Pētījums: Ēnu ekonomika būvmateriālu ražošanā katru gadu rada valstij vairāk nekā 12 miljonus eiro lielus zaudējumus

Ēnu ekonomika būvmateriālu ražošanā ik gadu valsts budžetam rada vairāk nekā 12 miljonus eiro lielus zaudējumus, secināts Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas pētījumā par situāciju būvmateriālu nozarē.

Vienlaikus pētījumā kā būtiska problēma identificēta vāja kontrolējošo iestāžu kapacitāte iekasēt nodokļus no visiem tirgus dalībniekiem, kas rada kritiskus tirgus apstākļus godīgajiem komersantiem.

Nelikumīgas darbības derīgo izrakteņu jomā, aplokšņu algas un būvmateriālu tirdzniecība privātpersonām bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir galvenās problēmu jomas, kas izvērtētas biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) veiktajā pētījumā Ēnu ekonomika būvmateriālu nozarē, kas veikts 2021.gada vasarā un ir pirmais šāda veida pētījums par ēnu ekonomiku tieši būvmateriālu ražošanā.

Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons norāda, ka

negodīga konkurence arvien izaicinošākos tirgus apstākļos ir godprātīgo būvmateriālu ražotāju ikdiena jau daudzus gadus.

Pašlaik, Latvijai sākot ieviest Eiropas Zaļā kursa politiku, tuvojoties vairākiem būtiskiem infrastruktūras projektiem un valstij piedzīvojot ekonomiskos izaicinājumus pandēmijas dēļ, problēma ir tik sasāpējusi kā nekad iepriekš, pauž Jākobsons.

«Katru gadu pieaugošie nodokļi un vienlaikus vājā kontrolējošo iestāžu kapacitāte tos iekasēt no visiem tirgus dalībniekiem rada miljonos mērāmus zaudējumus valsts budžetam, bremzē uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti,» uzsver Jākobsons.

Lasiet arī: Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā audzis līdz 25,5%

Pētījumā analizētās nelikumīgas darbības derīgo izrakteņu jomā ir vissatraucošākā problēma būvmateriālu nozarē, akcentē Jākobsons. Pētījumā secināts, ka tas nozīmē ne tikai zaudētus miljonus valstij un negodīgus apstākļus komersantiem, bet arī būtisku kaitējumu videi un lielāku dažādu neatbilstību risku būvniecībā. Problēmu veicinošie faktori ir nepietiekama kontrole un vāja uzraudzība no kontrolējošo institūciju puses, neefektīvi sodi un birokrātisks licencēšanas process.

«Stiprināt atbildīgo kontrolējošo institūciju kapacitāti, pilnveidot starpinstitūciju sadarbību, veidot efektīvus pārvaldības un kontroles mehānismus un kvalitātes sistēmas ir valsts pārvaldes būtiskākie uzdevumi, kas palīdzētu risināt sasāpējušo situāciju,» pauž Jākobsons.

Viņaprāt, tas palīdzētu izskaust tādas nelikumīgās prakses kā nelegāla karjeru izstrāde, ieguves apjomu nedeklarēšana, nelegālā atkritumu apglabāšana, rekultivācijas neveikšana.

Jākobsons uzsver, ka, izvērtējot problēmas un sakārtojot derīgo izrakteņu ieguves jomu, valsts budžets tiks papildināts ar ieņēmumiem no nodokļiem, būtiski tiks ierobežotas aplokšņu algas, tiks novērstas problēmas, kas saistītas ar nekvalitatīvu būvmateriālu piegādi būvniecībā, un atbilstīgi risināti vides jautājumi, lai nepieļautu nelikumīgu atkritumu izvešanu, nelegālu rakšanu un rekultivācijas neveikšanu.

«Ēnu ekonomika ir arī viens no būtiskākajiem investīciju kavējošiem faktoriem, salīdzinot Latviju ar citām Baltijas valstīm. Arī ārvalstu investori jau vairākus gadus vērš uzmanību uz nepieciešamību efektīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku virknē nozaru, kas, apvienojumā ar pieaugošo nodokļu slogu un citiem tirgus izaicinājumiem, mazina Latvijas kā investīciju mērķa konkurētspēju reģionā,» uzsver viens no pētījuma autoriem, ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, kā arī Ārvalstu Investoru padomes Latvijā valdes loceklis Arnis Sauka.

Būtisku ēnu ekonomikas īpatsvaru minerālmateriālu ieguves nozarē veido arī nedeklarētās skaidrās naudas aprite un aplokšņu algas, atklāts pētījumā. Kaut arī šis problēmjautājums ir plaši zināms arī politikas veidotājiem un tā risināšana ir dienaskārtībā jau gadiem, efektīva risinājuma nav.

Pētījums atklāj, ka, pastāvot aplokšņu algām, nelegālai nodarbinātībai un slēptām darba attiecībām, ik gadu valsts budžetā netiek ieskaitīti nodokļi (iedzīvotāju ienākumu, pievienotās vērtības, uzņēmumu ienākuma) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas teju 6,5 miljonu eiro apmērā. Lai risinātu šo problēmu, jāsāk ar augsta riska uzņēmumu kontroles pastiprināšanu un skaidras naudas pieejamības mazināšanu nozarē, uzskata pētījuma autori.

Pētījuma eksperti par labās prakses paraugu būvmateriālu nozares efektīvai uzraudzībai un pārvaldībai piedāvā kaimiņvalsts Igaunijas pieredzi, kurā tiek apvienoti četri elementi – pietiekami kontrolējošo iestāžu resursi, regulāra, neatkarīga ieguvju uzmērīšana, pasūtītāja atbildība par būvmateriālu izcelsmi un kvalitāti, un bargi sodi, kas tiek piemēroti gan uzņēmumam, gan tā valdes locekļiem personīgi.

Pētījums par ēnu ekonomikas apmēru būvmateriālu ražošanas nozarē veikts pēc Būvmateriālu ražotāju asociācijas pasūtījuma.

Būvmateriālu ražotāju asociācija dibināta 2010.gadā un apvieno 28 nozares uzņēmumus. Asociācijas mērķis ir nodrošināt stabilu un koordinētu būvmateriālu ražošanas nozares attīstību, veicināt valsts atbalstu nozarei gan iekšējā, gan eksporta tirgos, rosināt vietējo materiālu izmantošanu būvniecībā un ieviest vienotus būvmateriālu kvalitātes standartus, stiprinot Latvijā ražotu būvmateriālu reputāciju. 

Pētījumu Ēnu ekonomika būvmateriālu nozarē pēc Būvmateriālu ražotāju asociācijas pasūtījuma 2021.gada vasarā veica biedrība BASE, kas apvieno valsts pārvaldes, uzņēmēju un akadēmiskos ekspertus ar mērķi veidot kvalitatīvu un konstruktīvu piedāvājumu ēnu ekonomikas problēmas risināšanai valstī. Pētījuma veikšanai tika izmantoti salīdzinošie statistikas dati par būvmateriālu nozari un saistītajām nozarēm, pieejamie pētījumi par nozares attīstību un ēnu ekonomiku, kontrolējošo iestāžu dati par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem nozarē, intervijas ar uzņēmumiem un valsts iestādēm un publiski pieejamā informācija.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas