Pētījums: Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu rēķinu nomaksai

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus. Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% pirms trim gadiem līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā.

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu). Līdere Eiropā ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes. Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums, liecina Eiropas patērētāju maksājumu pārskats (European Consumer Payment Report).

Lai nomaksātu rēķinus, cilvēki aizņemas naudu ne tikai no finanšu iestādēm, bet arī no draugiem un radiniekiem. Šie neoficiālie aizdevumi veido lielu daļu ekonomikas – teju 40% eiropiešu aizdod naudu draugiem un ģimenei. Latvijā pēdējos 12 mēnešos 42% iedzīvotāju ir aizdevuši naudu draugiem un ģimenei. (Igaunijā – 44%, Lietuvā – 39%).

Divos gados (salīdzinot 2018. gadu ar 2016.gadu) to Eiropas iedzīvotāju skaits, kam ik mēnesi ir izdevies ietaupīt, ir palielinājies no 50% līdz 59%, bet mazākums, kam nepieciešams aizņemties, lai nomaksātu rēķinus, kopš 2015.gada ir procentuāli pieaudzis  – no 15% līdz 20%.

Latvijā kopš pagājušā gada ir samazinājusies vidējā naudas summa, ko iedzīvotāji pēdējo sešu mēnešu laikā aizņēmušies, lai samaksātu rēķinus – no 402 eiro 2017.gadā uz 325 eiro 2018.gadā (abās pārējās Baltijas valstīs tā ir palielinājusies – Lietuvā no 447 eiro 2017.gadā uz 518 eiro 2018.gadā, bet Igaunijā – no 720 eiro 2017.gadā uz 965 eiro 2018.gadā).

Tajā pašā laikā IKP pieaugums Eiropas Savienībā 2017. un 2018.gadā atspoguļojas arī mājsaimniecību ietaupījumos. Ik mēnesi uzkrājumus veic 42% Latvijas respondentu, un ikmēneša ietaupījumi ir pieauguši vairāk nekā 2,5 reizes – no 44 eiro pērn līdz 118 eiro šajā gadā. Tas pats attiecas arī uz Lietuvu, kur 55% iedzīvotāju katru mēnesi spēj ietaupīt (ikmēneša ietaupījumu apjoms ir palielinājies no 67 eiro pērn līdz 174 eiro šajā gadā), un Igauniju, kas šajā ziņā ir Baltijas čempione – ar 62% iedzīvotāju, kuri var ietaupīt katru mēnesi (mēneša ietaupījumu apjoms Igaunijā ir palielinājies no 94 eiro pagājušajā gadā līdz 201 eiro 2018.gadā).

«Maldīgi uzskatīt, ka savlaicīgi neapmaksāti rēķini raksturīgi vien kādai noteiktai sabiedrības grupai. Aptaujas dati liecina, ka nokavēt savu saistību izpildi pēdējo 12 mēnešu laikā gadījies daudziem Lavijas iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un ienākumiem. Turklāt daudziem problēma ir ne tik vien naudas trūkums, cik aizmāršība. Acīmredzami, Latvijas kultūrā kavēšanās ar parāda atdošanu ir plašāks fenomens, nekā to pieņemts uzskatīt. Vienlaicīgi Latvijā ir augsta norēķināšanās morāle, jo gandrīz visi aptaujātie (89%) uzskata, ka rēķini ir jāmaksā laikus. Tā uzskata arī gandrīz ikviens, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā nav nomaksājis kādu rēķinu. Citiem vārdiem sakot, daudziem Latvijas iedzīvotājiem vēlamais nesaskan ar realitāti,» pētījuma rezultātus komentē Eiropas Universitātes Institūta eksperimentālās socioloģijas doktorants Andris Saulītis, kurš pēta iedzīvotāju finanšu uzvedību.

Tikmēr bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka uzkrājumi Latvijā aug, turklāt spēcīgi. Mājsaimniecību uzkrājumi šogad pieaugs par apmēram 8,5%, un šī gada beigās to summa varētu pirmo reizi pārsniegt septiņus miljardus eiro. Gatavība palielināt uzkrājumus ir visu laiku augstākajā līmenī. To varētu izskaidrot vairāki apstākļi. Sabiedrība noveco un tāpēc kļūst instinktīvi piesardzīgāka. Ienākumu pieaugums palielina spēju pirkt vai būvēt mājas, pirkt auto. Taču, lai to izdarītu, vajadzīga pirmā iemaksa kredītam vai līzingam. Ar piesardzības apsvērumu veidotie uzkrājumi var kalpot diviem mērķiem. Pirmkārt, izlīdzināt īslaicīgās ienākumu svārstības. Tādā gadījumā tie var kalpot arī maksājumu disciplīnas uzlabošanai. Otrkārt, izlīdzināt patēriņu dzīves laikā, gatavojoties iespējamam ienākumu kritumam vecumdienās.

Saistītie raksti

2 KOMENTĀRI

  1. Mēs dzīvojam pieci vienā mājsaimniecībā, viens no tiem bērns, strādā četri, kāds nu kuram ir darbiņš un mēs nevaram visu samaksāt! Jāņem kredīti! Domājam doties uz laukiem, pašiem savs kartupelis, burkāns!

  2. Es domāju, kaut kas nav kārtībā šai valstī! Ja ar minimālo algu var izdzīvot, tikai vienu nedēļu – pārtika, komunālie maksājumi un citi nedēļas maksājumi! Parēķiniet paši! Nav brīnums, ka cilvēki brauc prom!

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas