bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.07.2018 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Pētnieks: Padomju gados Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk, nekā no tās saņēma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gatavojot pētījumu par padomju laikiem, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš Latvijas Bankas dokumentu kaudzēs pašam par lielu pārsteigu atrada mapes, kur uzskaitīti maksājumi, ko Latvijas PSR pārskaitīja Padomju savienības kasē.

«Es biju diezgan lielā šokā kā pētnieks. Jo man arī kaut kā bija iegājies, ka noteikti viss, kas attiecas uz militārajām lietām, ir izvests projām. Te nekas nav pieejams. Neviens neko nezina. Un tad skatos, ka pilnīgi visas lietas, kas attiecas uz finansēm, uz visiem norēķiniem Latvijas teritorijā – vai tie ir militārie budžeti, kādi ir budžeta tēriņi, kādas investīcijas valstī – pilnīgi viss ir pieejams. Viņi vienkārši stāv. Centrālās grāmatvedības atskaites. Kam viņas var būt interesantas? Loģiski, ka nevienam. Neviens viņas nav skatījis. Es tās ieraudzīju un skaidrs, ka milzīgs pamats fundamentālam pētījumam. Tad tos dokumentus sāku klasificēt un skatīties, lai saprastu metodi un sistēmu. Nonācu līdz slēdzienam, ka līdz pat pēdējai kapeikai, pilnīgi visi dokumenti ir pieejami. No 1946. līdz 1991.gadam,» TV3 raidījumam Nekā personīga stāsta Vidzemes augstskolas rektors, Dr.hist. Krūmiņš.

Pētnieks līdzīgus vērtīgus dokumentus atradis arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvas arhīvu materiāli atklāj, ka pēc 2.pasaules kara PSRS represīvajām iestādēm gadā Latvijas kaimiņvalstī tērēja aptuveni pusmiljardu rubļu, kas bija krietni vairāk nekā Latvijai un Igaunijai kopā. Ar šo naudu finansēja čekistus un armiju, kam bija jālikvidē tolaik ļoti spēcīgā Lietuvas nacionālās pretošanās kustība.

Krietni svarīgāki atklājumi skar Latviju. Konkrēti skaitļi budžetu atskaitēs parāda, ka valsts nevis peldējās naudā, ko tai dāsni deva Maskava, bet PSRS kasē iemaksāja vairāk nekā no tās saņēma.

«Tas ir tas kopējais katls, kas tika Latvijā savākts – 85 miljardi rubļu. Tad uz Latvijas PSR budžetu aizgāja 44,3 miljardi, uz PSRS 40,6 miljardi. Un tad no šīs summas kaut kāda daļa atgriežas. Tas, kas atgriežas – tie ir 24,7 miljardi. Un starpība ir 15,9 miljardi. Tad padomju propaganda stāstīja par ko – viņi par šo vispār nestāstīja, ka šī nauda aiziet prom (40,6 miljardi rubļu). Par armiju un VDK arī nestāstīja (13,3 miljardi rubļu). Bet viņi stāstīja, ka Latvijas PSR budžets tika dotēts. Un citi izdevumi – tātad 7,3 miljardi. Tā ir tā infrastruktūra un vissavienības uzņēmumi. Bet ir jāsaprot tas, ka tā summa, kas aizgāja, ir daudz lielāka. Un tā, kas atgriezās, ir stipri vien mazāka. Un tas, kas atgriezās – liela daļa bija armija. Un tur ir tā fundamentālā starpība ar to, ko šie dokumenti parāda un pierāda,» stāsta Krūmiņš.

PSRS centrālās bankas Latvijas filiāles gatavoto dokumentu kopijas atrodas arhīvos Maskavā. Krūmiņam pazīstami vēsturnieki tos ir pārbaudījuši un pārliecinājušies, ka tajos skaitļi ir tieši tādi paši kā eksemplāros Rīgā.

«Kad es arī saviem kolēģiem vēsturniekiem pirmo reizi prezentēju šo, tad cilvēki arī leca kājās un teica – nevar būt. Nu, tas nevar būt! Nu, tas nevar būt! Arī mana pirmā reakcija, kad paņēmu tos dokumentus, es domāju – vai es tur neesmu kaut ko sajaucis? Kaut ko nesaprotu? Jo tas mūsos ir ļoti ielikts iekšā… Jo tā ir viena no propagandas pamatlietām – ja tev ilgstoši kaut ko runā, tu to varbūt nepieņem, bet beigās tomēr pieņem. Uz to propagandas mašīna strādā un to Krievija ļoti labi saprot. Ka tas jau ir iesēdies diezgan dziļi,» uzskata pētnieks.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs par vēsturnieku atklājumiem runā izvairīgi. Viņaprāt tie neko vēl nepierāda. «Nu dokumenti…. Ir dažādi vēsturnieki. Ir dažādi dokumenti. Es šos visus dokumentus neesmu analizējis no dažādiem skatu punktiem. Bet analizēt dokumentus vienpusēji es neieteiktu,» izteicies vēstnieks.

Jaunatklātie dokumenti būtiski palīdzēs strādāt komisijai, kas apzina okupācijas laikā Latvijai nodarītos zaudējumus. Līdz šim aprēķinātā summa ir liela – 300 miljardi eiro. Tie ir nodarītie zaudējumi ekonomikai, un drīz būs gatavi aprēķini par kaitējumu videi.

Pirms gada Baltijas valstu tieslietu ministri vienojās, ka zaudējumi no padomju režīma jāaprēķina visām trim valstīm kopā un kopā jāgatavo iespējamā prasība Krievijai. Tas varētu notikt jau tuvāko gadu laikā.

«2020.gadā visas trīs Baltijas valstis varētu jau sagatavot kopīgu prasību paketi. Mēs no šī gada sākam strādāt pie juridiskā pamatojuma izstrādes. Tas nav vienkāršs. Tas ir sarežģīts un tad arī šos jautājumus pētam, kādā veidā un kādā institūcijā to varētu iesniegt. Un kādā formātā,» komentē PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanas un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas locekle Ruta Pazdere.

Viena no prasībām varētu būt arī par izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēktiesību tiesas bijusī tiesnese Ineta Ziemele piekrīt, ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju šādu prasību var gatavot. Bet līdz tam mums pašiem būtu jātiek skaidrībā – vai patiešām vēlamies noskaidrot padomju laika radītās sekas un arī valsts vadītāji, diplomāti ir gatavi par to iestāties.

«Rīgas pašvaldības vadītājs jau arī pasmējās par šo ciparu. Un tas ir tas, par ko es runāju. Mums jau Latvijā pašiem ar sevi jātiek galā. Nevar būt tā, ka vienā līmenī viena ministrija šo jautājumu mēģina virzīt, bet citi koalīcijas partneri vai pašvaldības brīnās un nesaprot, par ko vispār ir stāsts. Viss ir kārtībā. Mēs uztaisām šo fantastisko filmu Melānijas hronika un viss? Nē! Nē! Tas stāsts ir milzīgs. Un mēs to esam visu laiku tikai stiepuši garumā. Es domāju, ka jautājums, kas medijiem noteikti būtu jāuzdod – kā tiek īstenota Saeimas 2005.gada deklarācija par okupāciju. Sāksim ar to…,» teic Satversmes tiesas tiesnese, bijusī Eiropas cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

«Es nebiju lietas kursā. Neviens to nebija pacēlis augšā. Tas, protams, nav labi, ka Saeima pieņem deklarāciju, bet tā nepaliek dienaskārtībā,» šādi, vaicāts par deklarāciju, atbild Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Es esmu viens no cilvēkiem, kas ir vairāk vērsts uz nākotni, un mums ir jācīnās par labāku ekonomisko situāciju. Mums ir jāveic reformas. Izglītība jāreformē. Ja mēs visu laiku tikai pagātnē mēģināsim koncentrēties, aizmirsīsies visas mūsu problēmas šodien, kas mums ir jārisina. Lietas, kas ir Latvijas nacionālās vērtības aizmirst nekādā gadījumā nevajag. Bet īpaši kaut ko celt no pagātnes, kaut ko rēķināt – īsti neredzu, ka tas būtu pirmais valdības uzdevums, kas būtu jādara. Kas varētu novērst uzmanību no maksātnespējas procesa, ekonomiskās attīstības, nepieciešamajām reformām, bet tad man pašam būtu kauns,» tā Ministru prezidents no Zaļo un zemnieku savienības.

Ref: 102.000.102.13938


Pievienot komentāru

  1. Imants Parādnieks teica:

    Virsnieki mana dienesta laikā Ventspilī – par Latviju/latviešiem:”Aņi dobrotno rabotajut! I malo vorujet! Každij moskovskij rubļ – dajot samuju boļšuju pribiļ v sojuze! “

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri