Pieaugot COVID-19 ietekmei, gan akciju, gan naftas cenas krītas

Akciju cenas pasaulē trešdien, 15.aprīlī, kritušās, pieaugot jaunā koronavīrusa krīzes ietekmei uz globālās ekonomikas perspektīvu, savukārt naftas cenas sarukušas, jo OPEC vadītā jēlnaftas ieguves samazināšana tika atzīta par nepietiekamu naftas pārprodukcijas kompensēšanai. 

Investoru noskaņojumu pasliktināja brīdinājumi par COVID-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku. 

Trešdien publiskotas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozes liecina, ka globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu.

Tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi.

IEA lēsa, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā.

WTI markas jēlnaftas cena tirdzniecības sesijas noslēgumā bija 19,87 ASV dolāri par barelu, kas ir zemākā cena biržas slēgšanas brīdī kopš 2002.gada februāra.

Investori «turpina nervozi vērot tirgus, šīs preces cenai atjaunojot virzību uz leju», sacīja IG tirgus analītiķis Kriss Bošamps (Chris Beauchamp).

«Pieaug izpratne par to, par ko daudziem bija aizdomas pagājušonedēļ – ka bez dramatiskiem [ieguves] samazinājumiem par daudziem desmitiem miljonu barelu dienā nekas nebūs pietiekams» naftas tirgus stabilizēšanai, viņš sacīja.

Eiropas akciju tirgos galvenie biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3%. Kritumu piedzīvoja arī Volstrīta pēc nelabvēlīgu ekonomikas datu publiskošanas.

Mazumtirdzniecības apjoms ASV šogad martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 8,7%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas apkopotie dati.

Rūpniecības produkcijas apmērs ASV šogad martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 5,4%, tādējādi reģistrēts straujākais mēneša kritums kopš 1946.gada janvāra, ziņoja valsts centrālā banka.

Lasiet arī: Lietuvā izolēs mazpilsētu lokāla COVID-19 uzliesmojuma dēļ

Tika arī ziņots par ASV ekonomiskās aktivitātes «krasu sašaurināšanos».

«Ekonomikas skaitļi izrādās pat sliktāki, nekā gaidīja vairums ekonomistu,» atzina ekonomists Džoels Narofs (Joel Naroff). 

ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average trešdien kritās par 1,9% līdz 23 504,35 punktiem, indekss Standard & Poor’s 500 saruka par 2,2% līdz 2783,36 punktiem, bet indekss Nasdaq Composite samazinājās par 1,4% līdz 8393,18 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 3,3% līdz 5597,65 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 3,9% līdz 10 279,76 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 3,8% līdz 4353,72 punktiem. Milānas biržas indekss FTSE MIB kritās par 4,9% līdz 16 719,07 punktiem, bet Madrides biržas indekss IBEX 35 saruka par 3,8% līdz 6839,50 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena 15.aprīlī kritās par 1,2% līdz 19,87 ASV dolāriem par barelu. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 6,5% līdz 27,69 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,0980 līdz 1,0910 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2623 līdz 1,2528 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 107,22 līdz 107,48 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,99 līdz 87,07 pensiem par eiro.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas