bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 08.12.2019 | Vārda dienas: Gunārs, Gunis, Vladimirs
LatviaLatvija

Pētnieki: Latvijas uzņēmumiem trūkst izpratnes par GDPR neievērošanas sekām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas uzņēmumos trūkst izpratnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR – General Data Protection Regulation) saistošajiem noteikumiem un sekām, kas var stāties tās neievērošanas gadījumā, liecina pētījumu centra SKDS, datu aizsardzības biroja Protectum un Datu valsts inspekcijas pētījums Vispārīgās datu regulas skarto uzņēmumu vadītāju informētība un vērtējums par spēju uzņēmumā nodrošināt datu regulas prasības.

Pētījumā, kas tika noslēgts 2019.gada janvārī, aptaujājot 750 dažāda lieluma uzņēmumu vadītājus, atklājies, ka 56,3% Latvijas uzņēmumu nav pilnvērtīgi ieviesuši GDPR prasības, kas nosaka juridisko un privātpersonu datu uzglabāšanas, nodošanas un arhivēšanas principus.

Kā norāda datu aizsardzības biroja Protectum valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis, tad šobrīd uzņēmēji paši sevi pakļauj riskam saņemt ievērojamus sodus, ieviešot nekorektas datu apstrādes procedūras: «Raugoties uz uzņēmējdarbības vidi, var apgalvot, ka lielākajam riskam ir pakļauti vidēji vai mazi uzņēmumi, kuros datu apstrādei tiek pievērsta virspusēja uzmanība un procedūras netiek ieviestas pēc būtības, un pienācīgi izvērtējot biznesa riskus. Turklāt šajos uzņēmumos datu apstrādi visbiežāk veic darbinieki bez atbilstošas sertifikācijas un zināšanām.»

86,6% uzņēmumu uzskata, ka tiem nav nepieciešami sertificētu datu aizsardzības speciālistu pakalpojumi un ar procedūru ieviešanu viņi gatavojas tikt galā paši, bet tikai 10% ir atzinuši, ka šāda speciālista iesaiste būtu nepieciešama.

«Šī tendence, lai ietaupītu līdzekļus pārkvalificēt darbiniekus par datu speciālistiem, ir samērā bīstama, jo ņemot vērā datu vērtību un saistītos riskus, tas būtu līdzīgi kā uzņēmuma naudas pārvaldību uzticēt, piemēram, saimniecības vadītājam, kuram var nebūt specifisku prasmju finanšu jautājumos,» uzsver Vīķis.

Vienlaikus ir atklājies, ka lielākās grūtības nodrošināt datu regulas prasības ir klientu un sadarbības partneru datu apstrādē – šo kategoriju ir atzīmējuši 36,2% no respondentiem. Savukārt 24,2% par problēmu avotu uzskata informācijas uzglabāšanas un apstrādes tehnoloģijas, 11,4% atzīst, ka problēmas var sagādāt personāla datu apstrāde, bet 6,4% norāda, ka lielākās grūtības varētu rasties citu datubāžu ieviešanā un izmantošanā.

«Šodienas biznesa vide ir tiešā mērā saistīta ar informāciju un uzņēmēju prasmi to identificēt, pareizi pielietot un uzglabāt. Daudzu uzņēmēju vidū valda maldīgs priekšstats, ka to rīcībā esošā informācija ir viņu īpašums ar kuru var rīkoties, kā vien labpatīk. Tomēr šī informācija pieder konkrētiem datu subjektiem un viņiem ir tiesības pieprasīt un būt drošiem, ka viņu dati tiek uzglabāti un izmantoti atbilstoši,» pauž pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Tāpat pētījumā 25,6% uzņēmēju uzskata, ka GDPR uz viņiem neattiecas un kā norāda Vīķis, tad šī uzņēmēju vidū ir izplatīta un nekorekta situācijas izpratne.

«Jebkurš uzņēmums, kurā tiek oficiāli algoti darbinieki, kuram ir klienti un sadarbības partneri, automātiski kļūst par GDPR subjektu, kam ir jāievieš un jāievēro visas saistošās regulas prasības. Datu aizsardzības regula neattiecas vien uz lieliem uzņēmumiem. Tā vistiešākajā mērā attiecas kā uz uzņēmumu ar 100 darbiniekiem un desmitiem klientu, tā uz uzņēmumu ar vienu darbinieku un vien dažiem klientiem,» uzsver Vīķis.

Jautājumā par uzņēmēju informētību par juridiskām personām piemērojamo sodu par būtiskiem datu regulas pārkāpumiem, 38,2% respondentu ir atzinuši, ka nav iepriekš bijuši informēti par sodu apmēriem, kamēr 60,8% norāda, ka ir bijuši pietiekami informēti.

Par GDPR neievērošanu uzņēmumi var saņemt sodus, kas lēšami 4% apmērā no apgrozījuma vai arī līdz 20 miljoniem eiro.

Datu valsts inspekcija (DVI) jau iepriekš ir norādījusi, ka Latvijā šobrīd ir saņemtas vairāk nekā 1 000 sūdzības un atvērtas vairāk nekā 30 administratīvās lietas un, raugoties uz tendencēm GDPR procedūru un dokumentācijas ieviešanas gaitā, ir paredzams, ka atklāto pārkāpumu un ierosināto lietu skaits tuvākajā laikā varētu pieaugt.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!