bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

Pierīgā: Katra otrā vidusskola nespēs izpildīt kritēriju par 22 bērniem klasē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKatra otrā Pierīgas pašvaldības vidusskola nespēs sasniegt 22 bērnu skaitu klasē, šādu viedokli pauž Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs un Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks (LRA).

Viņš norāda, ka Ādaži šo skaitu sasniegs, taču citām vidusskolām tas varētu sagādāt problēmas. «Šeit ļoti ir jāseko līdzi dinamikai, jo nesen mums Ādažos bija 90 vidusskolēni, bet tūlīt būs 150 un šī starpība ir ļoti būtiska. Daļā Pierīgas pašvaldību iedzīvotāju skaits aug, bet daļā arī sarūk un, manuprāt, ar šiem kritērijiem jābūt ļoti selektīviem. Manuprāt, katra otrā vidusskola šos rādītājus izpildīt nevarēs,» spriež Sprindžuks.

Iemesls tam esot pašvaldību vidusskolu «universalitāte», jo skolās tiekot uzņemti visi gribētāji, taču liela daļa bērnu zina, ko vēlas darīt un tāpēc brauc uz Rīgu, kur vidusskolas ir ar ievirzi matemātikā, valodās vai citās zinātnēs.

Lai gan konceptuāli viņš atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri pāriet uz lielām vidusskolu klasēm, lai nodrošinātu augstāku izglītības kvalitāti, vidusskolu tīkla plānošana, pēc Sprindžuka domām, būtu jānodod vai nu pašu pašvaldību rokās vai vismaz plānošanas reģionu pārziņā.

Tādu pat viedokli pauž arī apvienības valdes locekle un Carnikavas novada priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (ZZS). «Jau tad, kad tika spriests par 25 bērnu limitu, mēs konstatējām, ka bez skolu apvienošanas arī Pierīga šos kritērijus izpildīt nevarēs. Tagad šī latiņa ir nedaudz nolaista, taču vienalga jāvērtē katra pašvaldība atsevišķi,» stāsta Jurēvica.

Viņa arī pauž pārliecību, ka vidusskolu tīkla plānošana jānodod plānošanas reģionu rokās, jo tagad visas pašvaldības atkal konkurēs, lai pārvilinātu bērnus pie sevis. «Ja šī funkcija būtu nodota plānošanas reģioniem, pašvaldības būtu spiestas sēsties pie viena galda un domāt par kopīgu reģionālu darbību. Tagad vienas pašvaldības skolā ir 20 bērni, otras pašvaldības skolā vēl 20 un viņas savā starpā sacentīsies un tas nav efektīvi,» pauž Jurēvica.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavojusi noteikumu projektu par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijiem maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.

Noteikumu projektā noteiktais minimālais skaits nav attiecināms uz klašu atvēršanu, bet gan saistīts ar pedagogu darba samaksas finansēšanu.

Republikas pilsētas pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs jābūt 25 skolēniem klasē un 138 skolēniem klašu grupā. 22 skolēniem klasē un 120 skolēniem klašu grupā vajadzēs būt Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novada un reģionālās nozīmes attīstības centra pilsētas pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. 20 skolēni klasē un 54 skolēni klašu grupā varēs būt valsts augstskolas izglītības iestādē un iepriekš nenosaukto administratīvo teritoriju pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. 12 skolēni klasē un 33 skolēni klašu grupā varēs būt tajās pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, kurām attālums līdz tuvākajai citai vidusskolai ir 25 kilometri un vairāk. Šāds pats minimālais skaits plānots arī skolām, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!