Pētījums: Sarucis «aplokšņu» algu īpatsvars Latvijā

Pagājušajā gadā «aplokšņu» algu īpatsvars Latvijā samazinājies par 2%, atklājies ikgadējā pētījumā Iekārotākais darba devējs, kuru WorkingDay Latvia veic jau devīto gadu.

Uz apgalvojumu «Daļu vai visu algu saņemu «aploksnē»», apstiprinoši atbildēja 6% respondentu, kas ir par 2% mazāk, nekā pirms gada. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 1 200 respondentu.

Iepriekšējos gados respondentu īpatsvars, kuri apstiprināja nelegālu darba algu saņemšanu, bija šāds: 2014.gadā – 8%, 2013.gadā – 8%, 2012.gadā – 10%, 2011.gadā – 10%, 2010.gadā – 12%, 2009.gadā – 12% un 2008.gadā – 13%.

Kopš ekonomiskās krīzes, «aplokšņu» algu īpatsvars Latvijā ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Tā kā Saeima pieņēma Krimināllikuma grozījumus, kuri paredz darba devējam kriminālatbildību par «aplokšņu» algu maksāšanu, turpmāk var cerēt uz šīs parādības vēl straujāku izskaušanu, norāda pētījuma autori.

Tomēr, lai valstī pilnībā izzustu «aplokšņu» algas, ir jāveicina sabiedrības uzticēšanos nodokļu sistēmai un jāpieņem likumi, kas padara līdzatbildīgus arī darba ņēmējus, jo dažkārt paši darba kandidāti izrāda vēlmi saņemt algu «aploksnē». Tam, ka darba ņēmējs ir ieinteresēts krāpties, var būt vairāki iemesli – piemēram, lai saņemtā summa “uz rokas” būtu lielāka vai viņam ir nenomaksāti kredīti un ir vēlme slēpt patieso ienākumu līmeni no parādu piedzinējiem, uzsver pētījuma autori.

BNN jau vēstīja, ka Latvijā ceturtdien, 7.aprīlī, spēkā stājas Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu ievērojamā apmērā – ja kopējā vērtība nav mazāka par 3 700 eiro.

Līdz ar jaunās normas spēkā stāšanos ieguvēji būs godīgie uzņēmēji, darbinieki un valsts kopumā. Ilgtermiņā būs ieguvums visiem darba ņēmējiem, par kuriem tiks maksātas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, norādījis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Lai efektīvi cīnītos ar šo ēnu ekonomikas komponenti – aplokšņu algām, tika piedāvāts komplekss risinājums attiecībā uz aplokšņu algu izmaksātājiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā tika noteikti jauni administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvi tieši par uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu. Mazos apmēros – administratīvā atbildība, uzliekot naudas sodu no 140 līdz 2 100 eiro, bet ievērojamā apmērā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (līdz 1 000 minimālajām mēnešalgām, šobrīd – 370 000 eiro) un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.

Jauna noziedzīga nodarījuma sastāva ieviešana Krimināllikumā tika konceptuāli atbalstīta Finanšu ministrijas vadītajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē, kurā ir pārstāvēti arī sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par godīgu konkurenci komercdarbībā – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ref: 102.000.102.12372

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas