bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 25.02.2020 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Viņš norāda, ka maijā stājās spēkā līgums par Baltijas valstu pievienošanos kopējam Eiropas elektroenerģijas tīklam. Tehniski projektam jānoslēdzas līdz 2025.gadam.

Boks stāsta, ka tā ir ļoti liela projekta sastāvdaļa. Pašlaik Latvija nodarbojas ar sinhronizācijas projekta pirmās fāzes īstenošanu. Latvijas izmaksas pirmajā fāzē tiek lēstas ap 77 miljoniem eiro.

«Labā ziņa ir tā, ka lielajiem projektiem ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Turklāt sinhronizācijas projektam līdzfinansējuma apjoms ir ļoti liels – līdz 75% izmaksu sedz Eiropas Komisija. Turklāt faktiski tas ir grants – nauda, kuru mums nevajadzēs atdot, ja projekts tiks īstenots atbilstoši visām prasībām. Līdz ar to mēs šajā apmērā varēsim necelt tarifus, jo pārējās izmaksas mums kā regulētam uzņēmumam ir jāsedz no tarifu ieņēmumiem. Tas ir liels pluss visiem mūsu elektrības lietotājiem – mēs iegūstam infrastruktūru, kura ir izbūvēta lēti, jo no tarifiem būs jāsedz tikai 25% izmaksu,» stāsta Augstsprieguma tīkla valdes priekšsēdētājs.

Viņš norāda, ka pirmajā fāzē ietilpst gan dažādu iekārtu iegāde un uzstādīšana, gan apakšstaciju rekonstrukcija, gan atsevišķu līniju posmu izbūve. Pēc pirmās fāzes sekos nākamā, kuras investīcijas pašlaik tiek lēstas ap 78 miljoniem eiro. Par to vēl nav noslēgts līdzfinansējuma līgums ar Eiropas Komisiju, bet Augstsprieguma tīkls plāno, ka tas varētu būt tādā pašā apmērā kā pirmajai fāzei – ap 75%.

Jautāts, ko Latvijai dos pieslēgšanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, Boks teica, ka realizējot šo projektu, Latvija tehniski atvadīsies no Padomju Savienības mantojuma. Savulaik Latvijas energosistēma ir veidotā tā, lai darbotos kopā ar visām pārējām PSRS republikām.

«Mūsu tīkli galvenokārt bija savienoti ar Krieviju un Baltkrieviju un bija projektēti kā vienots liels tīkls. No energosistēmas darbības efektivitātes viedokļa izdevīgāk ir darboties lielos apmēros. Tādēļ visas pasaules energosistēmas, vēsturiski sākot kā nacionālo valstu struktūras, tagad ir savienojušās ļoti dažādās apvienībās,» stāsta Boks, piebilstot, ka Eiropai pat ir nākotnes mērķis izveidot vienotu elektrobloku ap Vidusjūru, un tādā veidā energosistēmu darbs ir lētāks un efektīvāks, kā arī drošāks dažādu avāriju gadījumā.

Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs norādīja, ka Latvijas mērķis ir mainīt sinhrono zonu – atdalīties no Krievijas un Baltkrievijas un pieslēgties Rietumeiropas tīklam. Rietumeiropas tīkls ir nesalīdzināmi lielāks arī jaudas ziņā.

«Tādēļ mēs pieslēdzamies pie lielākas sistēmas, nekā esam darbojušies līdz šim. Līdz ar to būtiski pieaug arī enerģijas apmaiņas iespējas. Tāpat tas sniedz tirdzniecības iespējas. Pašlaik mums ir tirdzniecības iespējas pa vairākām līdzstrāvas saitēm ar Skandināviju un pa vienu ar Poliju, bet tad, kad būs sinhroni pieslēgumi, šīs iespējas pieaugs,» teic Boks.

Turklāt viņš uzsver, ka pārvades sistēmu operatoriem tad būs iespēja tirgoties arī ar dažāda veida pakalpojumiem, piemēram, avārijas rezerves frekvences uzturēšana, citi palīgpakalpojumi. «Austrumos mūsu kaimiņi šādus pakalpojumus nepiedāvā, jo tur tirgus nav tik attīstīts. Arī elektroenerģijas tirdzniecība pašlaik pamatā notiek ar Skandināviju, tādēļ mūsu atkarība no Krievijas energosistēmas nemaz nav tik liela, kā šad tad nākas kaut kur lasīt,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, vai sinhronizācija jau darbosies pēc firmās fāzes, Boks teica, ka vajadzēs arī otro fāzi, un tehniski viss būtu jāpabeidz līdz 2025.gadam, kad sinhrono zonu varēs nomainīt – atslēgties no Austrumiem un pieslēgties Rietumiem. Viņš skaidro, ka fiziski Latvija arī tagad ir pieslēgta Rietumu sistēmai, bet tas ir caur līdzstrāvas savienojumiem.

Jau ziņots, ka Augstsprieguma tīkls apgrozījums pērn bija 193,866 miljoni eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga vairākkārt un bija 4,677 miljoni eiro.

Augstsprieguma tīkls ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. Augstsprieguma tīkls pieder valstij.


Pievienot komentāru

Igaunijā policijas priekšnieka algu paceļ līdz 6 000 eiro

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora mēnešalga ir noteikta 6 000 eiro apmērā, tā paredz Igaunijas iekšlietu ministra Marta Helmes lēmums, ziņo ERR.

Igaunijā noraida aptieku reformas atcelšanas likumprojektu

Igaunijas parlamentā otrdien, 25.februārī, noraidīts grozījumu projekts, kas paredzēja mainīt valstī plānoto aptieku reformu, kuras nolūks ir aptieku pāriešana aptiekāru īpašumā. Grozījumu projektu bija iesniegusi Igaunijas Konservatīvā tautas partija, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Ar sociālajām garantijām vēlas stiprināt tiesnešu neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību.

Pērn veikti 530,6 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 203 miljardu eiro apjomā

Salīdzinājumā ar 2018.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

JKP dod mājienu par vēlmi Magņitska sankciju sarakstā redzēt arī Šķēli

Jaunās konservatīvās partijas ieskatā tā dēvētais Magņitska sankciju saraksts būtu jāpapildina arī ar citiem Latvijas oligarhiem, partijai netieši dodot mājienu par vēlmi tajā redzēt arī ekspolitiķi Andri Šķēli.

Koronavīrusa dēļ Kanāriju salās vairākiem simtiem atpūtnieku liedz atstāt viesnīcu

Spānijas Kanāriju salās kādā viesnīcā ieviesti pārvietošanās ierobežojumi vairākiem simtiem viesu, jo naktsmītni apmeklējis kāds itāļu ārsts, kuram ir konstatēts koronavīruss, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Attaisnotie izdevumi – kā atgūt pārmaksāto nodokli

Ik gadu, sākot no 1.marta, ir iespējams atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

Ventas osta pārejas periodā segs Ventspils brīvostas pārvaldes izmaksas

Jaundibinātā AS Ventas osta pārejas periodā līdz visu ostas funkciju pārņemšanai segs Ventspils brīvostas pārvaldes izmaksas.

Pētījums: Eiropas lielākiem uzņēmumiem CO2 samazināšanā jāiegulda divtik

Eiropas vadošiem uzņēmumiem zema oglekļa dioksīda projektos ir jāiegulda divreiz vairāk nekā šobrīd, lai līdz 2050.gadam sasniegtu klimata neitralitāti, tā secināts pētījumā, ko citē beļģu ziņu portāls EurActiv.

Misāne jānogādā Latvijā līdz 4.martam

Informācija nodota arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroram, kas veic pirmstiesas kriminālprocesu lietā, kurā Misāne atzīta par aizdomās turēto un viņai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Armēnijas eksprezidentu Sargsjanu tiesā par apsūdzībām korupcijā

Armēnijā tiesas priekšā otrdien, 25.februārī, stājas Kaukāza valsts eksprezidents Seržs Sargsjans par apsūdzībām liela apmēra korupcijā, kuras pats politiķis uzskata politiski motivētām, ziņo ASV valsts medijs Radio Brīvā Eiropa.

Konkurences padome atļauj AS Citadele banka iegūt ietekmi pār divām kompānijām

Konkurences padome ceturtdien, 20.februārī, pieņēmusi lēmumu atļaut AS Citadele banka iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA UniCredit Leasing un SIA UniCredit Insurance Broker nekonstatējot būtisku kaitējumu konkurencei.

CVK izsludina Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25.aprīlī

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Likums stājās spēkā otrdien, 25.februārī, tādējādi vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Kaljulaida svētku uzrunā izgaismo rupjību parlamentā, mudina ieguldīt pētniecībā

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida Igaunijas neatkarības dienas uzrunā izteikusi skumjas, ka valdošā koalīcija pērn «paudusi rupjus un muļķīgus izteikumus» tā vietā, lai risinātu būtiskas problēmas, ziņo raidsabiedrība ERR.

VUGD: Projekta ietvaros stiprināta dienestu sadarbība plūdu novēršanā

No 19. līdz 20.februārim, Vitebskā norisinājās Eiropas Savienības finansētā projekta Pārrobežu sadarbības uzlabošana plūdu prevencijā, vadībā un vides piesārņojuma mazināšanā darba grupas sanāksme.

KM kopā ar nozares profesionāļiem vērtēs iespējas kultūras pasākumiem saglabāt samazinātās PVN likmes

Ministrija to darīs kopā ar sadarbībā ar nozares profesionāļiem – kultūras pasākumu producentiem, kultūras norises veidojošajām nevalstiskajām organizācijām, kā arī pašvaldībām un kultūras dzīves organizatoriem reģionos.

Viņķele: Latvija pret jauno koronavīrusu jau izturas piesardzīgāk nekā Eiropa

«Mēs esam bijuši piesardzīgāki un lēmuši, ka tomēr papildinām slimības definīciju un papildus [Ķīnu apmeklējušajiem] uzraugām cilvēkus, kas ir bijuši Itālijas Lombardijas un Veneto apgabalos, kā arī Dienvidkorejā un Irānā.»

Valstīm jāgatavojas koronavīrusa pandēmijai, uzskata Pasaules Veselības organizācija

Koronavīrusa izplatība pasaulē nav šobrīd nav pandēmija, tomēr pasaules valstu valdībām ir jāgatavojas šādam iespējamam izplatības pavērsienam, paziņojusi Pasaules Veselības organizācija, vēsta BBC.

Autovadītājim: Ceļi vietām apledojuši

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Madonas, Saldus, Talsu, Tukuma, Valmieras un Ventspils apkārtnē.

Vācijā karnevāla gājiena dalībniekos ietriecas automašīna

Vācijā karnevāla gājiena laikā tā dalībniekos ietriekusies vieglā automašīna, nodarot miesas bojājumus ne mazāk kā 30 cilvēkiem, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Darbu beidzis līdzšinējais Rīgas domes sasaukums

Šodien stājas spēkā Saeimas pieņemtais Rīgas domes atlaišanas likums, līdz ar to darbu ir beidzis līdzšinējais Rīgas domes sasaukums.

EK nedomā slēgt valstu robežas koronavīrusa apturēšanai; palīdzēs ar 232 miljoniem eiro

ES dalībvalstī Itālijā bīstamais koronavīruss konstatēts vairāk nekā 200 cilvēkiem. Eiropas Komisija solījusi dalībvalstīm palīdzēt ar 232 miljoniem eiro, tomēr izslēgusi iespēju, ka vīrusa izplatības ierobežošanai varētu tikt atjaunota robežkontrole Šengenas zonā, raksta DW.

NA un LRA Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas startēs kopā

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas reģionu apvienība gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā, par Rīgas mēra amata kandidātu izvirzot Eināru Cilinski.

Jaunā Vienotība ārkārtas vēlēšanās Rīgā startēs kopā ar trim Rīgas līgas aktīvistiem

JV vēlēšanās startēs, neapvienojoties ar kādu citu politisko spēku, taču sarakstā tiks iekļauti arī tādi cilvēki, kas līdz šim nav darbojušies šajā partijā.

Ušakovs rosinās no GKR izstājušos politiķus iekļaut Saskaņas Rīgas domes vēlēšanu sarakstā

Ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs rosinās no partijas Gods kalpot Rīgai aizgājušos politiķus iekļaut politiskā spēka Saskaņa pašvaldības ārkārtas vēlēšanu sarakstā.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!