bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Latvijas iedzīvotāju centieni uzsākt biznesu – vieni no augstākajiem Eiropā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Agrīnās stadijas uzņēmējdarbībā 2017.gadā iesaistījušies 13,4% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropā, liecina Uzņēmējdarbības globālā monitoringa Latvijas ziņojuma dati.

Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropā aiz Šveices, Horvātijas un Francijas agrīnās stadijas uzņēmēju prognožu ziņā attiecībā uz sava uzņēmuma potenciālo izaugsmi.

Kopumā latvieši uzskata, ka ir diezgan prasmīgi un izglītoti uzņēmējdarbībā, tomēr salīdzinoši retāk nekā vidēji Eiropā pamana uzņēmējdarbības iespējas, kas paveras to dzīvesvietā. Turklāt, turpina pieaugt latviešu daļa, kuri, pamanot labas izdevības uzņēmējdarbībai, nerealizē tas, baidoties no potenciālas neveiksmes, vēsta apkopotie dati.

2017.gadā aptuveni 14% latviešu vecumā no 18 līdz 64 gadiem bija iesaistīti agrīnās stadijas uzņēmējdarbības aktivitātēs. Tas ir augstāks rādītājs, salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropā, bet ir maz uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku vecumā virs 55 gadiem, proti, vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem personu iesaiste uzņēmējdarbībā aizvien atpaliek.

Tiek atzīmēts, ka 2017.gadā 4,3% eiropiešu vecumā no 55 līdz 64 gadiem bija iesaistīti agrīnās stadijas uzņēmējdarbības aktivitātēs, kamēr Latvijā šis rādītājs bija 2,6%.

«Pirmkārt, kopumā vecāka gadagājuma cilvēkiem ir mazākā ticība savām spējām uzsākt un vadīt uzņēmumu, kā arī daudz retāk viņu draugu un pazinu lokā ir sastopams kāds uzņēmējs, kurš ar savu piemēru spētu iedrošināt apdomāt uzņēmējdarbības iespēju. Otrkārt, ja paskatās kurās Eiropas valstīs cilvēku vecumā virs 55 gadiem iesaiste agrīnās stadijas uzņēmējdarbībā ir visaugstākā, tās ir Lielbritānija, Šveice, Zviedrija, Luksemburga, valstīs ar salīdzinošu augstu labklājības līmeni, gados vecāki cilvēki «var atļauties» uzņēmējdarbību,» datus skaidro Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra pētniece Marija Krūmiņa.

Viņa norāda,ka Latvijā uz katriem desmit vīriešiem uzņēmējiem ir aptuveni sešas sievietes uzņēmējas. Līdzīga situācija ir vērojama arī Igaunijā un vidēji Eiropā.

2017.gadā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomās darbību uzsāka 23,7% jaundibināto uzņēmumu, veselības, izglītības, valsts pārvaldes un sociālo pakalpojumu jomās – 16,3%, ražošanā – 12,5% un lauksaimniecībā – 11,5%.

Neskatoties, ka pēc 2012.gada Latvijas agrīnās stadijas uzņēmēju prognozes attiecība uz sava uzņēmuma darbinieku skaita pieaugumu pakāpeniski samazinājās, Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropā aiz Šveices (33,2%), Horvātijas (30,4%) un Francijas (27,9%) agrīnās stadijas uzņēmēju prognožu ziņā attiecībā uz sava uzņēmuma potenciālo izaugsmi.

2017.gadā 27,5% uzņēmēju Latvijā prognozēja spēju tuvāko piecu gadu laikā radīt sešas vai vairāk darba vietas.

«Novērotais samazinājums uzņēmēju prognozēs attiecība uz potenciālo nodarbināto skaitu uzņēmuma, politikas veidotājiem prasa nopietni pievērst uzmanību ierobežojošu faktoru identificēšanai – stingri darba tiesību noteikumi, prasmīga un izglītota darbaspēka nepietiekamība, kā arī ierobežota piekļuve uzņēmējdarbības finansējumam,» uzsver pētījuma līdzautors SSE Riga rektors Anders Pālzovs (Anders Paalzow).

Latvijas uzņēmēju jaunrades spēju līmenis pēdējos gados esot bijis stabils un ļoti līdzīgs vidēji Eiropā novērotajam. 2017.gadā 28% Latvijas uzņēmēju ieviesa jaunus vai unikālus produktus atsevišķiem vai visiem klientiem. «Šeit ir būtiski atzīmēt, ka tas ir katra uzņēmēja subjektīvs novērtējums. Eiropas Komisijas publicētajā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā 2017, Latvija ir iekļauta «vidējo inovatoru» valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50 – 90% no ES-28 vidējā līmeņa,» skaidro pētniece Marija Krūmiņa.

Dati vēsta, ka, salīdzinot ar Eiropu (2,9%), procentuāli augsts (4,2%) bija Latvijas uzņēmēju skaits, kuri 2017.gadā atteicās turpināt uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbības pārtraukšanas rādītāja pieaugums (2015.gadā – 3,4%, 2016.gadā – 3,3% un 2017.gadā – 4,2%) uzrāda, ka pēdējos gados, daudziem atbirstot, ne visi uzņēmējdarbības mēģinājumi ir bijuši veiksmīgi. 28,9% gadījumu, negūstot peļņu, tika pieņemts lēmums neturpināt uzņēmējdarbību. Tomēr laika gaitā šī iemesla nozīmīgums ir samazinājies (2015.gadā – 42,4%, 2016.gadā – 38,6%). Arī personīgi iemesli (20,3%) un birokrātija (24,6%) ir bijuši nozīmīgi iemesli, lai pārtrauktu uzņēmējdarbību. Latvijā birokrātija kā iemesls, lai neturpinātu uzņēmējdarbību, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem (2015.gadā – 12,0%, 2016.gadā – 20,6%), ir kļuvis nozīmīgāks.

Uzņēmējdarbības vides pamatnosacījumi (UVP), kuri valsts ekspertu vērtējumā Latvijai bijuši vislabvēlīgākie pēdējo trīs gadu laikā, ir fiziskā infrastruktūra, komerciālā infrastruktūra, sociālās un kultūras normas. Valsts politika (galvenokārt nodokļu politika vai regulējumi, kam būtu jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)), pētniecības un attīstības (R&D) pārnese (apjomā, kādā valsts pētniecība un attīstība rada jaunas komerciālas iespējas un ir pieejama MVU), un uzņēmējdarbības iekļaušana izglītības programmā pamatizglītības līmenī (pamatskola un vidusskola) – ir Latvijas ekspertu trīs viszemāk novērtēti pamatnosacījumi.

Uzņēmējdarbības globālais monitorings ir starptautisks pētniecības projekts, kurā piedalās 69 valstis. Tā mērķis ir uzņēmējdarbības vides izpēte un analīze. Latvijas pētījumu veic pētnieki no Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) un Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga).


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.