Pirms 14.Saeimas vēlēšanām joprojām daudz intrigu, uzskata Rajevskis

Pirms 14.Saeimas vēlēšanām partijām ir salīdzinoši zemi reitingi, kas liecina par lielu skaitu neizlēmušo vēlētāju un var nest dažādus pārsteigumus, atzīst politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Eksperts izcēla vairākas intrigas, kuru atrisinājumu gaidīt Saeimas vēlēšanās.

«Ja mēs skatāmies uz partiju reitingu augšdaļu socioloģiskajās aptaujās, tad ļoti interesanta ir konkurences līnija starp Jauno vienotību (JV) un Apvienoto sarakstu (AS). No vienas puses JV ir premjera un valdības partija, AS savā vairākumā ir ārpus Saeimas esošu politiķu spēks, un tā premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns, kurš, ja neskaitām viņa kādreizējo atrašanos Tautas partijā, ir jauna seja politikā,» sacīja Rajevskis.

«Taču savās īpašībās šie spēki ir kaut kur līdzīgi, un AS piedāvā alternatīvu klasiskajiem JV vēlētājiem, kuri ir mēreni, saprot realitāti un «nepavelkas» uz kaut kādiem nereāliem solījumiem. Tas vienmēr ir izaicinājums partijām pēc četru gadu būšanas pie varas, jo to vēlētājiem var būt sajūta, ka pēc šī laika tomēr vajag kaut ko pamainīt,» sacīja Politikas eksperts.

«Tādēļ šī konkurences līnija starp JV un AS ir ļoti interesanta, un jautājums ir, kā viņi sadalīs vēlētājus, jo atrodas vienā nišā.»

Politologa skatījumā, otra intriga ir par balsu sadalījumu starp Attīstībai/Par un Progresīvajiem un vai Progresīvie tiks parlamentā.

«Es joprojām atrodos to pusē, kuri domā, ka viņiem būs sarežģīti pārvarēt 5% barjeru. Mēs to jau redzējām pirms četriem gadiem, kad visi teica «būs, būs, būs», bet viņi savāca tik tikko 3%. Viņu reitingi pirms vēlēšanām bija krietni labāki nekā pēc tam rezultāti.»

«Tas ir skaidrojams ar vēlēšanu sistēmu, kurā ir vēlēšanu apgabali, un visos šajos apgabalos tomēr vajag redzamus līderus. Turklāt viena lieta ir aptaujās teikt, par ko balsosi, cita lieta ir tiešām aiziet un nobalsot,» uzsver Rajevskis.

«Progresīvo potenciālais elektorāts varētu būt arī tas, kurš līdz iecirkņiem nemaz neaiziet, jo nebija laika, vēlēšanu dienā ārā ir labs laiks, iepriekšējā vakarā Tallinas ielas kvartālā bija svētki un no rīta galva sāp un tā tālāk.»

Trešā intriga, pēc Rajevska vārdiem, esot Nacionālā apvienība (NA) pret Konservatīvajiem.

«Konservatīvie ļoti mēģina dažādos veidos izkustināt savu reitingu, tostarp uzbrūkot NA, jo pagaidām reitingu tabulas neko labu viņiem nerādīja. Turklāt svarīgi ir nevis punkti aptaujās, bet gan reitinga dinamika. Piemēram, AS mēs šo kāpjošo dinamiku redzam, un ir pilnīgi vienalga, kādi ir skaitļi. Konservatīvo reitinga dinamika ir plakana,» atzīmēja politologs.

Viņš atgādināja, ka pagājušajās vēlēšanās Konservatīvie «nokoda gabalu» no NA elektorāta, bet tagad redzams, ka šis elektorāts daļēji ir atgriezies atpakaļ, kam skaidrojums varētu būt virkne nekonsekventu Konservatīvo balsojumu.

«Tādēļ, pirmkārt, būs interesanti, vai Konservatīvie tiks parlamentā, un otrkārt, kādi būs viņu rezultāti, salīdzinot ar NA, jo pēc tam galu galā visiem būs jāsēž pie viena galda,» piebilda Rajevskis.

«Tālāk var runāt par tā saucamajiem krievu partijām. Te ir Saskaņa ar savu visai nesaprotamo politiku, kas ir no 24.februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīšanas līdz lēmumam nepiedalīties balsojumā par referendumu neatzīšanu okupētajās Ukrainas teritorijās.»

«Saskaņa taustās, trūkst konsekvences, un īsti nav saprotams, ko viņi savam vēlētājam saka. Pretī viņiem ir Latvijas Krievu savienība (LKS) un Stabilitātei! ar konsekventu, radikālu rusofīliju. Daudziem vēlētājiem tas pat var šķist par daudz. Tai pašai LKS no vēlēšanām līdz vēlēšanām konsekventi ir ap 20 000 balsu, un viņu veiksme vienmēr ir bijusi atkarīga no kopējās vēlētāju līdzdalības vēlēšanās,» norāda politologs.

«Kas attiecas uz Stabilitātei!, tad ir redzams, ka viņi neģenerē sev jaunus vēlētājus, viņi orientējas uz tiem pašiem radikālajiem vēlētājiem, bet jauniešu auditorijā.»

«Tādēļ viņi pamatā atņem balsis LKS, varbūt nedaudz arī “Saskaņai”. Tomēr ar orientēšanos uz jauniešu auditoriju vienmēr risks ir tajā, ka viņi var arī neaiziet uz vēlēšanām,” vēlēšanu intrigu izklāstu turpināja eksperts.

Rajevska skatījumā, LKS un Stabilitātei! «viena otru kanibalizē».

«Es nedomāju, ka risks neiekļūt Saeimā būtu Saskaņai, jo diezin vai LKS un Stabilitātei! varētu «apēst» tik lielu zīmolu. Tomēr, ja vēlēšanās būs laba līdzdalība un kopumā būs liels vēlētāju skaits, tad LKS un Stabilitātei! var nepārvarēt 5% barjeru,» pieļāva eksperts.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas