bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 23.08.2019 | Vārda dienas: Ralfs, Valgudis, Vitālijs
LatviaLatvija

Pieprasa Gorkša demisiju; LFF pārmetumus noraida

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk nekā puse jeb seši Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļi pieprasījuši organizācijas prezidenta Kaspara Gorkša demisiju, kamēr pati LFF noraida izteiktos pārmetumus.

Vēstuli, kurā pausta neuzticība Gorkšam, parakstījuši Artūrs Gaidels, Jānis Engels, Egons Brants, Vadims Direktorenko, Anastasija Kučinska un Aleksandrs Isakovs.

Valdes locekļi izsaka bažas par Latvijas futbola turpmāko attīstību.

«Darbojoties LFF Valdē, sapratām, ka labas pārvaldības princips LFF šobrīd neeksistē. Būtisku lēmumu pieņemšana notiek, neiesaistot valdi, vienkārši informējot pēc fakta,» teikts valdes locekļu vēstulē.

Kā piemērs minētajiem apstākļiem nosaukta Jāņa Čaplinska ievelēšana MTC Staicele valdes locekļa amatā.

«Valdes sēdes laikā, kurā runājam par krīzes situāciju, ka daudzi darbinieki pamet LFF, un, prasot risinājumu prezidentam, atbilde nesekoja, savukārt pēc pāris stundām mēs saņēmām informāciju par Mareka Gruškevica apstiprināšanu administrācijas vadītāja amatā un sekojošu viņa virzīšanu ģenerālsekretāra amatam,» norādīts vēstulē.

Caurspīdīguma neesamība un tīša termiņu vilcināšana svarīgu dokumentu sagatavošanā, ļoti apgrūtina LFF ikdienas darbu, iesniegumā norādīja LFF valdes locekļi.

«Dokumentus, kurus pieprasām, piemēram, pilno budžeta detalizāciju par 2019.gadu, joprojām neesam saņēmuši, ir pagājuši jau divi mēneši, bet LFF atbildīgais finansists Skujiņš informēja valdi, ka tas ir piecu minūšu darbs,» teikts vēstulē.

Pēdējā valdes sēdē, kas notika 24.jūlijā, netika atbalstīts lēmums par jauno statūtu izstrādāšanas virzīšanu. Jaunos statūtus paredzēts apstiprināt septembra beigās gaidāmajā kongresā.

«No LFF puses bija kārtējais mēģinājums virzīt jaunos LFF statūtus apstiprināšanai ārkārtas kongresā septembrī. Uzskatām, ka tik būtisku dokumentu bez detalizētas saskaņošanas ar biedriem nav iespējams izskatīt, ņemot vēra faktu, ka amatu ir atstājis LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, kurš bija galvenais jauno statūtu izstrādātājs,» rakstīts vēstulē.

Valdes vairākumu satrauc arī zvērināta revidenta pozitīva atzinuma neesamība.

«Tas var apdraudēt federācijas sabiedriska labuma statusu saglabāšanu, ka arī veicināt starptautisku partneru UEFA un FIFA neuzticību. UEFA un FIFA neuzticība var Latvijas futbolam izraisīt lielu finansējuma samazināšanu, kas atstās postošas sekas uz daudziem projektiem un atbalsta programmām,» teikts vēstulē.

Tāpat seši valdes locekļi uzsvēra, ka LFF joprojām darbojas bez ģenerālsekretāra un nav apstiprināti darbinieki LFF vakantajos amatos, kas neveicina produktīvu LFF darbu.

Turpretī LFF atzīmē, ka turpina aktīvi pildīt visas tai uzticētās funkcijas un pienākumus, neviens no LFF atbildības sfērā esošiem darba blokiem nav apturēts vai būtiski apgrūtināts.

«LFF līdz šim brīdim un arī pašlaik turpina funkcionēt un pilnvērtīgi pildīt visus LFF statūtos noteiktos mērķus. Visas LFF sacensības notiek kā plānots, visu nacionālo vīriešu un sieviešu, kā arī visa vecuma jauniešu, meiteņu, telpu un pludmales futbola izlašu darbība turpina ritēt savu gaitu bez aizķeršanās. Neviena no LFF darbības sfērām nav apturēta vai apgrūtināta. LFF pašlaik strādā 56 algoti darbinieki, ir divas brīvas vakances. Vienai no tām jau atrasts darbinieks, kurš sāks darbu 23.augustā,» teikts LFF paziņojumā.

LFF statūtos noteikts, ka gan LFF prezidents, gan ģenerālsekretārs ir LFF izpildinstitūcijas locekļi.

«Apgalvojumam, ka tieši ģenerālsekretārs bija atbildīgs par federācijas ikdienas darbu organizēšanu, nav pamata. LFF statūtos arī nav noteikts, ka tieši ģenerālsekretārs būtu organizācijas faktiskais administratīvais vadītājs. Viena no LFF statūtos noteiktajām ģenerālsekretāra papildu funkcijām ir iesniegumu pieņemšana no personām, kuras vēlas kļūt par organizācijas biedru. Taču pēc līdzšinējā ģenerālsekretāra Pukinska atkāpšanās no amata neviena persona nav izrādījusi interesi kļūt par LFF biedru. Turklāt pēc šāda iesnieguma saņemšanas par biedra lūgumu saņemt atbalstu uzņemšanai LFF biedru pulkā lēmums jāpieņem LFF Valdei, taču tiktāl šāds jautājums nav izskatīts LFF valdes sēdēs un nav ticis aktualizēts,» raksta LFF.

LFF uzsvēra, ka, saskaņā ar šī gada 15.jūlija LFF valdes sēdes protokolu, līdzšinējais organizācijas ģenerālsekretārs Pukinsks lēmumu atkāpties no amata valdes locekļiem pamatoja ar personīgiem motīviem. Pukinskis pauda vēlēšanos vairāk laika veltīt ģimenei, turklāt pauda nostāju, ka būs atvērts un atsaucīgs gadījumā, ja kādam nepieciešams kāds padoms vai palīdzība.

«Tas faktiski nozīmē, ka Pukinsks pauda gatavību pildīt tikai ģenerālsekretāra amatam specifiski uzticētos pienākumus, kamēr organizācija ar tās patstāvīgi ievēlēto Valdi priekšgalā vienosies par visas puses apmierinošu risinājumu ģenerālsekretāra prombūtnei. Tāpat Pukinsks 15.jūlija valdes sēdē atskaitījās par 2019.gada pirmā pusgada budžetu, informējot valdi, ka pašreizējie finanšu rādītāji ir pozitīvi, tiktāl ietaupīti 143 000 eiro. Sakarā ar LFF pozitīvu tiesas lēmumu tiesvedībā ar SIA Arčers ir atjaunota pieeja līdz šim bloķētajiem LFF līdzekļiem 452 000 eiro apmērā. Ar budžetu saistītie jautājumi ir tieša ģenerālsekretāra atbildība. Valde pieprasīja iepazīties ar projektu izmaksām tāmju līmenī. Tā visa sagatavošanai par pusgadu nepieciešams laiks,» raksta LFF.

Federācijā uzsvēra, ka saistībā ar finansējumu no starptautiskajām organizācijām šogad plānotie ieņēmumi no FIFA ir 2,13 miljoni eiro, no kuriem 1,24 miljoni eiro ir jau apstiprināti. Šogad gaidāmais finansējuma apmērs ir lielāks nekā pērn, kad no FIFA tika saņemts 0,72 miljoni eiro. Tiek gaidīts lēmums par iesniegtajām talantu un citām programmām 0,89 miljonu eiro apmērā.

Valdes pārstāvju parakstītajā vēstulē apgalvots, ka LFF prezidents neesot atradis piemērotu kandidātu ģenerālsekretāra amatam. Federācijā atgādināja, ka 24.jūlija valdes sēdē Gorkšs valdei norādīja, ka ir atrasti četri piemēroti kandidāti, kuri gan nebija gatavi sākt pienākumu izpildi tagad – deviņus mēnešus pirms LFF kongresa, kurā vēlēs organizācijas prezidentu. Vēl trīs Gorkša ierosinātos priekšlikumus par ģenerālsekretāra neesamības problēmas risinājumu LFF valde minētajā sēdē patstāvīgi noraidīja bez vērā ņemamu argumentu minēšanas, uzsvēra federācijā, piebilstot, ka tādējādi varot secināt, ka vismaz daļa LFF valdes pārstāvju lika šķēršļus problēmas risināšanai un, kā minimums, ir līdzatbildīga par jauna ģenerālsekretāra neesamību.

Četri no sešiem vēstuli parakstījušajiem valdes locekļiem – Gaidels, Engels, Brants un Kučinska – jūnijā LFF ārkārtas kongresā tika ievēlēti valdē, aizpildot vakantās vietas, kas radās aprīlī, kad ikgadējā kongresā vairāki valdes locekļi atkāpās no saviem amatiem.

Februārī LFF ārkārtas kongresā organizācijas biedru vairākums pauda uzticību Gorkšam. Pēc Vadima Ļašenko iniciatīvas LFF tika iesniegts iesniegums, kurā vairāki organizācijas biedri pauda neapmierinātību ar prezidenta Gorkša un vadības paveikto kopš pagājušā gada kongresa, kas federācija tika pie jauna vadītāja. Līdz ar to tika sasaukts LFF ārkārtas kongress, lai balsotu par Gorkša gāšanu, taču viņš savu amatu saglabāja pārliecinoši.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā.

Atslēgvārdi: Aktuāli


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->