bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 19.08.2019 | Vārda dienas: Imanta, Melānija
LatviaLatvija

No Petravičas pie Bordāna – tiesībsargs aicina bāriņtiesas nodot Tieslietu ministrijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīziju par ārpusģimenes aprūpes sistēmas efektivitāti, Tiesībsarga birojs aicina reformēt bāriņtiesas, nododot tās Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā, trešdien, 17.aprīlī, preses konferencē sacīja Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Taujāta, vai Tiesībsarga birojs ir sācis sarunas ar TM par bāriņtiesu reformēšanu, Piļāne atbildēja, ka ir pārliecināta par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ieinteresētību konstatēto problēmu un pārkāpumu risināšanā. Savukārt Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka informācija par revīzijas ziņojumu un tā secinājumiem nosūtīta gan Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), gan arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Tiesībsarga biroja pārstāve uzsvēra, TM jau pašlaik bāriņtiesām sniedz metodisko palīdzību dažādos ar bērnu tiesībām saistītos jautājumos, tādēļ šāda veida reforma būtu loģiska.

Piļāne skaidroja, ka problēmas bērnu tiesību aizsardzībā un aizgādniecībā, kuras konstatējusi Valsts kontrole, nav jaunums, jo Tiesībsarga birojs par to publiski runājis jau gadiem. Tiesībsarga biroja vērtējumā, bāriņtiesas, būdamas pašvaldību pakļautībā, nav spējīgas nodrošināt bērnu interesēm vispiemērotāko lēmumu pieņemšanu un darba efektivitāti.

Tāpat, pēc viņas domām, bāriņtiesu darbiniekiem pašlaik nav noteikta pietiekama tiesiskā atbildība par viņu pieņemtajiem lēmumiem, kas tiešā veidā skar gan bērna nākotni, gan arī vecāku cilvēktiesības uz ģimeni. Revīzijā secināts, ka bāriņtiesu darbinieki bieži vilcinās ar lēmumu pieņemšanu un pārbaužu veikšanu, kā rezultātā bijuši gadījumi, ka valsts pat teju desmit gadu laikā nav ieguvusi informāciju par kāda bērna atrašanās vietu un dzīves apstākļiem.

Citu problēmu starpā Piļāne uzsvēra faktu, ka bērni, kuru vecākiem tiek atņemtas aizgādības tiesības, nereti tiek pakļauti apstākļiem, kas grauj viņu iespējas cīnīties par labāku nākotni. Šādi bērni samērā bieži tiek ievietoti bērnunamos, kas atrodas vairāku simtu kilometru attālumā no iepriekšējās dzīvesvietas, kā arī bērnunamu vadība nereti nespēj nodrošināt kvalitatīvu bērnu uzturēšanu, ignorējot rehabilitācijas un citu veidu pakalpojumu sniegšanu.

Kā ļoti būtisku apstākli Piļāne uzsvēra arī to, ka nepieciešams darīt visu, lai no ģimenēm izņemtie bērni iegūtu palīdzību arī pēc pilngadības sasniegšanas, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka jaunieši atgriežas nelabvēlīgos dzīves apstākļos.

Revīzijas laikā veiktas detalizētas pārbaudes Aizputes, Cēsu, Dobeles, Garkalnes, Krāslavas, Madonas, Neretas, Talsu, Tukuma novada, Liepājas un Rīgas pilsētas bāriņtiesās, kā arī Daugavpils novada Kalkūnes, Līksnas, Naujenes, Skrudalienas un Višķu bāriņtiesās.

Savukārt pārbaudes sociālajos dienestos veiktas Aizputē, Daugavpilī, Dobelē, Garkalnē, Krāslavā, Madonā, Neretā, Talsos, Tukuma novadā, Liepājā un Rīgā.

Tāpat revīzijas laikā pārbaudīts Naujenes bērnunams, Dobeles novada bērnunams Lejasstrazdi, Krāslavas novada bērnunams Mūsmājas, Kokneses novada bērnunams Dzeguzīte, Liepājas pilsētas bērnunams, Madonas novada bērnunams Ozoli, Ogres novada bērnunams Laubere, kas likvidēts 2018.gada 1.septembrī, Talsu novada Strazdes bērnunams un Tukuma novada Irlavas bērnunams, kā arī pārbaudes veiktas Rīgas pilsētas Bērnu un jauniešu centra struktūrvienībās Ziemeļi un Vita.

Kā ziņots, ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses, secināts Valsts kontrole revīzijā Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē.

Revīzijā uzsvērts, ka Labklājības ministrija (LM) bērnu un ģimenes tiesību politikai ir izvirzījusi mērķi – nodrošināt iespēju ikvienam bērnam uzaugt ģimenē. Gadījumā, ja tas nav iespējams, bērnam ir jānodrošina ārpusģimenes aprūpe – vispirms pie aizbildņa, tad aizvietojošā ģimenē ar audžuvecākiem vai adopcijas kārtā un tikai tad bērnunamā. Valsts kontrolē uzsver, ka šāda valsts politika atbilst starptautiskajās tiesībās un praksē nostiprinātajiem principiem.

Šo mērķi nav iespējams sasniegt, ja netiek atbalstītas un attīstītas alternatīvās aprūpes formas, un ja politikas īstenošanu aktīvi neatbalsta arī sabiedrība. Tāpēc Valsts kontrole atzinīgi novērtē LM sāktās aktivitātes audžuģimeņu skaita palielināšanai un pārējo uzņemošo ģimeņu atbalstam, kas esot veicinājis to, ka pēdējos gados arvien vairāk bērnu ārpusģimenes aprūpi saņem pie aizbildņa vai audžuģimenē, nevis bērnunamā.

Revidentu vērtējumā, tikai tad, ja tiek ievērotas ikviena bez vecāku gādības palikuša bērna labākās intereses, politikai izvirzītos rezultātus varēs uzskatīt par sasniegtiem.

Revīzijā uzsvērts, ka revidenti izprot, ka daļa no jomas problēmām, kas pašlaik ietekmē atbildīgo institūciju darbību, ir pagātnes sekas. Vairums vecāku, kuriem tiek pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības, ir uzauguši laikā, kad sabiedrībai un atbildīgajām institūcijām bija cita izpratne par to, ko nozīmē bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā tie var ietekmēt bērna turpmāko dzīvi, kā arī viņu pašu bērnu audzināšanu. Arī desmitā daļa no bērnunamos pašlaik dzīvojošajiem bērniem ir pusaudžu vecumā, kuri ārpusģimenes aprūpē nonākuši vēl laikā, kad bērnunams tika uzskatīts par bērna interesēm atbilstošu aprūpes veidu.

Revīzijā veiktajā aptaujā divas trešdaļas pašvaldību revidentiem norādīja, ka tās analizē, cik ģimenēs pastāv riski nepietiekamai bērna aprūpei un audzināšanai. Tomēr 75% pašvaldību atzina, ka neiegūst informāciju par kopējo pašvaldībā dzīvojošo ģimeņu ar bērniem skaitu.

Tas nozīmē, ka atbildīgās institūcijas tomēr nav apzinājušas visas pašvaldībā dzīvojošās ģimenes, kurās pastāv riski nepietiekamai bērnu aprūpei, lai jau preventīvi sniegtu šīm ģimenēm nepieciešamo atbalstu.

Revidenti konstatēja vismaz 15 gadījumus, kad savlaicīgi netika pieņemti lēmumi par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Piemēram, bāriņtiesa un sociālais dienests vairāk nekā astoņus gadus vēroja ģimeni, kurā bērni aug neatbilstošos sadzīves apstākļos, ģimenes mājoklī regulāri lietots alkohols, notika savstarpēja vardarbība, bet lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņemts vien tad, kad viens no ģimenes bērniem šajos apstākļos cietis no seksuālas vardarbības, turklāt no personas, kura jau iepriekš tikusi sodīta par seksuāla rakstura noziegumiem un bija regulārs ģimenes viesis.

Valsts kontrolē uzsvēra, ka, analizējot bāriņtiesu pieņemtos lēmumus par bērnam izvēlēto ārpusģimenes aprūpes veidu, vērojama pozitīva tendence – pēdējos divos gados bāriņtiesas arvien vairāk radušas risinājumu ārpusģimenes aprūpi bērnam nodrošināt ģimeniskā vidē, proti, pie aizbildņa vai audžuģimenē.

Tomēr divās no revīzijā apmeklētajām 12 bāriņtiesām revidenti arvien konstatēja praksi bez vecāku gādības palikušiem bērniem primāri aprūpi nodrošināt bērnunamā, neveicot darbības potenciālā aizbildņa vai audžuģimenes atrašanai.

Bērna tiesības netiek ievērotas vēl vairāk gadījumā, ja, pieņemot lēmumu par bērna ievietošanu bērnunamā, netiek vērtēts, vai izvēlētā institūcija ir piemērota konkrētam bērnam, proti, vai bērnunams atrodas vietā, kur bērnam ir iespēja uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar savu ģimeni un citiem tuviniekiem, vai bērnunams var nodrošināt aprūpi visiem vienas ģimenes bērniem, lai nebūtu nepieciešams viņus šķirt.


Pievienot komentāru

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->