bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 27.01.2020 | Vārda dienas: Ildze, Ilze, Izolde
LatviaLatvija

Pētījums: Lielākais risks saņemt «aplokšņu algas» ir alimentu nemaksātājiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Aplokšņu algas, alimenti, alimentu nemaksātāji, uzturlīdzekļu parādnieki, Ināra Pētersone, Business Against Shadow Economy, Juris Stinka, parādu piedziņa, parādu atmaksa

Vislielākais risks «aplokšņu algu» saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību, liecina biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) pētījumā Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā.

Tāpat augsts risks saņemt «aplokšņu algas» ir arī cilvēkiem vecumā virs 65, jo viņiem algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus arī – ierobežojums pabalstu saņemšanai.

Pētījumā noskaidrots, ka katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām ar valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem.

«Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē,» skaidro viens no pētījuma autoriem Juris Stinka.

Viņš norāda, ka kredīti nav vienīgais veids, kā cilvēki var iedzīvoties parādos. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāji ir nodokļu parādi, bet 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam.

«Ja pašlaik valsts noteiktā summa, no kuras nevar veikt piedziņu, ir 430 eiro mēnesī (uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā – 215 eiro) un nabadzības riska slieksnis 2017.gadā bija 367 eiro, tiek radīta ļoti liela motivācija parādniekam iziet no legālās aprites. Arī tiesu izpildītāju aptaujas dati parādīja, ka vidēji 47% parādnieku, pret kuriem sākta piedziņa, slēpj savus ienākumus, to skaitā 28% būtiski samazinās alga, 36% samazinās ienākumi bankas kontā,» stāsta Stinka.

Pētījumā apkopotie dati liecina, ka efektīvākā metode parādu atgūšanai ir kvalitatīva komunikācija ar parādnieku un savstarpēja vienošanās par parāda atmaksas grafiku.

Pētījuma autori aicina domāt par atsevišķu normatīvo aktu pārskatīšanu, lai parādu iekasētāji varētu brīvāk novērtēt konkrētā parādnieka iespējas un vienoties par garāku periodu parāda nomaksai.

«Ārpustiesas piedzinēji ar parādnieku var vienoties par brīvprātīgu parādu atmaksu līdz pat divdesmit gadiem, taču Valsts ieņēmumu dienests – lielākoties līdz trim gadiem. Līdz ar to uzskatām, ka ir jāpilnveido normatīvie akti, kas iestādēm bez īpaša apgrūtinājuma un izmaksām sniegtu iespēju jebkurā parāda iekasēšanas stadijā, arī tad, ja lieta nodota zvērināto tiesu izpildītājam, vienoties ar parādnieku par reālu parāda atmaksas grafiku,» rosina pētījuma autore Ināra Pētersone.

Vēl par šo tematu: Uzturlīdzekļu nemaksātāju parāds valstij pārsniedz 320 miljonus eiro

Uzturlīdzekļu garantijas fonda dati liecina, ka no 41 tūkstoša parādnieku strādā tikai nepilni 9 tūkstoši, no kuriem 46% saņem algu, kas mazāka par 430 eiro. Lai parādniekus atgrieztu legālajā darba tirgū, ir jārada iespēja legāli strādāt un ļaut vienoties ar kreditoru par parāda saprātīgu atmaksas grafiku, atstājot parādnieka rīcībā vismaz tik daudz līdzekļu, kas ļauj apmierināt elementāras vajadzības, norāda pētījuma autori.

«Ir jāpārskata summa, no kuras nevar veikt piedziņu uzturlīdzekļu parādniekam, pretējā gadījumā tas turpinās stimulēt nelegālo darbu un aplokšņu algas darbspējīgu cilvēku vidū,» uzskata Pētersone.

«Liela daļa no šiem cilvēkiem strādā nelegāli, nemaksā nodokļus, bet izmanto to pašu infrastruktūru, ko tie, kuri maksā nodokļus, turklāt no šiem nodokļiem tiek maksāti arī uzturlīdzekļi nodokļu nemaksātāju bērniem. Apstākļos, kad darba devējiem trūkst darba roku, nedrīkst būt atrunas, ka nevar atrast darbu. Lai no šī bezdibeņa izrautos, valstij jābūt atbildīgai un jādod iespēja tiem cilvēkiem, kuri vēlas no tā izrauties, to arī darīt. Iespējams, ka valstij jāvērtē, vai nav nepieciešams ieviest mehānismu, kad pie noteiktiem nosacījumiem, piemēram, parādniekam, kurš sabiedrībai parādā par nesamaksātiem nodokļiem, nesamaksātiem uzturlīdzekļiem bērniem, veicot noteikta apjoma sabiedrisko darbu, daļa no parāda tiek «atprečota»,» spriež Pētersone.

Vienlaikus pētījuma autori norāda, ka nepieciešams lielāks, mērķtiecīgāks valsts un pašvaldības atbalsts, maznodrošinātiem iedzīvotājiem nonākot kritiskā situācijā, piemēram, neatliekamu veselības problēmu risināšana, dzīvesvietas zaudēšana u. tml., nepieciešams izvērtēt, vai nav jāievieš bezprocentu sociālie aizdevumi. Turklāt nepieciešams pilnveidot jau izveidotajos dažādajos valsts, pašvaldību, komersantu reģistros uzkrātās informācijas apmaiņu, efektīvāku tālāku datu izmantošanu, kas palīdzēs objektīvāk novērtēt fizisko personu parādu apjomu, struktūru, paradumus, izstrādāt un likumdevējam piedāvāt efektīvākas metodes precīzāk mērķētām iedzīvotāju grupām parādu atgūšanai.

Lasiet arī: Plāno atbrīvot no parādsaistībām personas ar zemiem ienākumiem un nelielu parādu

Pētījums Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā veikts laika periodā no 2019.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 11.oktobrim, to veica biedrības BASE eksperti Stinka un Pētersone.

BASE ir nevalstiska biedrība, kas apvieno valsts pārvaldes, uzņēmēju un akadēmiskos ekspertus ar mērķi veidot kvalitatīvu un konstruktīvu piedāvājumu ēnu ekonomikas problēmas risināšanai valstī. Par biedrības mērķiem noteikta ilgtspējīga valsts tautsaimniecības izaugsme un godīgas, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana.


Pievienot komentāru

Igauņu zemnieki pērn ievākuši rekordlielas ražas

Igaunijā 2019.gads bijis zemniekiem labvēlīgs laiks, jo izaudzētas rekordlielas ražas un arī kultūraugu ražība uz vienu hektāru bijusi rekordaugsta, tā aplēsusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Brexit pārejas periodā Latvijas pilsoņiem saglabāsies esošā veselības aprūpes kārtība

Brexit pārejas perioda ietvaros Latvijas valstspiederīgajiem saglabāsies līdzšinējā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība, informē Nacionālais veselības dienests.

Elektrības cena pagājušajā nedēļā Baltijā pieauga par procentu

Elektroenerģijas cena biržā Nord Pool pagājušajā nedēļā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieauga par 1%, informē AS Latvenergo pārstāvji.

ZM: Ēdināšanas uzņēmumos konstatētie pārkāpumi lielākoties saistīti ar higiēnas prasību neievērošanu

Ēdināšanas uzņēmumos, kuri sniedz pakalpojumus Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs, konstatēti pārkāpumi, kas lielākoties saistīti ar vispārīgo higiēnas prasību neievērošanu.

Ebreji Aušvicas atbrīvošanas gadadienā norāda uz antisemītismu kā šodienas problēmu

Bijušajā Aušvicas koncentrācijas nometnē, kur savulaik iznīcināti 1,1 miljons cilvēku, pirmdien, 27.janvārī, norisinās piemiņas pasākums par godu 75 gadadienai kopš tās atbrīvošanas.

Kristīne Misāne lūdz Ģenerālprokuratūru veikt viņas nopratināšanu Dānijas cietumā

Misāne lūdz Ģenerālprokuratūru veikt viņas nopratināšanu Dānijas cietumā, lai, iespējams, iegūtu papildus pierādījumus par viņai inkriminētajām apsūdzībām.

Stradiņa slimnīcai pacienti parādā ap 0,7 miljonus eiro

Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai pacienti ir palikuši parādā 686 774 eiro, liecina iestādes apkopotie dati pērnā gada izskaņā.

SPKC: Saņemot sūtījumus no Ķīnas, inficēšanās ar koronavīrusu nav iespējama

Saņemot sūtījumus no Ķīnas, inficēšanās ar koronavīrusu nav iespējama, jo tas nespēj ilgstoši izdzīvot ārējā vidē.

Afganistānā avarē lidmašīna, paziņo varasiestādes

Afganistānas varasiestādes paziņojušas par lidmašīnas avāriju teritorijā militārā grupējuma Taliban klātbūtni. Pagaidām nav zināms pasažieru un apkalpes liktenis.

Saeimas opozīcijas deputāti rosina ar digitālo nodokli aplikt «interneta milžus»

Saeimas opozīcija izskatīšanai parlamentā iesniegusi likumprojektu, kas paredz digitālā nodokļa ieviešanu Latvijā.

Tiesa atstāj spēkā KNAB lēmumu par sodu Dienas Biznesam slēptās aģitācijas lietā

Artuss Kaimiņš intervijā BNN paudis, ka, iespējams, Aldis Gobzems slēpti ir izmantojis ietekmi, lai rakstus par KPV LV «iebīdītu» laikrakstā, kas varētu piederēt politbiznesmenim Aināram Šleseram.

Ēnu dienas organizatori: Arvien vairāk jauniešu ieinteresēti darbā veselības aprūpē

Audzis to skolēnu skaits, kas savu profesiju nākotnē vēlas saistīt ar veselības aprūpi, liecina  Junior Achievement Latvia veiktā aptauja.

Lauku atbalsta dienestā darbu sāk virtuālā asistente Ieva

Lauku atbalsta dienestā darbu uzsāk virtuālā asistente Ieva jeb Ieinteresēta Elektroniska Virtuālā Asistente, kuras uzdevums būs palīdzēt klientiem atrast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem jebkurā diennakts laikā.

Ķīnā koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 81, saslimšanas gadījumi – 2 800

Ķīnā to cilvēku skaits, kuru dzīvības prasījis koronavīrusa uzliesmojums, ir pieaudzis līdz 81, tikmēr valstī ir reģistrēti 2 827 saslimšanas gadījumi.

Swedbank: Tiek 27% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pārzina nodokļu atvieglojumus

Tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka pilnībā pārzina nodokļus un atvieglojumus, kas tiek piemēroti viņa darba algai, atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Kas Lielbritānijā notiks Brexit dienā un pēc tās?

Lielbritānija šajā piektdienā, 31.janvārī, sāks izstāšanos no Eiropas Savienības. Kas valstī mainīsies šajā dienā?

Baltijas Ekspresis: Situāciju tranzītā uzlabos tirgus atvēršana brīvai konkurencei un LDz politikas maiņa

Kravu apmēra samazinājuma tendenci Latvijā iespējams mazināt, steidzami pārskatot un būtiski samazinot LDz monopola pakalpojumu cenas, kas ir iespējams, ievērojami uzlabojot LDz darbības izmaksu efektivitāti.

LTV: Ministrija, neveicot plašākus pētījumus, skatīšanai valdībā virzīs izmaiņas koku ciršanas noteikumos

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ignorēs VARAM iebildumus pret koku ciršanas noteikumu maiņu un bez papildu visaptverošu pētījumu veikšanas plāno tos virzīt tālāk izskatīšanai valdībā, vēsta LTV raidījums de facto.

Adlers šonedēļ pametīs Latvijas skaļāko korupcijas lietu nodaļas virsprokurora amatu

Janvāra beigās vairākus mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pensijā dosies Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers.

Amatpersonas nesniedz skaidru atbildi par valsts dotācijām LDz

Atbildīgās amatpersonas nesniedz skaidru atbildi, vai VAS Latvijas dzelzceļš nonācis vai drīzumā nonāks līdz situācijai, kad kompānijai būs nepieciešama valsts budžeta palīdzība.

NBA zvaigznes Braienta aviokatastrofa notikusi lidošanai bīstamos apstākļos

Helikoptera avārija ASV, kas prasījusi NBA basketbola zvaigznes Kobes Braienta un vēl astoņu cilvēku dzīvības notikusi apstākļos, ko policija uzskatījusi par pārāk bīstamiem, lai lidotu.

Linkaits: Iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu kravu plūsmu

Iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu, piemēram, Baltkrievijas kravu plūsmu, izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits, komentējot potenciālo sadarbību ar Baltkrieviju naftas produktu pārvadājumos.

ENAP, iespējams, sācis kriminālprocesu par Olainfarm padomes veiktajām darbībām Rebenoka laikā

ENAP, iespējams, sākusi kriminālprocesu par farmācijas uzņēmuma Olainfarm kādreizējās padomes darbībām, kad to vadīja Pāvels Rebenoks un jurists Mārtiņš Krieķis, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Raidījums: Gerhards, iespējams, AS Latvijas Valsts meži izveidojis ietekmīgu amatu savam ilggadējajam kolēģim

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, iespējams, izveidojis amatu savam ilggadējajam kolēģim Jānim Lapiņam ministrijas pakļautībā esošajā uzņēmumā Latvijas Valsts meži, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Turcijas zemestrīcē izglābti 45 cilvēki

Glābšanas dienesti Turcijā samazinājuši gruvešu pārmeklēšanas darbu apmērus pēc piektdienas, 24.janvāra, zemestrīces, kas prasījusi ne mazāk kā 36 cilvēku dzīvības.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!