bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 13.12.2018 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija

Pētījums: Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu rēķinu nomaksai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus. Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% pirms trim gadiem līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā.

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu). Līdere Eiropā ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes. Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums, liecina Eiropas patērētāju maksājumu pārskats (European Consumer Payment Report).

Lai nomaksātu rēķinus, cilvēki aizņemas naudu ne tikai no finanšu iestādēm, bet arī no draugiem un radiniekiem. Šie neoficiālie aizdevumi veido lielu daļu ekonomikas – teju 40% eiropiešu aizdod naudu draugiem un ģimenei. Latvijā pēdējos 12 mēnešos 42% iedzīvotāju ir aizdevuši naudu draugiem un ģimenei. (Igaunijā – 44%, Lietuvā – 39%).

Divos gados (salīdzinot 2018. gadu ar 2016.gadu) to Eiropas iedzīvotāju skaits, kam ik mēnesi ir izdevies ietaupīt, ir palielinājies no 50% līdz 59%, bet mazākums, kam nepieciešams aizņemties, lai nomaksātu rēķinus, kopš 2015.gada ir procentuāli pieaudzis  – no 15% līdz 20%.

Latvijā kopš pagājušā gada ir samazinājusies vidējā naudas summa, ko iedzīvotāji pēdējo sešu mēnešu laikā aizņēmušies, lai samaksātu rēķinus – no 402 eiro 2017.gadā uz 325 eiro 2018.gadā (abās pārējās Baltijas valstīs tā ir palielinājusies – Lietuvā no 447 eiro 2017.gadā uz 518 eiro 2018.gadā, bet Igaunijā – no 720 eiro 2017.gadā uz 965 eiro 2018.gadā).

Tajā pašā laikā IKP pieaugums Eiropas Savienībā 2017. un 2018.gadā atspoguļojas arī mājsaimniecību ietaupījumos. Ik mēnesi uzkrājumus veic 42% Latvijas respondentu, un ikmēneša ietaupījumi ir pieauguši vairāk nekā 2,5 reizes – no 44 eiro pērn līdz 118 eiro šajā gadā. Tas pats attiecas arī uz Lietuvu, kur 55% iedzīvotāju katru mēnesi spēj ietaupīt (ikmēneša ietaupījumu apjoms ir palielinājies no 67 eiro pērn līdz 174 eiro šajā gadā), un Igauniju, kas šajā ziņā ir Baltijas čempione – ar 62% iedzīvotāju, kuri var ietaupīt katru mēnesi (mēneša ietaupījumu apjoms Igaunijā ir palielinājies no 94 eiro pagājušajā gadā līdz 201 eiro 2018.gadā).

«Maldīgi uzskatīt, ka savlaicīgi neapmaksāti rēķini raksturīgi vien kādai noteiktai sabiedrības grupai. Aptaujas dati liecina, ka nokavēt savu saistību izpildi pēdējo 12 mēnešu laikā gadījies daudziem Lavijas iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma un ienākumiem. Turklāt daudziem problēma ir ne tik vien naudas trūkums, cik aizmāršība. Acīmredzami, Latvijas kultūrā kavēšanās ar parāda atdošanu ir plašāks fenomens, nekā to pieņemts uzskatīt. Vienlaicīgi Latvijā ir augsta norēķināšanās morāle, jo gandrīz visi aptaujātie (89%) uzskata, ka rēķini ir jāmaksā laikus. Tā uzskata arī gandrīz ikviens, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā nav nomaksājis kādu rēķinu. Citiem vārdiem sakot, daudziem Latvijas iedzīvotājiem vēlamais nesaskan ar realitāti,» pētījuma rezultātus komentē Eiropas Universitātes Institūta eksperimentālās socioloģijas doktorants Andris Saulītis, kurš pēta iedzīvotāju finanšu uzvedību.

Tikmēr bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka uzkrājumi Latvijā aug, turklāt spēcīgi. Mājsaimniecību uzkrājumi šogad pieaugs par apmēram 8,5%, un šī gada beigās to summa varētu pirmo reizi pārsniegt septiņus miljardus eiro. Gatavība palielināt uzkrājumus ir visu laiku augstākajā līmenī. To varētu izskaidrot vairāki apstākļi. Sabiedrība noveco un tāpēc kļūst instinktīvi piesardzīgāka. Ienākumu pieaugums palielina spēju pirkt vai būvēt mājas, pirkt auto. Taču, lai to izdarītu, vajadzīga pirmā iemaksa kredītam vai līzingam. Ar piesardzības apsvērumu veidotie uzkrājumi var kalpot diviem mērķiem. Pirmkārt, izlīdzināt īslaicīgās ienākumu svārstības. Tādā gadījumā tie var kalpot arī maksājumu disciplīnas uzlabošanai. Otrkārt, izlīdzināt patēriņu dzīves laikā, gatavojoties iespējamam ienākumu kritumam vecumdienās.


Pievienot komentāru

  1. kresiite teica:

    Mēs dzīvojam pieci vienā mājsaimniecībā, viens no tiem bērns, strādā četri, kāds nu kuram ir darbiņš un mēs nevaram visu samaksāt! Jāņem kredīti! Domājam doties uz laukiem, pašiem savs kartupelis, burkāns!

  2. AAAAAAA teica:

    Es domāju, kaut kas nav kārtībā šai valstī! Ja ar minimālo algu var izdzīvot, tikai vienu nedēļu – pārtika, komunālie maksājumi un citi nedēļas maksājumi! Parēķiniet paši! Nav brīnums, ka cilvēki brauc prom!

KNAB lūdz apcietināt Škoda komercdirektoru un vēl divas personas

Saistībā ar Rīgas satiksmes iepirkumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tiesā lūdzis piemērot apcietinājumu uzņēmuma Škoda komercdirektoram Vladislavam Kozakam.

Finanšu situācija šogad uzlabojusies trešdaļai Latvijas iedzīvotāju

Aizejošais 2018.gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads - audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību

Lietuvas premjers saskata «smieklīgu» Kremļa pirkstu skolotāju protestos

Lietuvā jo tuvāk nāk pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo vairāk dzirksteļu plaiksnī starp politisko spēku līderiem. Izsmēlis savu vārdisko ieroču arsenālu, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis ir vērsies izlūkdienestā, lai tas ieskatītos valstī notiekošajā, un pārmetis Seima opozīcijai, ka tā atbalsta skolotāju streiku ar Kremļa līdzdalību.

EY: investīcijas kriptovalūtu piedāvājumos lielā mērā izgāzušās

Lielākā daļa jeb 86% no pērnajā gadā veiktā 141 sākotnējā kriptovalūtu monētu piedāvājuma šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā ir zaudējuši vērtību. Turklāt 30% no tiem ir zaudējuši faktiski visu vērtību.

Ienākumiem augot, mājokļi kļūst pieejamāki visās Baltijas galvaspilsētās

Mājokļu pieejamības indekss šā gada trešajā ceturksnī uzlabojies visās Baltijas galvaspilsētās. Galvenais faktors tam bijis straujais vidējās neto algas kāpums. Turklāt labvēlīgā ekonomikas attīstība veicinājusi mājsaimniecību interesi par dzīvokļa iegādi, kas atspoguļojies gan aktivitātes kāpumā dzīvokļu tirgū, gan mājsaimniecību kredītportfeļa pieaugumā.

Vēl var reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam

Līdz 17.decembrim nodokļu maksātāji var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai atteiktos no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam.

EP: Ukrainai vairāk jāpievēršas cīņai ar korupciju, kā arī jāmazina oligarhu ietekme

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtējuši Ukrainas īstenotās reformas, vienlaikus nosodot Krievijas agresiju Kerčas šaurumā, kā arī Nord Stream 2 projektu. EP ar 433 balsīm «par» atbalstījis rezolūciju, kurā vērtēta ES – Ukrainas asociācijas nolīguma izpilde.

ASV prezidenta bijušam advokātam piespriež cietumsodu

Tiesa Ņujorkā ir notiesājusi Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa bijušo personīgo advokātu par priekšvēlēšanu kampaņas regulējuma pārkāpšanu, sodot advokātu ar trīs gadus ilgu brīvības atņemšanu.

EP cīņā ar terorismu aicina stingrāk uzraudzīt Eiropā atgriezušos kaujiniekus

Eiropas Parlaments nācis klajā ar ieteikumiem cīņai ar radikalizāciju, datu apmaiņas uzlabošanai un terorisma upuru atbalstam, atbalstot vairākus priekšlikumus jaunai Eiropas Savienības stratēģijai terorisma apkarošanā.

Saharova balvu saņem ukraiņu režisors un rakstnieks Sencovs

Ukraiņu režisoram un rakstniekam Oļegam Sencovam piešķirta 2018.gada Saharova balva par domas brīvību - svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Pats Sencovs gan apbalvošanas ceremonijā piedalīties nevarēja, jo pašlaik atrodas ieslodzījumā Sibīrijā. 

Meja iztur neuzticības balsojumu, dodas uz Briseli stīvēties par Brexit

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir izturējusi neuzticības balsojumu britu parlamentā, proti, viņas pārstāvētajā Konservatīvās partijas frakcijā. Londonā vēl nav noplakuši putekļi pēc konservatīvo saceltās vētras, kad Meja dodas jaunā cīņā uz Briseli, lai, piedaloties Eiropas Savienības galotņu sanāksmē, runātu par strīdīgākajiem izstāšanās jautājumiem.

Apledojums apgrūtina braukšanu Latgalē un Kurzemē

Vietām Latgalē un Kurzemē ceturtdien, 13.decembrī, apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos  ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Nodibināta Latvijas Mediju ētikas padome

Nodibināta Latvijas Mediju ētikas padome, kas ir sabiedriska organizācija, kurā bez sākotnējiem dibinātājiem tiek aicināti iesaistīties mediju organizācijas un juridiskas personas, kas saistītas ar mediju nozari, atbalsta padomes statūtus un Ētikas kodeksu.

Partijas atsauksies Kariņa iniciatīvai, lai gan viedokļi par koalīcijas modeli ir atšķirīgi

Politiskās partijas ir gatavas atsaukties Jaunās Vienotības un tās premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa iniciatīvai valdības veidošanas procesā.

Saeima lems par atbalsta paušanu Ukrainai

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, skatīs lēmuma projektu par Saeimas paziņojumu par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas jūras šaurumā. 

Vējonis dod partijām laiku sarunām; pagaidām neiesaistīsies valdības veidošanā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas. Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Tiesa apcietina uzņēmēju Martinsonu un RS amatpersonu Volkinšteinu

Uzņēmējam Mārim Martinsonam un Rīgas satiksmes amatpersonai Igoram Volkinšteinam, kurus aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, trešdien, 12.decembrī, tiesa kā drošības līdzekli nolēmusi piemērot apcietinājumu. 

EP apstiprina ES – Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu

Eiropas Parlaments trešdien, 12.decembrī, devis piekrišanu Eiropas Savienības un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos.

Jau 10 000 Latvijas ģimeņu izmantojušas valsts atbalstu mājokļa iegādei

Attīstības finanšu institūcija ALTUM mājokļu garantiju programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau desmit tūkstošus garantiju. Tādējādi visā Latvijā jau 10 000 ģimeņu ir izmantojušas valsts atbalstu hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas nodrošināšanai.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi par nokavētu nodokļu maksājumu

Finanšu ministrijas vārdā Latvijā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Patiesībā tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi finance@fm.gov.lv.

Ušakovs no Rīgas satiksmes vadītāja amata Bemhenu atstādina, bet valdē atstāj

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme iepirkumiem galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu.

Polijas premjerministrs rosinās uzticības balsojumu parlamentā

Polijas valdības galva paziņojis, ka rosinās parlamenta uzticības balsojumu, lai pārbaudītu likumdevēju atbalstu partijas Likums un taisnīgums ministru kabinetam.

Saeimas komisija jautājumu par solidaritātes nodokli atstāj jaunajai valdībai

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12.decembrī, nolēmusi pagaidām nevirzīt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, atstājot šo jautājumu jaunās valdības ziņā.

Baltijas valstīs aug pieprasījums pēc studio tipa un «viedajiem dzīvokļiem»

Baltijas valstīs un Ukrainā nekustamo īpašumu tirgū pēdējo trīs gadu laikā vērojams stabils cenu kāpums – Latvijā nekustamo īpašumu cena par kvadrātmetru laikā no 2016. līdz 2018.gadam pieaugušas par vidēji 15,4%.

Polijā un Latvijā veiktās aizturēšanas saistītas ar 800 000 eiro kukuli

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Jaunākie komentāri