bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 03.04.2020 | Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
LatviaLatvija

Pētnieki: Mazo pašvaldību apvienošana ļautu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUApvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, secināts Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā diskusiju materiālā Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?.

Pētījumā, izmantojot ekonometriskās metodes, iegūtas liecības, kas norāda uz negatīvu korelāciju starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu pašvaldībās un to izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

«Raugoties no ekonomikas teorijas skatpunkta, pastāv virkne argumentu, kāpēc iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas izdevumi varētu būt samērā augsti. Lielākoties tie saistāmi ar vidējo izmaksu palielināšanos, kas rodas, samazinoties sniegto pakalpojumu apjomam,» atzīst pētījumā.

Pētnieku ieskatā, saglabājoties esošajām demogrāfijas tendencēm, tuvākajos gadu desmitos iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties, tāpēc saruks arī novadu vidējais iedzīvotāju skaits. 2018.gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja apmēram 8 460 cilvēku, bet 2040.gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15% mazāks – apmēram 7 200 cilvēkiem. Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik.

Tādējādi pašvaldības izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējiem valdības dienestiem līdz 2040.gadam papildus varētu prasīt gandrīz 180 miljonus eiro.

Kā risinājumu minētajai problēmai Latvijas Bankas eksperti piedāvā uzlabot administratīvi teritoriālo iedalījumu, koncentrējot pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados.

Balstoties uz pētījumā gūtajiem novērtējumiem, aplēsts arī potenciālais līdzekļu ietaupījums, ko varētu sniegt pašvaldību pakalpojumu koncentrēšana iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās. Ja vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu 10 000, 15 000 vai 20 000, potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 miljoniem eiro līdz 130 miljoniem eiro gadā.

«Pieņemot, ka līdzīga sakarība starp iedzīvotāju skaitu novadu pašvaldībās un uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju pastāv arī novērtējumos neiekļautajām funkcijām, potenciālais līdzekļu ietaupījums būtu vēl lielāks,» atzīst pētnieki.

Pētījumā arī norādīts, ka papildus līdzekļu ietaupījumam lielākiem novadiem varētu būt arī vairākas citas priekšrocības, piemēram, lielāka budžeta un personāla kapacitāte piesaistīt investīcijas un stabilāka nodokļu bāze. Tomēr eksperti iesaka, ka, veidojot jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu, būtu jāņem vērā plašs faktoru loks, kas neaprobežojas tikai ar pašvaldību budžeta izdevumiem un līdzekļu izlietošanas efektivitāti.

«Optimāla pašvaldību lieluma meklējumos būtu jāapsver arī vairāki teritorijas plānojuma jautājumi, piemēram, infrastruktūras esamība un citas īpatnības, kas var ietekmēt pakalpojumu pieejamību jaunveidojamo administratīvi teritoriālo vienību ietvaros. Tāpat jārisina jautājumi, kas saistīti ar labas pārvaldības principu nodrošināšanu, lai potenciālais ar pašvaldību pakalpojumu koncentrāciju saistītais līdzekļu ietaupījums pēc iespējas lielākā apjomā arī īstenotos,» norāda Latvijas Bankas eksperti.

Vienlaikus pētījumā aicināts ņemt vērā, ka, organizējot valsts pārvaldi pārāk lielās administratīvi teritoriālajās vienībās, var zust viena no mazu pašvaldību lielākajām priekšrocībām – ciešāka politiķu saikne ar vēlētājiem, kas ļauj ne tikai labāk izprast iedzīvotāju vajadzības, bet arī vairo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc eksperti iesaka – veidojot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, svarīgi atrast līdzsvaru starp vietējo demokrātiju un lietderīgu līdzekļu izlietojumu.


Pievienot komentāru

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pirmās instances tiesa no Gobzema piedzen gandrīz 12 000 eiro par Bunkus ģimenes goda un cieņas aizskaršanu

Tiesa daļēji apmierinājusi nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par tās goda un cieņas aizskaršanu, lemjot no deputāta piedzīt 11 833 eiro.

Igaunijā slēdz degslānekļa atradni pēc strādnieka inficēšanās ar COVID-19

Igaunijā ir slēgta viena no divām lielajām degslānekļa atradnēm valstī, jo vienam raktuvju darbiniekam ir apstiprināta saslimšanas ar COVID-19, tādēļ mājās nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieki, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Vitenbergu apstiprina ekonomikas ministra amatā

Par Vitenbergu ministra amatā nobalsoja 69 deputāti, seši balsojuši pret, bet divi parlamentārieši balsojumā atturējās.

Koronavīrusa inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 458, Lietuvā – 649, Igaunijā – 858

Igaunijā ārkārtas stāvoklis ir izsludināts līdz 1.maijam, un Lietuvā – līdz 13.aprīlim valstī ir aizliegti sporta, kultūras, atpūtas un izklaides pasākumi.

Vācija paildzina pāru pulcēšanās ierobežojumus, lūdz neceļot pa Lieldienām

«Pandēmija neiet atvaļinājumā,» sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele , paziņojot par stingru pulcēšanās ierobežojumu termiņa pagarināšanu.

Jakrins kļuvis par restorānu biznesa uzņēmuma Vincents valdes priekšsēdētāju

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Leons Jakrins turpmāk būs uzņēmuma valdes loceklis. Vincents valdē turpina darbu arī Lolita Jēkabsone.

Radeviča aizvien nav atsaukusies IZM aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā

Bijusī tāllēcēja Ineta Radeviča aizvien nav atsaukusies Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā.

Rīgā pārstāj kursēt minibusi un ekspresbusi

Daļa transportlīdzekļu vadītāju jau šobrīd atrodas atvaļinājumos, pēc tam atradīsies dīkstāvē. Šāda kārtība tiks piemērota arī pārējiem darbiniekiem.

Kā izpaudīsies EK iecere par 100 mljrd. eiro fondu ES ekonomikai?

ES dalībvalstis dos garantijas, lai bloks savāktu summu līdz 100 miljardiem eiro pagaidu fondam, kura mērķis būs atbalstīt strādājošos, tā paredz Eiropas Komisijas jaunā krīzes fonda priekšlikuma projekts.

Nolemts. COVID-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus finansēs no valsts budžeta

COVID-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar ES fondu līdzekļiem,

Ķīna paziņo par 1 300 asimptomātiskiem vīrusa gadījumiem

Ķīna trešdien, 1.aprīlī, pirmoreiz paziņojusi par vairāk nekā 1 300 valstī apstiprinātiem asimptomātiskiem koronavīrusa gadījumiem, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!