bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 03.04.2020 | Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
LatviaLatvija

Pieprasa Gorkša demisiju; LFF pārmetumus noraida

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk nekā puse jeb seši Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļi pieprasījuši organizācijas prezidenta Kaspara Gorkša demisiju, kamēr pati LFF noraida izteiktos pārmetumus.

Vēstuli, kurā pausta neuzticība Gorkšam, parakstījuši Artūrs Gaidels, Jānis Engels, Egons Brants, Vadims Direktorenko, Anastasija Kučinska un Aleksandrs Isakovs.

Valdes locekļi izsaka bažas par Latvijas futbola turpmāko attīstību.

«Darbojoties LFF Valdē, sapratām, ka labas pārvaldības princips LFF šobrīd neeksistē. Būtisku lēmumu pieņemšana notiek, neiesaistot valdi, vienkārši informējot pēc fakta,» teikts valdes locekļu vēstulē.

Kā piemērs minētajiem apstākļiem nosaukta Jāņa Čaplinska ievelēšana MTC Staicele valdes locekļa amatā.

«Valdes sēdes laikā, kurā runājam par krīzes situāciju, ka daudzi darbinieki pamet LFF, un, prasot risinājumu prezidentam, atbilde nesekoja, savukārt pēc pāris stundām mēs saņēmām informāciju par Mareka Gruškevica apstiprināšanu administrācijas vadītāja amatā un sekojošu viņa virzīšanu ģenerālsekretāra amatam,» norādīts vēstulē.

Caurspīdīguma neesamība un tīša termiņu vilcināšana svarīgu dokumentu sagatavošanā, ļoti apgrūtina LFF ikdienas darbu, iesniegumā norādīja LFF valdes locekļi.

«Dokumentus, kurus pieprasām, piemēram, pilno budžeta detalizāciju par 2019.gadu, joprojām neesam saņēmuši, ir pagājuši jau divi mēneši, bet LFF atbildīgais finansists Skujiņš informēja valdi, ka tas ir piecu minūšu darbs,» teikts vēstulē.

Pēdējā valdes sēdē, kas notika 24.jūlijā, netika atbalstīts lēmums par jauno statūtu izstrādāšanas virzīšanu. Jaunos statūtus paredzēts apstiprināt septembra beigās gaidāmajā kongresā.

«No LFF puses bija kārtējais mēģinājums virzīt jaunos LFF statūtus apstiprināšanai ārkārtas kongresā septembrī. Uzskatām, ka tik būtisku dokumentu bez detalizētas saskaņošanas ar biedriem nav iespējams izskatīt, ņemot vēra faktu, ka amatu ir atstājis LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, kurš bija galvenais jauno statūtu izstrādātājs,» rakstīts vēstulē.

Valdes vairākumu satrauc arī zvērināta revidenta pozitīva atzinuma neesamība.

«Tas var apdraudēt federācijas sabiedriska labuma statusu saglabāšanu, ka arī veicināt starptautisku partneru UEFA un FIFA neuzticību. UEFA un FIFA neuzticība var Latvijas futbolam izraisīt lielu finansējuma samazināšanu, kas atstās postošas sekas uz daudziem projektiem un atbalsta programmām,» teikts vēstulē.

Tāpat seši valdes locekļi uzsvēra, ka LFF joprojām darbojas bez ģenerālsekretāra un nav apstiprināti darbinieki LFF vakantajos amatos, kas neveicina produktīvu LFF darbu.

Turpretī LFF atzīmē, ka turpina aktīvi pildīt visas tai uzticētās funkcijas un pienākumus, neviens no LFF atbildības sfērā esošiem darba blokiem nav apturēts vai būtiski apgrūtināts.

«LFF līdz šim brīdim un arī pašlaik turpina funkcionēt un pilnvērtīgi pildīt visus LFF statūtos noteiktos mērķus. Visas LFF sacensības notiek kā plānots, visu nacionālo vīriešu un sieviešu, kā arī visa vecuma jauniešu, meiteņu, telpu un pludmales futbola izlašu darbība turpina ritēt savu gaitu bez aizķeršanās. Neviena no LFF darbības sfērām nav apturēta vai apgrūtināta. LFF pašlaik strādā 56 algoti darbinieki, ir divas brīvas vakances. Vienai no tām jau atrasts darbinieks, kurš sāks darbu 23.augustā,» teikts LFF paziņojumā.

LFF statūtos noteikts, ka gan LFF prezidents, gan ģenerālsekretārs ir LFF izpildinstitūcijas locekļi.

«Apgalvojumam, ka tieši ģenerālsekretārs bija atbildīgs par federācijas ikdienas darbu organizēšanu, nav pamata. LFF statūtos arī nav noteikts, ka tieši ģenerālsekretārs būtu organizācijas faktiskais administratīvais vadītājs. Viena no LFF statūtos noteiktajām ģenerālsekretāra papildu funkcijām ir iesniegumu pieņemšana no personām, kuras vēlas kļūt par organizācijas biedru. Taču pēc līdzšinējā ģenerālsekretāra Pukinska atkāpšanās no amata neviena persona nav izrādījusi interesi kļūt par LFF biedru. Turklāt pēc šāda iesnieguma saņemšanas par biedra lūgumu saņemt atbalstu uzņemšanai LFF biedru pulkā lēmums jāpieņem LFF Valdei, taču tiktāl šāds jautājums nav izskatīts LFF valdes sēdēs un nav ticis aktualizēts,» raksta LFF.

LFF uzsvēra, ka, saskaņā ar šī gada 15.jūlija LFF valdes sēdes protokolu, līdzšinējais organizācijas ģenerālsekretārs Pukinsks lēmumu atkāpties no amata valdes locekļiem pamatoja ar personīgiem motīviem. Pukinskis pauda vēlēšanos vairāk laika veltīt ģimenei, turklāt pauda nostāju, ka būs atvērts un atsaucīgs gadījumā, ja kādam nepieciešams kāds padoms vai palīdzība.

«Tas faktiski nozīmē, ka Pukinsks pauda gatavību pildīt tikai ģenerālsekretāra amatam specifiski uzticētos pienākumus, kamēr organizācija ar tās patstāvīgi ievēlēto Valdi priekšgalā vienosies par visas puses apmierinošu risinājumu ģenerālsekretāra prombūtnei. Tāpat Pukinsks 15.jūlija valdes sēdē atskaitījās par 2019.gada pirmā pusgada budžetu, informējot valdi, ka pašreizējie finanšu rādītāji ir pozitīvi, tiktāl ietaupīti 143 000 eiro. Sakarā ar LFF pozitīvu tiesas lēmumu tiesvedībā ar SIA Arčers ir atjaunota pieeja līdz šim bloķētajiem LFF līdzekļiem 452 000 eiro apmērā. Ar budžetu saistītie jautājumi ir tieša ģenerālsekretāra atbildība. Valde pieprasīja iepazīties ar projektu izmaksām tāmju līmenī. Tā visa sagatavošanai par pusgadu nepieciešams laiks,» raksta LFF.

Federācijā uzsvēra, ka saistībā ar finansējumu no starptautiskajām organizācijām šogad plānotie ieņēmumi no FIFA ir 2,13 miljoni eiro, no kuriem 1,24 miljoni eiro ir jau apstiprināti. Šogad gaidāmais finansējuma apmērs ir lielāks nekā pērn, kad no FIFA tika saņemts 0,72 miljoni eiro. Tiek gaidīts lēmums par iesniegtajām talantu un citām programmām 0,89 miljonu eiro apmērā.

Valdes pārstāvju parakstītajā vēstulē apgalvots, ka LFF prezidents neesot atradis piemērotu kandidātu ģenerālsekretāra amatam. Federācijā atgādināja, ka 24.jūlija valdes sēdē Gorkšs valdei norādīja, ka ir atrasti četri piemēroti kandidāti, kuri gan nebija gatavi sākt pienākumu izpildi tagad – deviņus mēnešus pirms LFF kongresa, kurā vēlēs organizācijas prezidentu. Vēl trīs Gorkša ierosinātos priekšlikumus par ģenerālsekretāra neesamības problēmas risinājumu LFF valde minētajā sēdē patstāvīgi noraidīja bez vērā ņemamu argumentu minēšanas, uzsvēra federācijā, piebilstot, ka tādējādi varot secināt, ka vismaz daļa LFF valdes pārstāvju lika šķēršļus problēmas risināšanai un, kā minimums, ir līdzatbildīga par jauna ģenerālsekretāra neesamību.

Četri no sešiem vēstuli parakstījušajiem valdes locekļiem – Gaidels, Engels, Brants un Kučinska – jūnijā LFF ārkārtas kongresā tika ievēlēti valdē, aizpildot vakantās vietas, kas radās aprīlī, kad ikgadējā kongresā vairāki valdes locekļi atkāpās no saviem amatiem.

Februārī LFF ārkārtas kongresā organizācijas biedru vairākums pauda uzticību Gorkšam. Pēc Vadima Ļašenko iniciatīvas LFF tika iesniegts iesniegums, kurā vairāki organizācijas biedri pauda neapmierinātību ar prezidenta Gorkša un vadības paveikto kopš pagājušā gada kongresa, kas federācija tika pie jauna vadītāja. Līdz ar to tika sasaukts LFF ārkārtas kongress, lai balsotu par Gorkša gāšanu, taču viņš savu amatu saglabāja pārliecinoši.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā.


Pievienot komentāru

Avots: Ventspils turpina sportot arī COVID-19 laikā. Politiķi melo par OC Ventspils darbību

Ja privātie sporta infrastruktūras turētāji ir savus infrastruktūras objektus slēgušas pilnībā, tad atrodas mūsu valstī gudrinieki, kuri turpina attiekties pret COVID-19 vieglprātīgi.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!