Pētījums: Latvijā strauji kāpj nelegālo cigarešu apjomi, sasniedzot 19,1% tirgus

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk nekā 2019.gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019.gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā «baltā kontrabanda»*, 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% – vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Lielākā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts jau vēsturiski ir Baltkrievija.

No Baltkrievijas kontrabandas ceļā 2020.gadā tika ievests 291 miljons cigarešu jeb 67% no kopējā kontrabandas apjoma, norāda KPMG.

Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu cenu atšķirības. Populārākās cigarešu markas, kas kontrabandas ceļā tika ievestas Latvijā, ir NZ, Premier un Camel.

No Latvijas uz citām Eiropas valstīm gan kā kontrabanda, gan legālā ceļā aizvadītāja gadā tika izvesti kopumā 110 miljoni cigarešu. Cigaretes izvestas galvenokārt uz Somiju (31 miljons vienību), Igauniju (20 miljoni vienību), Zviedriju (13 miljoni vienību) Īriju (11 miljoni vienību) un Poliju (9 miljoni vienību).

2020.gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņa apjoms pieauga par 0,5%, sasniedzot 7,8% no kopējā patēriņa, un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 8,5 miljardi eiro. Turklāt, kā liecina pētījums, Eiropā turpinās straujš viltoto cigarešu patēriņa pieaugums – par 87%, sasniedzot 10,3 miljardus vienību, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs.

Pētījumā lēsts, ka kopējais cigarešu patēriņš 2020.gadā samazinājās par 4,7% līdz 438,8 miljardiem cigarešu visā ES, savukārt ar Covid-19 saistītā robežkontrole un ceļošanas ierobežojumi veicinājuši strauju pārrobrežu tirdzniecības kritumu, kas 2020.gadā samazinājās par 18,5% (11,9 miljardi cigarešu). Tiek atzīmēts, ka kopējo cigarešu patēriņa kritumu veicinājis arī smēķējamās tabakas cigarešu uztīšanai pārdošanas apjomu pieaugums, kas ekvivalents sešiem miljardiem cigarešu.

ES kopējais patērētais cigarešu apjoms 2020.gadā ir samazinājies par 4,7% (2020.gadā ES tika patērētas 438,8 miljardi cigarešu), kas apsteidz pēdējos gados novēroto tendenci, kad vidēji bija vērojams 2,3% cigarešu patēriņa samazinājums ik gadu.

2020.gadā nelegālo cigarešu patēriņa apjoms visā ES pieauga par 2%, sasniedzot 34,2 miljardus vienību. Nelegālo cigarešu patēriņš veido 7,8% no visa cigarešu tirgus, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2019.gadā.

Ja 2020.gadā visas nelegālās cigaretes tiktu iegādātas legālā tirgū, nomaksājot visus nodokļus, kopējie ES valstu nodokļu ieņēmumi būtu par 8,5 miljardiem eiro lielāki, secināts pētījumā.

ES ir dramatiski – par 87% – pieaudzis viltoto cigarešu apjoms. Viltotas cigaretes veido 30,1% no kopējā nelegālo cigarešu patēriņa ES. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, vislielākais viltojumu patēriņa pieaugums ir noticis Francijā, kur viltojumu patēriņš ir pieaudzis sešas reizes.

«Baltijas valstu pieredze rāda, ka ekonomikas lejupslīdes laikā viltojumu un kontrabandas īpatsvars kopējā cigarešu patēriņā ievērojami palielinās. Arī 2010.gadā, kad piedzīvojām lielu ekonomikas lejupslīdi, salīdzinājumā ar 2008.gadu, cigarešu viltojumu un kontrabandas īpatsvars kopējā cigarešu patēriņā palielinājās par 32% Latvijā, par 25% Lietuvā un par 15% Igaunijā,» stāsta ēnu ekonomikas pētnieks, SSE Riga profesors, biedrības BASE valdes loceklis Arnis Sauka.

«Līdzīga situācija ir novērojama arī šobrīd – Covid-19 pandēmija atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomiku, kas atspoguļojas arī nelegālās tirdzniecības pieaugumā. Šādā situācijā, neadekvāti strauji palielinot akcīzes nodokli un tādējādi paaugstinot tabakas izstrādājumu cenu, pastāv liels risks, ka palielināsies nelegālo cigarešu pirkšanas apjomi – nesamazinoties kopējam tabakas izstrādājumu patēriņa apjomam un valstij zaudējot potenciālos nodokļu ieņēmumus, ko parāda arī KMPG pētījums,» vērtē Sauka.

«Ņemot vērā situāciju, un modelējot dažādus scenārijus, politikas veidotāju pieeja pakāpeniskai cigarešu akcīzes nodokļa palielināšanu par pieciem līdz, maksimums, 10% gadā būtu optimāls risinājums un tai nevajadzētu radīt pārmērīgu nelegālā tirgus pieaugumu. Augšminētos principus nodokļu celšanā būtu lietderīgi ņemt vērā arī attiecībā uz t.s. jaunās paaudzes tabakas izstrādājumiem un nikotīnu saturošiem produktiem, kuri iemanto aizvien lielāku popularitāti. Nodokļu politikai attiecībā uz cigaretēm un jaunajām alternatīvām vajadzētu būt sabalansētai. Savukārt ekonomikas uzplaukuma laikā akcīzes nodokli cigaretēm var palielināt vairāk,» piebilst Sauka.

* KPMG definē «balto kontrabandu» kā cigaretes, kuras parasti legāli ražo vienā valstī/tirgū, bet jau ar mērķi galvenokārt kontrabandai. Lai gan šīs cigaretes no dažām valstīm var tikt eksportētas arī legāli, tomēr tās ceļā uz mērķa tirgu šķērso valsts robežu kā kontrabanda un tiek pārdotas, nemaksājot nodokļus.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas