bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.02.2019 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris

Pētījums: Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu rēķinu nomaksai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus. Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% pirms trim gadiem līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā.

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu). Līdere Eiropā ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes. Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums, liecina Eiropas patērētāju maksājumu pārskats (European Consumer Payment Report).

Lai nomaksātu rēķinus, cilvēki aizņemas naudu ne tikai no finanšu iestādēm, bet arī no draugiem un radiniekiem. Šie neoficiālie aizdevumi veido lielu daļu ekonomikas – teju 40% eiropiešu aizdod naudu draugiem un ģimenei. Latvijā pēdējos 12 mēnešos 42% iedzīvotāju ir aizdevuši naudu draugiem un ģimenei. (Igaunijā – 44%, Lietuvā – 39%).

Divos gados (salīdzinot 2018. gadu ar 2016.gadu) to Eiropas iedzīvotāju skaits, kam ik mēnesi ir izdevies ietaupīt, ir palielinājies no 50% līdz 59%, bet mazākums, kam nepieciešams aizņemties, lai nomaksātu rēķinus, kopš 2015.gada ir procentuāli pieaudzis  – no 15% līdz 20%.

Latvijā kopš pagājušā gada ir samazinājusies vidējā naudas summa, ko iedzīvotāji pēdējo sešu mēnešu laikā aizņēmušies, lai samaksātu rēķinus – no 402 eiro 2017.gadā uz 325 eiro 2018.gadā (abās pārējās Baltijas valstīs tā ir palielinājusies – Lietuvā no 447 eiro 2017.gadā uz 518 eiro 2018.gadā, bet Igaunijā – no 720 eiro 2017.gadā uz 965 eiro 2018.gadā).

Tajā pašā laikā IKP pieaugums Eiropas Savienībā 2017. un 2018.gadā atspoguļojas arī mājsaimniecību ietaupījumos. Ik mēnesi uzkrājumus veic 42% Latvijas respondentu, un ikmēneša ietaupījumi ir pieauguši vairāk nekā 2,5 reizes – no 44 eiro pērn līdz 118 eiro šajā gadā. Tas pats attiecas arī uz Lietuvu, kur 55% iedzīvotāju katru mēnesi spēj ietaupīt (ikmēneša ietaupījumu apjoms ir palielinājies no 67 eiro pērn līdz 174 eiro šajā gadā), un Igauniju, kas šajā ziņā ir Baltijas čempione – ar 62% iedzīvotāju, kuri var ietaupīt katru mēnesi (mēneša ietaupījumu apjoms Igaunijā ir palielinājies no 94 eiro pagājušajā gadā līdz 201 eiro 2018.gadā).

«Maldīgi uzskatīt, ka savlaicīgi neapmaksāti rēķini raksturīgi vien kādai noteiktai sabiedrības grupai. Aptaujas dati liecina, ka nokavēt savu saistību izpildi pēdējo 12 mēnešu laikā gadījies daudziem Lavijas iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un ienākumiem. Turklāt daudziem problēma ir ne tik vien naudas trūkums, cik aizmāršība. Acīmredzami, Latvijas kultūrā kavēšanās ar parāda atdošanu ir plašāks fenomens, nekā to pieņemts uzskatīt. Vienlaicīgi Latvijā ir augsta norēķināšanās morāle, jo gandrīz visi aptaujātie (89%) uzskata, ka rēķini ir jāmaksā laikus. Tā uzskata arī gandrīz ikviens, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā nav nomaksājis kādu rēķinu. Citiem vārdiem sakot, daudziem Latvijas iedzīvotājiem vēlamais nesaskan ar realitāti,» pētījuma rezultātus komentē Eiropas Universitātes Institūta eksperimentālās socioloģijas doktorants Andris Saulītis, kurš pēta iedzīvotāju finanšu uzvedību.

Tikmēr bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka uzkrājumi Latvijā aug, turklāt spēcīgi. Mājsaimniecību uzkrājumi šogad pieaugs par apmēram 8,5%, un šī gada beigās to summa varētu pirmo reizi pārsniegt septiņus miljardus eiro. Gatavība palielināt uzkrājumus ir visu laiku augstākajā līmenī. To varētu izskaidrot vairāki apstākļi. Sabiedrība noveco un tāpēc kļūst instinktīvi piesardzīgāka. Ienākumu pieaugums palielina spēju pirkt vai būvēt mājas, pirkt auto. Taču, lai to izdarītu, vajadzīga pirmā iemaksa kredītam vai līzingam. Ar piesardzības apsvērumu veidotie uzkrājumi var kalpot diviem mērķiem. Pirmkārt, izlīdzināt īslaicīgās ienākumu svārstības. Tādā gadījumā tie var kalpot arī maksājumu disciplīnas uzlabošanai. Otrkārt, izlīdzināt patēriņu dzīves laikā, gatavojoties iespējamam ienākumu kritumam vecumdienās.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Mēs dzīvojam pieci vienā mājsaimniecībā, viens no tiem bērns, strādā četri, kāds nu kuram ir darbiņš un mēs nevaram visu samaksāt! Jāņem kredīti! Domājam doties uz laukiem, pašiem savs kartupelis, burkāns!

  2. AAAAAAA teica:

    Es domāju, kaut kas nav kārtībā šai valstī! Ja ar minimālo algu var izdzīvot, tikai vienu nedēļu – pārtika, komunālie maksājumi un citi nedēļas maksājumi! Parēķiniet paši! Nav brīnums, ka cilvēki brauc prom!

Lai izvērtētu iespēju piedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes, Ušakovs piesaistīs neatkarīgus ekspertus

Lai izvērtētu, vai bijušajai uzņēmuma SIA Rīgas satiksme valdei ir iespējams pieprasīt atlīdzināt tās darbības laikā uzņēmumam nodarītos zaudējumus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) lūgs neatkarīgu ekspertu viedokli, atzina politiķis.

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, trešdien, 20.februārī, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.