bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.10.2018 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Pētījums: Vidusskolēni formālajai izglītībai piešķir mazāku nozīmi nekā viņu vecāki

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULai gan jauniešu vidū arvien populārāka kļūst personības izaugsmi veicinošas pieredzes iegūšana ceļojot, strādājot vai gūstot neformālu izglītību, lielākā daļa vecāku (80%), kuriem ir bērni vecumā no 15 līdz 19 gadiem, vēlētos, lai viņu bērni turpinātu mācības kādā augstskolā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, nevis ieturētu pauzi. Tikmēr stingru apņēmību studiju uzsākšanai uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas pauž vien 54% vidusskolēnu, kamēr trešdaļa (33%) vēl šaubās, liecina Swedbank veiktais pētījums .

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, lūkojoties nākotnē un domājot par savas atvases profesionālo izaugsmi, vairums (61%) jauniešu vecāku sagaida, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas bērns turpinās izglītošanos kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, bet 19% vēlētos, lai viņu atvases studē ārvalstu augstskolā. Tikai 8% vecāku vēlētos, lai bērns nesteidzas ar studiju uzsākšanu, tā vietā veltot laiku sava īstā aicinājuma meklējumiem, bet vēl retāk (6%) vecāki gribētu savu bērnu redzēt drīzāk uzsākam darba gaitas.

«Dažbrīd personības briedums pusaudzim vēl var nebūt tik liels, lai nekļūdīgi tiktu galā ar jautājumu gūzmu – vai studēt to, kas patiesi interesē, vai to, kur lielākas peļņas gūšanas iespējas? Ko vispār būtu prātīgi apgūt? Kādas prasmes ir vairāk pieprasītas, un kādas būtu perspektīvas nākotnē? Šie ir tikai daži jautājumi, kas nomāc jauniešus, un, saprotams, patstāvīgi lēmumu pieņemt nav viegli. Tādēļ vecākiem jābūt gataviem dialogam ar savām atvasēm, sniedzot gudru padomu un atbalstu, rēķinoties arī ar viedokļu atšķirībām,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Zīmīgi, ka, jaunietim pieņemot lēmumu pēc vidusskolas «iepauzēt» ar mācību turpināšanu, tas drīzāk saskartos ar vecāku noraidījumu (44%) nekā atbalstu (33%). Vislielākā pretestība sagaidāma no vecākiem vecumā virs 55 gadiem, kas mīt kādā no lielajām Latvijas reģionālajām pilsētām, ar augstiem ienākumiem virs 1 000 eiro.

Pētījuma pārstāvji atzīmē, ka šādi uzskati tieši izriet no vecāku priekšstata par to, kādi ir galvenie priekšnoteikumi labi apmaksāta darba iegūšanai. Visbiežāk vidusskolēnu vecāki ir pārliecināti, ka labi apmaksātu darbu nav iespējams atrast, iepriekš neiegūstot labu izglītību. Tam, ka laba darba iegūšana ir atkarīga no indivīda personības īpašībām, piekrīt 26%, bet piektdaļa (20%) pauž nostāju, ka priekšnosacījums veiksmei darba tirgū ir meklējams cilvēka profesionālajās prasmēs.

Jāatzīst, ka jauniešu domas šajā ziņā atšķiras no vecāku uzskatiem – par svarīgākajiem priekšnoteikumiem labi apmaksāta darba iegūšanai vidusskolēni līdztekus profesionālajām iemaņām izvirza personības īpašības. Savukārt labai izglītībai jaunieši piešķir mazāk izšķirošu nozīmi – to par būtisku uzskata vien piektdaļa, atzīmē bankā.

«Joprojām ļoti liela atbildības daļa par savu nākotnes karjeru jāuzņemas pašam lēmuma pieņēmējam. Jau šobrīd aizvien biežāk tiek piesaukta tehnoloģiju attīstība un robotizācija, liekot apzināties, ka daļa no esošajām darba vietām ir apdraudētas. Praktiski tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs jāmaina kvalifikācija uz citu profesiju pat vairākas reizes dzīves laikā. Ir svarīgi, lai studiju virziena izvēlē jaunieši būtu soli priekšā tehnoloģijām un pievērstu vairāk uzmanības tam, kas robotiem un algoritmiem tik labi nepadodas,» norāda Kropa.

Viņa uzsver: «Lai saglabātu spēju pielāgoties mainīgajā darba tirgū, aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz personības kompetencēm, kas būs noderīgas kā šodien, tā arī pēc vairākiem gadiem, piemēram, saskarsmes prasmes, empātija, tehnoloģiskā kompetence, spēja strādāt nenoteiktības apstākļos un gatavība pārmaiņām. Personības attīstība tikpat labi nozīmē arī to, ka pēc vidusskolas pabeigšanas uzreiz neseko studijas augstskolā. Tomēr jāatzīst, ka būtiska ir šīs pauzes lietderīga pavadīšana. Savā ziņā tas jau ir zināms atbildības un personības brieduma tests, vai starplaiks līdz īsto studiju atrašanai būs pavadīts jēgpilni.»

Kā norāda eksperte, lai atvieglotu jauniešu izvēli, vērtējot dažādu nākotnes profesiju iespējas, 2017. gada nogalē uzsākta studējošo un absolventu reģistra izveide, kas solās nodrošināt absolventu darba gaitu monitoringu. Proti, ar tā palīdzību topošie studenti varēs iepazīties ar informāciju par konkrētās augstskolas studiju programmas absolventu nodarbinātības līmeni, nodarbinātības jomu un pat vidējo atalgojumu. Informācija būs pieejama 2019. gada nogalē, apstrādājot datus par 2017. gada absolventu nodarbinātību uz 2018. gada beigām.

«Šāds rīks nenoliedzami varētu palīdzēt jauniešiem izdarīt izsvērtāku izvēli par iespējām strādāt un pelnīt izvēlētajā profesijā, tomēr nebūt nav atbilde uz visiem jautājumiem. Tas, ka noteiktu profesiju pārstāvji ir pieprasīti šobrīd, nenozīmē, ka tā tas būs arī pēc 3 vai 5 gadiem. Turklāt, ne mazāk svarīgi ir izšķirties par to, kādas studijas patiesi interesē, priekšplānā neizvirzot vien pelnīšanas pašmērķi», piebilst Swedbank Finanšu institūta eksperte.


Pievienot komentāru

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.