bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ieva Lūka/LETAEkonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums nemainīgi ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā Informācijas tehnoloģijas (IT), finanses, telekomunikācijas, ķīmiskā rūpniecība un farmaceitisko produktu ražošana. Pagājušajā gadā šajos sektors strādājošo vidējais atalgojums pārsniedza 1 000 eiro robežu. Savukārt zemāko atalgojumu, zem 700 eiro, saņēma izglītības, kultūras un veselības aprūpē strādājošie, secina pētījumā.

Tāpat pētījuma rezultāti apstiprina joprojām pastāvošās būtiskās atšķirības neto atalgojumā starp Latvijas lielākajām pilsētām un reģioniem. Augstāko atalgojumu saņem Rīgā strādājošie, vidējai algai sasniedzot 968 eiro, bet Pierīgā, Jūrmalā – 897 eiro. Savukārt zemākais vidējais atalgojums ir Daugavpilī – 619 eiro, bet Latgalē kopumā – 593 eiro.

«Tā kā bezdarba situācija ir atšķirīga un atalgojums galvaspilsētā ir vidēji par 40% augstāks nekā citās Latvijas pilsētās un reģionos, un šī tendence pēdējos gados nav mainījusies, liela daļa reģionu iedzīvotāju ir motivēti strādāt Rīgā. Šo vēlmi aizvien biežāk izprot un izmanto arī darba devēji, piemēram, daļa pārtikas mazumtirgotāju, kuriem ir liels vakanču skaits Rīgā, jau vairākus gadus aktīvi uzrunā darbiniekus no reģioniem, pilnībā vai daļēji apmaksājot dienesta viesnīcu un ceļa izdevumus no un uz dzimto pilsētu,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Analizējot kopējo ienākumu atšķirību starp dzimumiem, tika secināts, ka vīriešu vidējais neto atalgojums Latvijā ir 1 021 eiro, kamēr sievietes vidēji saņem par 27% mazāk, 806 eiro. CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš norāda, ka tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka sievietes biežāk ieņem amatus nozarēs, kur vidējais atalgojums ir zemāks, piemēram, ēdināšanas, izmitināšanas, veselības un sociālās aprūpes iestādēs. Savukārt, salīdzinot pētījuma datus par sieviešu un vīriešu atalgojumu vidējā un augstākā limeņa vadības amatos, procentuālā atsķirība ir mazāka – sievietēm vidēji saņemot par 14% mazāk.

«Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Darba samaksas pieaugums būs vairumā nozaru, lai arī temps būs atšķirīgs. Lēnāks kāpums vai pat kritums tiek prognozēts finanšu jomā, tāpat arī sarežģīta situācija būs tranzīta nozarē, bet būtiskas izmaiņas netiek prognozētas nekustamā īpašuma nozarē. Pretrunīgs noskaņojums valdīs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāds izpaliks, tādēļ prognozējams, ka emigrācijas plūsma saglabāsies,» ekonomisko situāciju komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, «Prognozējams, ka gada vidū vidējā bruto alga sasniegs 1 000 eiro, taču 1 000 «uz rokas» vēl ir aptuveni 2-3 gadu attālumā. Atalgojuma pieaugums reģionos būs gana straujš, taču algu līmeņa atšķirības starp reģioniem un Rīgu turpinās augt. Šogad algu kāpumu prognozējam 8,2% apmērā.»

Savukārt LMT viceprezidente Laura Keršule uzsver: «Ņemot vērā, ka ir kardināli mainījusies situācija darba tirgū, salīdzinot ar to, kas bija vērojama pirms desmit vai pat tikai pirms pieciem gadiem, uzņēmumiem ir jāmeklē jauni ceļi, kā piesaistīt darbiniekus. Agrāk uzņēmumos ļoti labi strādāja atalgojuma sistēmas, visi amati tika novērtēti pēc vienotas metodoloģijas un sadalīti grupās, kurām tika noteiktas atalgojuma robežas, ņemot vērā darba tirgus atalgojuma pētījumus. Šobrīd darba tirgus vidējo atalgojuma līmeni par pašsaprotamu uztver tikai pretendenti, kuriem vēl nav pietiekamu kompetenču konkrētā darba veikšanai. Savukārt tādi speciālisti, kuriem ir šīs nepieciešamās kompetences, diktē pavisam citus noteikumus, jo saprot, ka viņi bez darba nepaliks. Viņiem ir svarīgs gan konkurētspējīgs atalgojums, gan piedāvātā darba vide, izaugsmes iespējas un uzņēmuma reputācija kopumā.»

Pētījuma dati tika iegūti no 2017.gada janvāra līdz decembrim, kopumā iegūstot informāciju par vairāk nekā 25 tūkstošiem respondentu.


Pievienot komentāru

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.