bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
LatviaLatvija

Pirmajā lasījumā pieņemts 2019.gada budžets

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimā trešdien, 20.martā, pirmajā lasījumā atbalstīts 2019.gada budžets.

Par balsoja 58 deputāti, bet pret bija 27.

Jau vēstīts, ka šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, Budžeta komisijas deputātus iepriekš informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi – par 430 miljoniem lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā.

2019.gada budžeta projekts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošinās stabilu finansējumu daudzām nozarēm. Neskatoties uz valdības apņemšanos šogad neīstenot jaunas politiskās iniciatīvas un pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem.

7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.

Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai divu procentu apmērā no IKP šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro.

Tāpat papildus trīs miljonus eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu darbības nodrošināšanai.

Šogad papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni – tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Papildu 87,5 miljoni paredzēti veselības aprūpes darbinieku zemākās darba samaksas palielināšanai, bet 11,4 miljoni – pedagogu algu palielināšanai.

10,4 miljonus eiro plānots papildus novirzīt pensiju indeksācijai un pabalsta nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam, 5,4 miljoni paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Papildus trīs miljonus plānots piešķirt, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem.

2,7 miljoni paredzēti, lai no šī gada 1.jūlija varētu palielināt kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Savukārt viens miljons eiro paredzēts, lai varētu palielināt pabalstu par katru adoptēto bērnu, bet 4,8 miljoni eiro – ilgstošās sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.

Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu, tam paredzēts piešķirt 168 tūkstošus eiro, savukārt individuālo sporta veidu olimpisko un paraolimpisko sportistu gatavošanās pasākumiem 2020.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā paredzēts novirzīt 400 tūkstošus eiro.

Ēnu ekonomikas mazināšanai šogad plānots ieviest papildu pasākumus, lai ierobežotu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamību un skaidras naudas apriti nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu atsavināšanas gadījumos. Savukārt komercpārvadājumos ar vieglo automobili plānots noteikt avansa maksājumu. Tāpat tiks turpināti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai veselības aprūpē, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumos un apsardzes pakalpojumu sniegšanas jomā.

Budžeta ieņēmumu daļā cita starpā šogad paredzēts ieviest stingrākus kontroles pasākumus valsts galveno un reģionālo autoceļu lietošanas nodevas samaksā, atcelt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par vienreizlietojamajiem traukiem un galda piederumiem, kā arī pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu par bērniem, kuri pārtraukuši mācības un strādā.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->