bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.01.2020 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Pienāk ziņas par neredzēti strauju cūkgaļas cenas lēcienu pasaules tirgos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

HKScan Latvia, cūkgaļa, cena, tirgus, gaļaStraujais cūkgaļas cenu kāpums pasaules tirgos sola grūtus laikus gaļas pārstrādātājiem, norāda Rīgas miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

«Jau pāris nedēļas pienāk ziņas par neredzēti strauju cūkgaļas cenas lēcienu pasaules tirgos. Vācijā tā sasniegusi vēsturisko rekordu – divus eiro par kautsvara kilogramu. Kopš gada sākuma gaļas cena ir pieaugusi par 50%,» stāsta Lapiņš.

Uzņēmēja ieskatā, cēlonis visam notiekošajam ir tikai viens – Ķīnas nespēja apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu, kas izraisīja strauju importa pieaugumu no visas pasaules. Ķīna, kas ir pārliecinoši lielākais cūkgaļas patērētājs pasaulē, Āfrikas cūku mēra dēļ izkauj savus ganāmpulkus, tādējādi cūku skaits šajā valstī ir samazinājies par 41%. Taču pieprasījums nekrītas, cūkgaļa ir ļoti pieprasīta, jau notiek gatavošanās ķīniešu jaunajam gadam, kas tiek svinēts februārī, turpina Lapiņš.

«Tas rada deficītu, un cūkgaļas imports Ķīnā šā gada desmit mēnešos ir sasniedzis 1,5 miljonus tonnu (bez subproduktiem), kas ir par 49,4% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā. Savukārt šī produkta cena Ķīnā gada laikā ir pieaugusi 2,5 reizes, nenovēršami izraisot cenu celšanos arī citur pasaulē,» norāda pārdošanas direktors.

Optimistiskās prognozes paredz, ka Ķīna atgūsies aptuveni pēc diviem gadiem, bet pesimisti uzskata, ka deficīts turpināsies vismaz gadus četrus, atzīmē Lapiņš.

«Protams, ka šie divi līdz četri gadi būs zelta laiki cūku audzētājiem, un jācer, ka Latvijā viņi sev atvēlēto laiku izmantos lietderīgi un papildu ienākumus ieguldīs nozares attīstībā, nevis tikai pašu patēriņā. Tad brīdī, kad Ķīnā cūkgaļas ražošana atgriezīsies iepriekšējā līmenī un līdz ar to kritīsies cenas pasaulē, mūsu cūkaudzētāji būs konkurētspējīgāki par saviem konkurentiem Polijā vai Lietuvā,» komentē Lapiņš.

Lasiet arī: Pērn Latvijā gaļas cenu līmenis bija viens no zemākajiem ES

Tajā pašā laikā Lapiņš pauž uzskatu, ka šie gadi būs grūti laiki ražotājiem un pārstrādātājiem. Gaļas ražošana pēc apgrozījuma ir lielākā lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozare, taču atšķirībā no zemniekiem nesaņems ne subsīdijas, ne kādu citu palīdzību, kas lauksaimniekiem pienākas visdažādākajās ārkārtas situācijās.

«Izejvielu būtiskās sadārdzināšanās slogu nav arī iespējams pārcelt uz pircēju maciņiem, – tie tādā gadījumā vienkārši pārstās pirkt. Droši vien, ka mazumtirdzniecības cenas celsies, taču lielāko kompensēšanas nastu nāksies uzņemties pašiem ražotājiem. Aptuveni 80% Latvijā saražotās gaļas nonāk iekšējā tirgū, un optimismu nevieš arī ēdāju skaita samazināšanās valstī,» skaidro Lapiņš.

Viņa ieskatā tiem uzņēmumiem, kas nemaksā visus nodokļus un darbojas tā sauktajā pelēkajā zonā, vēl ir savas rezerves un tie liesos gadus pārdzīvos veiksmīgāk. Toties pavisam grūti klāsies godīgajiem uzņēmumiem, kuru produkcijas cena nespēs konkurēt ar nodokļu nemaksātāju lētākajiem ražojumiem.

«Valsts pārtikas ražotājiem subsīdijas nemaksās – tas ir pašsaprotami. Taču valstij beidzot vajadzētu izskaust negodīgu konkurenci, pielikt punktu pelēkajai ekonomikai. Tāpat vajadzētu novērst tos šķēršļus uzņēmējdarbībai, piemēram, ļoti augstās elektrības cenas un citas izmaksas, kas ražošanu Latvijā padara krietni neizdevīgāku nekā Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas valstīs. Pretējā gadījumā tieši grūtajos liesajos gados kādam lielajam uzņēmumam var apnikt gaidīt, līdz piepildīsies solījumi, un tas var izlemt pārcelt ražošanu no Latvijas kaut kur citur,» norāda Lapiņš.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Ja es tagad cūku audzētu man būtu karbonāde diviem gadiem.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saeimā: Svarīgi Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē nepieļaut citur konstatētās kļūdas

«Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas.»

Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, līdz šim parakstījušies 1 137 vēlētāji.

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

LAKRA: Pēc Parex parādu norakstīšanas valsts nākamajam solim jābūt Latvijas iedzīvotāju bezcerīgo parādu atlaišanai

Tas, ka tiek izvērtēta iespēja pārtraukt tiesāšanos ar bijušajiem Parex īpašniekiem par parādu piedziņu, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir signāls, ka valsts ir gatava atlaist viņu parādus, uzskata LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!