējuši tuviniekiem un 21% – svešiniekiem.

Respondenti Lietuvā atzina, ka atsaka palīdzību, ja redz, ka cilvēks pats spēj tikt galā ar situāciju, kā arī tad, ja lūdzējs vienkārši vēlas dzīvot no citu žēlastības. Latvijā cilvēki nepalīdz nekaunīgiem, alkoholu lietojušiem vai uzbāzīgiem cilvēkiem. Tāpat cilvēki mēdz atteikt pārāk uzmācīgiem radiniekiem, kuru uzvedība ir kaitinoša, un kolēģiem, kas netiek galā ar saviem darba pienākumiem. Savukārt aptaujas dalībnieki no Igaunijas atzina, ka izvairās palīdzēt, ja tas nepieciešams svešiniekam vai ja viņiem nav atbilstošu iemaņu, lai palīdzētu, vai arī ja situācija ir pārāk riskanta.

Vai par palīdzību ir jāmaksā?

Lai gan valda pārliecība, ka sabiedrība kopumā gaida materiālu atlīdzību par izpalīdzēšanu, pētījums atklāja citu ainu. Atbildot uz jautājumu par atlīdzību pēc sniegtās palīdzības, aptaujas dalībnieki norādīja, ka materiālais aspekts ir mazāk svarīgs nekā attiecības un viņiem pilnībā pietiek ar vārdos izteiktu pateicību. Tajā pašā laikā aptaujas dalībnieki uzskatīja, ka, viņuprāt, citi cilvēki materiālo aspektu vērtē augstāk. «Proti, sakarība ir šāda: spriežam, ka citiem nauda un dāvanas ir svarīgākas nekā man, tomēr arī citiem ir pozitīvas emocijas un attiecības ir nozīmīgas,» skaidro Austers.

Ref: 225.000.103.086


Pievienot komentāru

Krievijā protestē pret pensijas vecuma celšanu

Pie Krievijas parlamenta ap 200 cilvēku ceturtdien pulcējušies saistībā balsojumu ar sabiedrībā priekšlikumiem paaugstināt pensionēšanās vecumu sievietēm par astoņiem gadiem un vīriešiem – par pieciem gadiem.

VVD daļēji aptur SIA Vangažu Nafta darbību

Valsts vides dienests šā gada 18.jūlijā pieņēma lēmumu par daļēju SIA Vangažu Nafta darbības apturēšanu.

Pērn bija par 1 140 dzimušajiem mazāk nekā 2016.gadā

Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās – 2017.gadā piedzima par 1 140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā. Arī 2018.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits (9 664 bērni) ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas Bankas padome paplašina Kredītu reģistra funkcionālās iespējas

Latvijas Bankas padome grozījusi 2018.gada 18.janvāra noteikumus Kredītu reģistra noteikumi. Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas, informē Latvijas Bankas Preses dienests.

Igaunijā pēc futbola Pasaules Kausa vairāk nelegālo robežpārkāpumu

Futbola līdzjutēji, kuri Krievijā saņēmuši īstermiņa uzturēšanas atļaujas, lai apmeklētu Pasaules Kausa izcīņu futbolā, pastiprināti mēģina slepus šķērsot Igaunijas robežu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā, novērojuši igauņu robežsargi.

KP: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secina Konkurences padome.

Straume apgalvo, ka KNAB nekas neesot darīts nelikumīgi

Inventarizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja savulaik veiktās operatīvās darbības, iestādes vadītājam Jēkabam Straumem radusies neizpratne par to, kāpēc, iegūstot pierādījumus vai indikācijas par tālākām nepieciešamām darbībām, pagātnē no biroja darbinieku puses bieži vien nav sekojusi atbilstoša reakcija.

Pēdējo nedēļu laikā pieaugusi pārkāpumu intensitāte uz valsts robežas

Valsts robežsardzes konstatēto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits aizvien pieaug – pēdējo nedēļu laikā ir aizturētas vairākas Vjetnamas pilsoņu grupas, kā arī šogad otra skaitliski lielākā Irākas pilsoņu grupa.

Igaunijā trīspadsmitgadniece letāli pārdozējusi fentanilu

Igaunijā no sintētisko zāļu fentanila pārdozēšanas mirusi kāda 13 gadus veca meitene. Prokurori par viņas nonāvēšanu aiz nolaidības apsūdzējuši 15 gadus vecu zēnu.

Izplatītākie pārkāpumi autobusos joprojām saistīti ar biļešu tirdzniecību

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos veikti gandrīz 700 pārbaužu, un pārkāpumi konstatēti aptuveni 10% gadījumu. Joprojām izplatītākie pārkāpumi ir saistīti ar biļešu tirdzniecību.

EK piespriež Google 4 miljardu eiro sodu par Android pārkāpumiem

Eiropas Komisija ir piespriedusi Google 4,34 miljardus eiro lielu naudassodu par nelikumīgu dominējoša tirgus stāvokļa izmantošanu. Eiropas Savienības izpildvara arī solījusi turpināt izmeklēšanas par amerikāņu datortehonolģiju milža citiem iespējamiem pārkāpumiem bloka teritorijā.

Latvijas iedzīvotāji gatavi strādāt vakaros un brīvdienās, kā arī par zemu atalgojumu

Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju darba portāla CVMarket.lv veiktajā aptaujā atzinuši, ka karjeras dēļ gatavi upurēt savu brīvo laiku.

Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli

Banka Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Biržu indeksi pārsvarā pieaug, naftas cenas kāpj

 Pasaules biržu indeksi trešdien, 18.jūlijā, pārsvarā pieauga, ko veicināja labi ASV firmu peļņas rādītāji un ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela optimistiski izteikumi, kas arī sekmēja eiro un britu mārciņas kursa krišanos pret ASV dolāru.

Turcija atceļ ārkārtas stāvokli, kas ieviests pēc apvērsuma mēģinājuma

Turcijas valdība nolēmusi nepagarināt ārkārtas stāvokli, kas valstī bijis spēkā kopš 2016.gada, kad notika mēģinājums vardarbīgi sagrābt valsts varu.

Rīgas pašvaldība atceļ brīdinājumu zilaļģu dēļ nepeldēties atsevišķās peldvietās

Rīgas pašvaldība saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, ka 17.jūlijā speciālisti atkārtoti apsekojuši Vakarbuļļu, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales un secinājuši, ka patlaban aļģu masveida akumulēšanās nav konstatēta, līdz ar to riska peldētāju veselībai nav.

Turpina dzēst meža ugunsgrēku Valdgales pagastā; divi ugunsdzēsēji cietuši

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās.

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

Ja mēs salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad tur bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu, bija ārkārtīgi vāja. Savukārt pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Tomēr šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

Jaunākie komentāri