bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ieva Lūka/LETAEkonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums nemainīgi ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā Informācijas tehnoloģijas (IT), finanses, telekomunikācijas, ķīmiskā rūpniecība un farmaceitisko produktu ražošana. Pagājušajā gadā šajos sektors strādājošo vidējais atalgojums pārsniedza 1 000 eiro robežu. Savukārt zemāko atalgojumu, zem 700 eiro, saņēma izglītības, kultūras un veselības aprūpē strādājošie, secina pētījumā.

Tāpat pētījuma rezultāti apstiprina joprojām pastāvošās būtiskās atšķirības neto atalgojumā starp Latvijas lielākajām pilsētām un reģioniem. Augstāko atalgojumu saņem Rīgā strādājošie, vidējai algai sasniedzot 968 eiro, bet Pierīgā, Jūrmalā – 897 eiro. Savukārt zemākais vidējais atalgojums ir Daugavpilī – 619 eiro, bet Latgalē kopumā – 593 eiro.

«Tā kā bezdarba situācija ir atšķirīga un atalgojums galvaspilsētā ir vidēji par 40% augstāks nekā citās Latvijas pilsētās un reģionos, un šī tendence pēdējos gados nav mainījusies, liela daļa reģionu iedzīvotāju ir motivēti strādāt Rīgā. Šo vēlmi aizvien biežāk izprot un izmanto arī darba devēji, piemēram, daļa pārtikas mazumtirgotāju, kuriem ir liels vakanču skaits Rīgā, jau vairākus gadus aktīvi uzrunā darbiniekus no reģioniem, pilnībā vai daļēji apmaksājot dienesta viesnīcu un ceļa izdevumus no un uz dzimto pilsētu,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Analizējot kopējo ienākumu atšķirību starp dzimumiem, tika secināts, ka vīriešu vidējais neto atalgojums Latvijā ir 1 021 eiro, kamēr sievietes vidēji saņem par 27% mazāk, 806 eiro. CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš norāda, ka tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka sievietes biežāk ieņem amatus nozarēs, kur vidējais atalgojums ir zemāks, piemēram, ēdināšanas, izmitināšanas, veselības un sociālās aprūpes iestādēs. Savukārt, salīdzinot pētījuma datus par sieviešu un vīriešu atalgojumu vidējā un augstākā limeņa vadības amatos, procentuālā atsķirība ir mazāka – sievietēm vidēji saņemot par 14% mazāk.

«Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Darba samaksas pieaugums būs vairumā nozaru, lai arī temps būs atšķirīgs. Lēnāks kāpums vai pat kritums tiek prognozēts finanšu jomā, tāpat arī sarežģīta situācija būs tranzīta nozarē, bet būtiskas izmaiņas netiek prognozētas nekustamā īpašuma nozarē. Pretrunīgs noskaņojums valdīs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāds izpaliks, tādēļ prognozējams, ka emigrācijas plūsma saglabāsies,» ekonomisko situāciju komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, «Prognozējams, ka gada vidū vidējā bruto alga sasniegs 1 000 eiro, taču 1 000 «uz rokas» vēl ir aptuveni 2-3 gadu attālumā. Atalgojuma pieaugums reģionos būs gana straujš, taču algu līmeņa atšķirības starp reģioniem un Rīgu turpinās augt. Šogad algu kāpumu prognozējam 8,2% apmērā.»

Savukārt LMT viceprezidente Laura Keršule uzsver: «Ņemot vērā, ka ir kardināli mainījusies situācija darba tirgū, salīdzinot ar to, kas bija vērojama pirms desmit vai pat tikai pirms pieciem gadiem, uzņēmumiem ir jāmeklē jauni ceļi, kā piesaistīt darbiniekus. Agrāk uzņēmumos ļoti labi strādāja atalgojuma sistēmas, visi amati tika novērtēti pēc vienotas metodoloģijas un sadalīti grupās, kurām tika noteiktas atalgojuma robežas, ņemot vērā darba tirgus atalgojuma pētījumus. Šobrīd darba tirgus vidējo atalgojuma līmeni par pašsaprotamu uztver tikai pretendenti, kuriem vēl nav pietiekamu kompetenču konkrētā darba veikšanai. Savukārt tādi speciālisti, kuriem ir šīs nepieciešamās kompetences, diktē pavisam citus noteikumus, jo saprot, ka viņi bez darba nepaliks. Viņiem ir svarīgs gan konkurētspējīgs atalgojums, gan piedāvātā darba vide, izaugsmes iespējas un uzņēmuma reputācija kopumā.»

Pētījuma dati tika iegūti no 2017.gada janvāra līdz decembrim, kopumā iegūstot informāciju par vairāk nekā 25 tūkstošiem respondentu.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.