bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 07.12.2019 | Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
LatviaLatvija

Piecas digitālās tendences būvniecībā 2019.gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kura salīdzinoši lēni pieņem digitālos risinājumus, taču pēdējos gados pasaulē aizvien vairāk tiek novērtēti ieguvumi, ko tehnoloģijas spēj radīt būvlaukumā. Tās palielina procesu caurskatāmību, būtiski uzlabo produktivitāti un drošību, kā arī daļēji risina darba spēka trūkumu,» skaidro VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Tieši produktivitātes palielināšanās ir galvenais iemesls, kura dēļ būvnieki ir gatavi ieviest jaunus tehnoloģiskos risinājumus, secināts kādā nesen veiktā pētījumā ASV. Aptuveni puse no aptaujātajiem jau izmanto dronus, valkājamas viedierīces, papildināto realitāti vai marķē iekārtas, bet 74% plāno to sākt darīt tuvāko trīs gadu laikā.  

Savukārt Skandināvijā, kā liecina VNĪ novērojums, būvnieki pēdējos 10 – 15 gados faktiski ir pilnībā pārgājuši uz Būvju informācijas modelēšanas (BIM) sistēmu, sākot to izmantot jau pirmajās projektēšanas stadijās līdz pat tālākai ekspluatācijai. «Līdz ar to visa ēkas «dzīve» ir pieejama digitālā vidē, nevis neskaitāmos projekta sējumos papīra formātā,» stāsta VNĪ pārstāvji.

«Efektīvāka resursu izmantošana un caurskatāmāki procesi ir ilgtermiņa mērķi, kuri ir svarīgi arī mums kā valsts lielākajam būvdarbu pasūtītājam. Ieguvumi no digitālo tehnoloģiju lietošanas ir milzīgi, tādēļ arī VNĪ ir sākusi pirmo BIM pilotprojektu. Tā praktiskā pieredzē, atjaunojot centralizēto prokuratūru ēku Aspazijas bulvārī 7, tiks iegūtas gan zināšanas par BIM, gan izstrādāta turpmākā BIM ieviešanas stratēģija,» tā Gruškevica.

Lūk, piecas svarīgas digitālās tendences, kuras pasaulē un Latvijā ietekmēs būvniecības pakalpojumu sniegšanu tuvākajos gados, ko norāda VNĪ.

BIM aizvien vairāk maina darba procesus būvniecībā

Skaidrojot terminu, Būves informācijas modelēšana (BIM) ir digitāls process, kas ļauj pirms reālajiem darbiem trīs dimensiju vidē «uzbūvēt» ēku virtuāli. Savukārt uzkrātie dati un informācija noder īstās mājas celšanai un pārvaldīšanai, nodrošinot efektīvu sadarbību starp dažādām ieinteresētajām pusēm.

«Citiem vārdiem sakot, BIM uzkrātie dati piedāvā raitākas darbplūsmas, atvieglo informācijas apmaiņu starp projektētājiem un būvniekiem, tā ļaujot pasūtītājam precīzi un efektīvi kontrolēt celtniecības procesus, sākot no projektēšanas līdz pat gatavās ēkas pārvaldībai. Tas potenciāli nozīmē arī mazākus tēriņus,» norāda VNĪ speciālisti.

Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Berķis stāsta, ka arī Latvijā ir daži uzņēmumi, kas BIM izmanto jau desmit gadus, tomēr projektu pārvaldība digitālajā vidē tiek ieviesta ļoti pakāpeniski. Galvenais iemesls – BIM rada tik visaptverošas izmaiņas, ka faktiski ikvienam, kas iesaistīts būves projektēšanā, celtniecībā vai pārvaldīšanā, var nākties pārveidot visus biznesa procesus.

«BIM ieviešanu var salīdzināt ar laiku, kad projektētāji nolika malā zīmuli un lineālu un sāka veidot projektus digitālā formā uz datora. Turklāt tagad domāšana jāmaina daudz būtiskāk. Būtībā tā ir vienota datu bāze, kurā uzkrājas ziņas par ēku virtuālajiem prototipiem un ar kuras palīdzību var veikt neierobežotas simulācijas, lai iegūtu labāko risinājumu, kā arī procesiem, kuru laikā top reālas ēkas. Tāpat BIM ir informācijas vadības process, kas liek komandām sadarboties krietni citādāk, kā ierasts,» stāsta Berķis. 

«Mākonī» balstīta saziņa starp projektētājiem un būvniekiem

Speciālisti norāda, ka sadarbība starp dažādām iesaistītajām pusēm ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ikvienā būvniecības projektā, jo precīza informācijas nodošana ir ļoti svarīga kvalitatīvai darbu veikšanai. Piemēram, izmantojot «mākonī» balstītus mobilos risinājumus, kas ļauj reālajā laikā redzēt visus projekta aspektus, būvlaukumā var savlaicīgi pamanīt problēmas un izvairīties no interpretācijām rasējumu lasīšanā. Atliek vien celtniekus, un citus būvspeciālistus apgādāt ar planšetēm un jau projektēšanas posmā izmantot BIM vidi, stāsta VNĪ pārstāvji. 

«Digitāla projektu vadība, kura paver iespēju vienlaicīgi gan redzēt dokumentāciju, gan precizēt neskaidrus jautājumus un fiksēt kļūdas, ir ļoti efektīva. Tieši tādēļ plānojam, ka jau šā gada otrajā pusē lielāko būvdarbu iepirkumos sāksim iekļaut prasību izmantot BIM risinājumus. Tas būs viens solis virzienā uz efektīvu būvprojektu vadību,» tā Gruškevica.

Būvlaukumus digitāli «pārveido» telemātika, lietu interneta un valkājamās viedierīces

Tiek norādīts, ka dažādās vietās stiprināmi sensori kopā ar GPS datiem ļauj izsekot būvmateriālu, darba rīku, iekārtu un arī strādnieku kustību. Savukārt celtnieki var lietot valkājamas viedierīces, kas ļauj labāk parūpēties par viņu drošību un veselību, atzīmē speciālisti. Piemēram, apsildāmas jakas vai dzesējošas vestes, kas ļauj strādāt ekstrēmās temperatūrās. Savukārt drošības ķiverēs var iestiprināt miniatūrus žiroskopos, kas fiksē iespējamus negadījumus vai kritienus.

Runājot par telemātikas risinājumiem, būveksperti piebilst, ka arī Latvijā pērn ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite, kas ļauj izsekot darbinieku kustībai, fiksējot to ierašanās un aiziešanas laiku. Tā faktiski uzlabo arī strādājošo drošību, proti, mazinās riski, ka būvlaukumā varētu atrasties nepiederošas personas, stāsta VNĪ pārstāvji.

Papildinātā realitāte un virtuālā realitāte noder ne tikai izklaidēm un mārketingam

Tiek uzsvērts, ka gan virtuālā (VR), gan papildinātā (AR) realitāte ļauj radīt interaktīvas projekta simulācijas jau projektēšanas un plānošanas fāzē. «Jau līdz šim VR samērā plaši izmanto jauno projektu mārketingā, jo tādā veidā pircēji var «izstaigāt» vēl netapušās telpas un pārliecināties par to piemērotību savām vajadzībām. Projektu attīstītājiem VR risinājumi ļauj samazināt pārdošanas izmaksas par aptuveni 5%,» atzīmē eksperti.

«Patiesībā VR un AR ir salīdzinoši lēts veids, kā vizualizēt visu projektu, veikt tajā nepieciešamās izmaiņas un novērst iespējamās problēmas vēl pirms zemē ir iedūrusies lāpsta. Strādnieki būvlaukumā rasējumu izdruku vai pat digitālo modeļu vietā var izmantot, piemēram, papildinātās realitātes brilles, kas ļauj novērtēt iecerēto risinājumu atbilstību realitātei,» norādīts VNĪ ziņojumā.

Tiek atzīmēts, ka VR var izmantot dažādu procesu, piemēram, gaisa piesārņojuma, trokšņu līmeņa, arī gājēju un transporta plūsmu modelēšanai. Turklāt prognozēts, ka VR un AR iespējas būtiski paplašinās 5G tīkla attīstība, jo šī mobilo sakaru tehnoloģija sola būtiski samazināt sakaru latentumu. 

Monotonus darbus aizvieto roboti, bet nepieejamās vietās strādā droni

«Šķiet, nav citas nozares, kurā roku darbs būtu tik grūti aizstājams kā būvniecībā. Protams, roboti prasmīgus celtniekus neaizvietos, taču tie var padarīt dzīvi drošāku un labāku. Tiem var uzticēt jebkuru darbu, kuru iespējams automatizēt, piemēram, augstu precizitāti prasošo ķieģeļu mūrēšanu, savukārt cilvēkus var novirzīt nopietnāku lietu veikšanai, tostarp dažādu problēmu risināšanai,» atzīmē VNĪ pārstāvji, kā piemēru minot pērn ASV uzņēmumā Construction Robotics izstrādāto robotu SAM 100, kas spējot vienā stundā iemūrēt aptuveni 300 – 400 ķieģeļu, kamēr cilvēks – vien 60 līdz 70 ķieģeļu.

Savukārt droniem var uzticēt ne tikai izpēti, bet arī citus sarežģītus darbus, atzīmē eksperti. «Tā patlaban par vienu no Latvijas perspektīvākajiem tehnoloģiju projektiem tiek uzskatīti Aerones droni, kas paredzēti dažādu tīrīšanas darbu veikšanai lielā augstumā. Autonomo «lidoni», kas spēj pacelt līdz 200 kilogramu lielu smagumu, var izmantot gan ārkārtas situācijās, gan augstceltņu fasāžu mazgāšanai vietās, kur cilvēki nespēj piekļūt,» atzīmē VNĪ.

Gruševska ir pārliecināta, ka no būvlaukumu digitalizācijas nav jābaidās. «Šīs ir pārmaiņas, kas uzņēmējiem ļauj apvienot jauno speciālistu enerģiju un tehnoloģiju zināšanas ar vecā kaluma profesionāļu pieredzi, tā izveidojot komandas ar izcilām prasmēm. Rezultāts ir efektīvāk izlietoti resursi, labāka darbu kvalitāte un lielāka peļņa. Savukārt sabiedrībai tas nozīmē efektīvu nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu un nacionālās nozīmes objektu uzturēšanu,» tā VNĪ valdes locekle.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!