bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte

Pētījums: ekonomika kļūst sabalansētāka, bet ne «gudrāka»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

2011.g. februārī-martā apstrādes rūpniecības izaugsme Latvijā atjaunojās, tomēr pārējā Baltijas jūras reģionā tās attīstība bijusi veiksmīgāka. Latvijas rūpniecībai jāaug straujāk, lai nodrošinātu tādu pašu ekonomikas izaugsmi kā kaimiņiem, secināts Swedbank jaunākajā pētījumā.

Bankas eksperti norāda, ka pēc straujas izaugsmes 2010.gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kāpums strauji sabremzējās, un gada beigās izlaide pat saruka. Tas arī it viens no viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atveseļošanās Igaunijā un Lietuvā notikusi straujāk.

Apstrādes rūpniecības attīstības tempu palēnināšanās Latvijā daļēji skaidrojama ar izaugsmes bremzēšanos kokrūpniecībā 2010.g. otrajā pusē. Neskatoties uz zināmu atsitienu 2011.g. sākumā, kokrūpniecības izaugsmi tuvākajā laikā kavēs izejvielu un ražošanas jaudu ierobežojumi. Ražošanas jaudu ierobežojumi vērojami arī citās rūpniecības nozarēs, jo līdz šim investīciju aktivitāte apstrādes rūpniecībā bijusi samērā vārga, skaidro eksperti.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pārņēmuši stafeti no kokrūpniekiem, taču jāņem vērā, ka daudzi no šiem uzņēmumiem ir visai nelieli un daži ir atkarīgi no lieliem dažu klientu veiktiem pasūtījumiem. Šo nozaru attīstība ir daudz svārstīgāka nekā kokrūpniecībai, bet, no otras puses, lielāka metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu daudzveidība tos labāk pasargā no ārējiem šokiem. Īpaši, ņemot vērā, ka krīzi ir pārdzīvojuši tieši spēcīgākie uzņēmumi, secināts pētījumā.

Swedbank eksperti atzīst, ka ekonomika kļūst sabalansētāka, bet nepieciešamas investīcijas, lai tā kļūtu „gudrāka”. Līdz šim apstrādes rūpniecības izaugsme galvenokārt balstījās uz ārējā pieprasījuma kāpumu. Šī tendence saglabāsies arī turpmāk, jo iekšzemes pieprasījums atgūsies krietni lēnāk. Paredzams, ka investīciju aktivitāte pieaugs, jo, uzņēmumiem pakāpeniski sakārtojot savas finanses, parādsaistību samazināšana kļūs mazāk aktuāla, savukārt ārējā pieprasījuma attīstība saglabāsies labvēlīga. Līdz ar to turpināsies arī apstrādes rūpniecības un eksporta kāpums, lai gan izaugsmes tempi būs lēnāki nekā 2010.gadā. Latvijas ekonomika pakāpeniski kļūst sabalansētāka – palielinās apstrādes rūpniecības un eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP). Tomēr tas ir tikai pats sākums un ilgtspējīgas struktūras izveidošana vēl prasīs daudzus gadus.

«Apstrādes rūpniecības attīstības tempu palēnināšanās pati par sevi nav iemels satraukumam», saka Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste. «Tomēr Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas gan eksporta un rūpniecības apjomu ziņā procentos no IKP, gan kvalitātes un augsto tehnoloģiju ziņā. Tāpēc Latvijas rūpniecībai jāaug straujāk, lai nodrošinātu tādu pašu ekonomikas izaugsmi kā kaimiņiem. Līdz šim tā nav bijis, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atveseļošanās kaimiņvalstīs notikusi straujāk. Lai veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, ir nepieciešamas lielākas investīcijas inovācijās un jaunu produktu izpētē un attīstībā.»

Neraugoties uz investīciju un uzņēmējdarbības vidē jau veiktajiem uzlabojumiem, joprojām ir daudz iespēju ekonomikas politikā, kuras iespējams un nepieciešams izmantot, lai veicinātu investīciju pieaugumu un rūpniecības izaugsmi, tādējādi atbalstot arī eksporta virzītu ekonomikas attīstību. Tas iekļauj reformas augstākajā un profesionālajā izglītībā, efektīvāku un mērķtiecīgāku ES fondu apgūvi, finanšu sektora diversificēšanu, darbaspēka nodokļu sloga atvieglošanu.

 


Pievienot komentāru

  1. Dinaz B teica:

    varētu arī kaut ko jaunu pastāstīt.

  2. ok teica:

    Zviedri bus tie istie investeetaji

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!