bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 24.05.2019 | Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone

Pētījums: Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu rēķinu nomaksai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus. Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% pirms trim gadiem līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā.

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu). Līdere Eiropā ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes. Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums, liecina Eiropas patērētāju maksājumu pārskats (European Consumer Payment Report).

Lai nomaksātu rēķinus, cilvēki aizņemas naudu ne tikai no finanšu iestādēm, bet arī no draugiem un radiniekiem. Šie neoficiālie aizdevumi veido lielu daļu ekonomikas – teju 40% eiropiešu aizdod naudu draugiem un ģimenei. Latvijā pēdējos 12 mēnešos 42% iedzīvotāju ir aizdevuši naudu draugiem un ģimenei. (Igaunijā – 44%, Lietuvā – 39%).

Divos gados (salīdzinot 2018. gadu ar 2016.gadu) to Eiropas iedzīvotāju skaits, kam ik mēnesi ir izdevies ietaupīt, ir palielinājies no 50% līdz 59%, bet mazākums, kam nepieciešams aizņemties, lai nomaksātu rēķinus, kopš 2015.gada ir procentuāli pieaudzis  – no 15% līdz 20%.

Latvijā kopš pagājušā gada ir samazinājusies vidējā naudas summa, ko iedzīvotāji pēdējo sešu mēnešu laikā aizņēmušies, lai samaksātu rēķinus – no 402 eiro 2017.gadā uz 325 eiro 2018.gadā (abās pārējās Baltijas valstīs tā ir palielinājusies – Lietuvā no 447 eiro 2017.gadā uz 518 eiro 2018.gadā, bet Igaunijā – no 720 eiro 2017.gadā uz 965 eiro 2018.gadā).

Tajā pašā laikā IKP pieaugums Eiropas Savienībā 2017. un 2018.gadā atspoguļojas arī mājsaimniecību ietaupījumos. Ik mēnesi uzkrājumus veic 42% Latvijas respondentu, un ikmēneša ietaupījumi ir pieauguši vairāk nekā 2,5 reizes – no 44 eiro pērn līdz 118 eiro šajā gadā. Tas pats attiecas arī uz Lietuvu, kur 55% iedzīvotāju katru mēnesi spēj ietaupīt (ikmēneša ietaupījumu apjoms ir palielinājies no 67 eiro pērn līdz 174 eiro šajā gadā), un Igauniju, kas šajā ziņā ir Baltijas čempione – ar 62% iedzīvotāju, kuri var ietaupīt katru mēnesi (mēneša ietaupījumu apjoms Igaunijā ir palielinājies no 94 eiro pagājušajā gadā līdz 201 eiro 2018.gadā).

«Maldīgi uzskatīt, ka savlaicīgi neapmaksāti rēķini raksturīgi vien kādai noteiktai sabiedrības grupai. Aptaujas dati liecina, ka nokavēt savu saistību izpildi pēdējo 12 mēnešu laikā gadījies daudziem Lavijas iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un ienākumiem. Turklāt daudziem problēma ir ne tik vien naudas trūkums, cik aizmāršība. Acīmredzami, Latvijas kultūrā kavēšanās ar parāda atdošanu ir plašāks fenomens, nekā to pieņemts uzskatīt. Vienlaicīgi Latvijā ir augsta norēķināšanās morāle, jo gandrīz visi aptaujātie (89%) uzskata, ka rēķini ir jāmaksā laikus. Tā uzskata arī gandrīz ikviens, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā nav nomaksājis kādu rēķinu. Citiem vārdiem sakot, daudziem Latvijas iedzīvotājiem vēlamais nesaskan ar realitāti,» pētījuma rezultātus komentē Eiropas Universitātes Institūta eksperimentālās socioloģijas doktorants Andris Saulītis, kurš pēta iedzīvotāju finanšu uzvedību.

Tikmēr bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka uzkrājumi Latvijā aug, turklāt spēcīgi. Mājsaimniecību uzkrājumi šogad pieaugs par apmēram 8,5%, un šī gada beigās to summa varētu pirmo reizi pārsniegt septiņus miljardus eiro. Gatavība palielināt uzkrājumus ir visu laiku augstākajā līmenī. To varētu izskaidrot vairāki apstākļi. Sabiedrība noveco un tāpēc kļūst instinktīvi piesardzīgāka. Ienākumu pieaugums palielina spēju pirkt vai būvēt mājas, pirkt auto. Taču, lai to izdarītu, vajadzīga pirmā iemaksa kredītam vai līzingam. Ar piesardzības apsvērumu veidotie uzkrājumi var kalpot diviem mērķiem. Pirmkārt, izlīdzināt īslaicīgās ienākumu svārstības. Tādā gadījumā tie var kalpot arī maksājumu disciplīnas uzlabošanai. Otrkārt, izlīdzināt patēriņu dzīves laikā, gatavojoties iespējamam ienākumu kritumam vecumdienās.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Mēs dzīvojam pieci vienā mājsaimniecībā, viens no tiem bērns, strādā četri, kāds nu kuram ir darbiņš un mēs nevaram visu samaksāt! Jāņem kredīti! Domājam doties uz laukiem, pašiem savs kartupelis, burkāns!

  2. AAAAAAA teica:

    Es domāju, kaut kas nav kārtībā šai valstī! Ja ar minimālo algu var izdzīvot, tikai vienu nedēļu – pārtika, komunālie maksājumi un citi nedēļas maksājumi! Parēķiniet paši! Nav brīnums, ka cilvēki brauc prom!

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.

Igaunijas elektrotīklu operators apzīmogo pievienošanos Eiropas tīklam

Igaunijas elektrotīklu pārvaldes uzņēmums Elering ir parakstījis līgumu par pievienošanos sinhronizētajam kontinentālās Eiropas elektrotīklam, kas plānota kopā ar Latviju un Lietuvu.

Apsūdzēti divi vīrieši par cigarešu kontrabandu vairāk nekā miljona vērtībā

Abi apsūdzētie kāda uzņēmuma legālā cigarešu ražotnē nelikumīgi saražoja un glabāja 7 110 380 cigaretes Richman bez akcīzes nodokļa markām 1 137 660 eiro apmērā.

Pēc kopīgas alkohola lietošanas vīrietis sadur sievieti

Sievietei konstatēta durta brūce kājas augšstilbā un viņa nogādāta medicīnas iestādē.

EP vēlēšanās Lielbritānijā liedz balsot daudziem ES pilsoņiem

Lielbritānijā nepatīkamu pārsteigumu piedzīvojuši daudzi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuriem Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā liegta iespēja balsot formalitāšu problēmu dēļ.

Tirgi ir iekļuvuši Brexit kņadas, ASV-Ķīnas tirdzniecības kara un Eiropas ekonomiskā vājuma perfektā vētrā

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien, 23.maijā, kritās.

Par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā Koļegovu soda ar 3 010 eiro

Tiesa bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu 3 010 eiro apmērā.

Pierīgā un Jelgavas apkārtnē var būt palēnināta satiksme

Valsts autoceļu tīklā rit aktīva ceļu būvdarbu sezona, remontdarbi notiek vairāk nekā 20 reģionālo autoceļu posmos.

Pirmajās divās vēlēšanu dienās Latvijā nobalsojuši 4,34% balsstiesīgo

Pirmajās divās vēlēšanu dienās Latvijā nobalsojuši 4,34% jeb 61 305 balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Baltijas privātie dzelzceļa pārvadātāji iestājas par atvērtu tirgu brīvai konkurencei; gaidāma tikšanās ar Eiropas Komisiju

«Mēģinājumi uzsākt pārrobežu pārvadājumus sadarbībā ar citiem Baltijas kaimiņvalstu privātajiem pārvadātājiem tiek dažādos veidos traucēti ar mērķi saglabāt atkarību no vēsturiski izveidojušos valsts dzelzceļa uzņēmumu pakalpojumiem.»

NATO brīdina Krieviju par visaptverošu atbildi uz kiberuzbrukumiem

NATO ģenerālsekretārs brīdinājis Krieviju un citus iespējamos pretiniekus, ka militārā alianse ir gatava atbildēt uz kiberuzbrukumiem ar visiem līdzekļiem, kas ir tās rīcībā.

Bordāns: Bez JKP šī valdība nepastāvēs

Bez JKP Krišjāņa Kariņa valdība nepastāvēs, piektdien, paziņojis JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, komentējēt koalīcijas partneru mazo entuziasmu atbalstīt viņa ierosinājumu vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam.

Bērziņš un Strakšas diskreditē Valsts dzelzceļa administrācijas darbu, tā Iesalnieks

Iesalnieks atzīmē, ka diskreditējoša kampaņa rīkota arī iepriekš – 2017.gadā, kad VDzA uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību pret LDz par to, ka uzņēmums slēpis finanšu datus.

Par komunisma slavināšanu deputātam Pimenovam izteikts brīdinājums

13.Saeimas deputātam Igoram Pimenovam par deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu izteikts rakstveida brīdinājums, par viņa izteikumiem Saeimas 28.marta un 4.aprīļa sēdēs.

Latvijā kļūs vēsāks; maija pēdējās dienās laikapstākļi uzlabosies

Piektdien, 24.maijā, Latvijai pāri virzīsies atmosfēras fronte, tādēļ saule mīsies ar mākoņiem un austrumos gaidāms īslaicīgs lietus, pērkona negaiss.

Piektdien varēs nobalsot tikai savā vēlēšanu iecirknī

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējās balsošanas trešajā dienā – piektdien, 24.maijā – vēlētāji varēs balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti.

Maršruts nedēļas nogalei: Aspazijas kaķi un 55 stundu pārgājiens

Klāt maija pēdējā nedēļas nogale, kurā droši vien reti kurš gribēs sēdēt mājās, jo ārā taču ir maijs, kas jābauda, esot dabā, uz divriteņa, pilsētas svētkos un pasākumos.