bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Pieci bagātākie Latvijas cilvēki saglabā savā pozīcijas, salīdzinot ar pērno gadu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ernests Bernis un Oļegs Fiļs

Finanšu pakalpojumi, informācijas tehnoloģijas, nekustamie īpašumi, azartspēles, būvniecība, kokapstrāde un farmācija – tik plašu uzņēmējdarbības loku pārstāv jaunā Latvijas miljonāru TOP 100 pirmā desmitnieka pārstāvji, kas atspoguļoti biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā.

Pirmo vietu ieņem Oļegs Fiļs ar 314 miljoni eiro (salīdzinājumā ar pagājušo gadu +15 miljoni eiro), otro Ernests Bernis ar 310 miljoniem eiro (+15 miljoni eiro), bet trešo – Leonīds Esterkins ar 266 miljoniem eiro (+10 miljoni eiro). Ceturtajā vietā ierindojas Arkādijs Suharenko ar 136 miljoniem eiro (+5 miljoni eiro), bet piektajā – Arnis Riekstiņš ar 85 miljoniem eiro (+5 miljoni eiro). Visiem pirmo piecu vietu īpašniekiem izdevies saglabāt savas pozīcijas reitingā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

No septītās vietas pērn uz sesto pakāpies Justs Nikolajs Karlsons ar 77 miljoniem eiro (+13 miljoni eiro), bet no desmitās uz septīto Jānis Zuzāns ar 65 miljoniem eiro (+8 miljoni eiro).  Tikmēr strauju lēcienu no 24.-25.vietas uz astoto piedzīvojis Mārcis Martinsons ar 61 miljonu eiro (+30 miljonu eiro), bet no 11.vietas uz devīto pakāpies Uldis Asars ar 48 miljoniem eiro (-2 miljoni eiro). Tikmēr no sestās vietas pērn uz desmito šogad noslīdējis Valērijs Maligins ar 45 miljoniem eiro (-23 miljoni eiro).

«Šo topu publicējam jau četrus gadus, kopš 2012.gada, kad miljonāru topa pirmajā desmitniekā iekļuvušo cilvēku īpašumu kopējā vērtība bija «tikai» 884 miljoni eiro (621 milj. latu), salīdzinot ar 1,41 miljardu eiro šogad,» atzīmē žurnāla Kapitāls vadītājs Juris Kabakovs.

Jaunais TOP 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā TOP 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» Laika Stara vadītājs Vadims Jerošenko notikušās pārmaiņas skaidro ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas ir deva savu artavu arī darījumu nozarē, kur potenciālajiem investoriem parādījās apetīte pēc lēti nopērkamiem objektiem, kas ir krīzes situācijā jau cietuši vai arī drīz sāks ciest zaudējumus un kuru saimnieki tāpēc izlems labāk pārdot to, kas vēl ir saglabājis vērtību. Šie apsvērumi ir ietekmējuši vērtēšanas metodiku, jo, tirgū esot lētiem piedāvājumiem, vidējais investors būs gatavs maksāt ne vairāk kā piecu gadu peļņu (EBITDA), kas turklāt 2014.gadā tika samazinājusies.

«Tieši šo iemeslu dēļ mēs uzņēmumu vērtību vairāk nekā citus gadus saistījām ar pašu ieguldījumu, uzskatot: jā, uzņēmuma peļņa ir pasliktinājusies, iespējams, ir pat ciesti zaudējumi, tomēr šī situācija līdzīgi kā citas krīzes mūsu un pasaules vēsturē ir pārejoša,» skaidro Jerošenko. «Būtu nekorekti uzskatīt, ka uzņēmumiem nepiemīt vērtība tāpēc, ka tie vairs negūst peļņu vai arī peļņa ir būtiski samazinājusies. Tieši šādu uzņēmumu finanšu spēku raksturo tas, cik tajos ir ieguldījuši īpašnieki un cik ilgs laiks ir dots pelnītspējīgas darbības atjaunošanai.»

«Izvēle lielai daļai uzņēmumu vērtību nesaistīt ar ieņēmumiem, bet gan ar pašu kapitālu, ir piesardzīgais pieņēmums, kas radījis TOP 100 vērtības samazinājumu. Tiesa, šis samazinājums ir uz papīra, un, atjaunojot ieņēmumu, kā arī peļņas plūsmu, uzņēmumi atkal atjaunos savas iepriekšējās vērtības pozīcijas TOPā,» stāsta Laika Stara vadītājs. «Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas prognozēt nevēlas neviens, un tas ir arī ļoti grūti izdarāms. Skatoties uz nākamo gadu, mums gribas ticēt, ka uzņēmumi, iesniedzot 2015.gada pārskatus, varēs apliecināt, ka ir atrasti risinājumi ne tikai ieņēmumu rādītāju atjaunošanai, bet arī pārliecinošam vērtības solim augšup,» saka Jerošenko.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa akcentē to, ka veiksminieki joprojām atrodami visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs: «Aizvadītais gads sekmīgs bijis ne tikai banku sektorā strādājošajiem, bet arī citu darbības sfēru pārstāvjiem. Piemēram, tradicionāli topā atrodami ar farmācijas, būvniecības, tirdzniecības, nekustamā īpašuma u.c. biznesa jomām saistītu personu vārdi.»

Savukārt TOP 100 veidotāji Lato Lapsa un Kristīne Jančevska norāda, ka kopumā tomēr visi dati liecina par aizvadītu izcilas stabilitātes gadu – galu galā sen nav bijis tik neliels TOP 100 jaunpienācēju un attiecīgi arī sarakstu pametušo īpatsvars, savukārt pāris papildsadaļās (savādo miljonāru un turīgāko ģimeņu sarakstā) pārmaiņu personālijās vispār nav.

Ref: 102.000.102.11246


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.