bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Piebalgs: Pašreizējie plāni ir pretrunā Kučinska pārstāvētās ZZS solījumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Andris Piebalgs

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) apzināti pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrību, apgalvojot, ka lēmums par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu ir iepriekšējo valdību atbildība, pauž partijas Vienotība priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Politiķis uzsver, ka budžeta sagatavošanas process tika sākts jau pavasarī un to virza un izstrādā tieši Finanšu ministrija un politiski atbildīgs par to ir Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Arguments, ka par plānotajām izmaiņām «neko nezinājām», ir galēji neprofesionāls un norāda uz paviršību vai apzinātu situācijas sagrozīšanu,» par Piebalga viedokli informē Vienotības preses sekretāre Laila Timrota.

«No Reiznieces-Ozolas un Kučinska puses izskanējušie apgalvojumi par it kā nezināšanu, mazākais, pārsteidz,» uzsver Vienotības vadītājs, atgādinot, ka ministre piedalījusies visās diskusijās un darba grupās, kurās spriests par nepieciešamību un iespējām nodrošināt lielāko sociālo drošību mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana bija būtisks nosacījums uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā. Lai risinātu nodokļa maksātāju darbinieku sociālā nodrošinājuma problēmas, jau 2013.gadā tika paredzēts mikrouzņēmumu nodokli pakāpeniski palielināt, sākot no 2015.gada. Arī premjera partiju pārstāvošā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča norādīja uz trūkumiem mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā, kad, veicot mazākas sociālās iemaksas, šie cilvēki var rēķināties ar salīdzinoši ļoti nelieliem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un nevar nopelnīt pat minimālo pensiju, atgādina Vienotība.

Politiskais spēks arī norāda, ka tieši toreizējai ekonomikas ministrei Reizniecei-Ozolai un uzņēmēju organizācijām iebilstot pret nodokļa palielinājumu, šis lēmums tika atcelts. Vienlaikus tika sākts darbs pie obligāto iemaksu apmēra noteikšanas mikrouzņēmumu darbiniekiem, lai risinātu mikrouzņēmumu darbinieku sociālās apdrošināšanas problēmu un mikrouzņēmumu nodokļa likmi spētu saglabāt līdzšinējā apmērā. Darba grupā bija pārstāvētas gan Reiznieces-Ozolas vadītā ekonomikas ministrija, gan arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, uzsver partija.

«Nav skaidrs, kādēļ pašlaik gan premjers, gan finanšu ministre šķietami aizmirsuši pašu iepriekš paustos viedokļus un pieņemtos lēmumus,» norāda Piebalgs. Pašreizējie plāni atcelt minimālās sociālās iemaksas, strauji ceļot mikrouzņēmumu nodokli, ir pretrunā Kučinska pārstāvētā politiskā spēka solījumiem iestāties pret mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu, kā arī iepriekš uzstādījumam radīt prognozējamu un stabilu nodokļu vidi, uzsver Vienotības valdes priekšsēdētājs.

«Vienotība jau iepriekš norādījusi, ka Kučinska rosinājums atcelt obligātās minimālās sociālās iemaksas, vienlaikus nosakot, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek strauji palielināts līdz 15%, ir sasteigts un pretrunā valdības iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, apņemoties radīt prognozējamu nodokļu vidi un rūpēties par sociāli neaizsargātākajiem darba ņēmējiem. Nav pamata apgalvojumiem, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana līdz 15% atrisinās problēmas, ko rada apstāklis, ka tūkstošiem iedzīvotāju nav pienācīgi sociāli apdrošināti,» par partijas pozīciju pavēstīja Timrota.

Premjera piedāvājums atcelt minimālās sociālās iemaksas, tā vietā ceļot mikrouzņēmumu nodokli, atstāj bez risinājuma tā jau sociāli neaizsargātāko darba ņēmēju daļu, uzskata Vienotība. Ja par darbinieku nemaksā sociālo nodokli vai to maksā niecīgā apmērā, viņš nevar pretendēt ne vien uz pensiju nākotnē, bet arī pabalstiem slimības, bezdarba vai bērna kopšanas laikā. Tāpēc Vienotība no valdības vadītāja sagaida aprēķinos balstītu piedāvājumu, kas ir ne vien sociāli atbildīgs, bet arī nerada pēkšņas straujas izmaiņas nodokļu politikā un ir iedzīvotājiem un uzņēmējiem saprotams, teikts paziņojumā.

Kā ziņots, starp valdošās koalīcijas partijām joprojām nav vienprātības par priekšlikumu atteikties no minimālām sociālām iemaksām un palielināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi.

Iepriekš Vienotība vēl nebija gatava paust atbalstu šādam ierosinājumam, norādot, ka nepieciešams redzēt konkrētu ieceri un aprēķinus. 8.decembrī šādi dokumenti Vienotībai nebija piedāvāti, tāpat šonedēļ neesot plānotas kādas oficiālās tikšanās minētā jautājuma risināšanai.

Iepriekš bija plānots nākamnedēļ spriest par iespējamu likuma redakciju, veicot piedāvātās izmaiņas.

Ref: 102.000.102.14089


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.