bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 22.08.2018 | Vārda dienas: Rudīte, Everts
LatviaLatvija

Plāno atcelt tā dēvēto ostu nodevu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdība otrdien, 13.septembrī, skatīs Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Likumā par ostām, kas paredz atcelt tā saukto ostu nodevu, liecina valdības sēdes darba kārtība.

SM skaidro, ka atbilstoši Likumam par ostām Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ieskaita valsts pamatbudžetā maksājumu par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, kas ir vienāds ar šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajā budžetā – 10% no ostu maksām.

Maksājumi valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti un izmantoti ar ostu darbību saistītās publiskās lietošanas infrastruktūras attīstībai. Ostu pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt valsts budžeta dotāciju 90% apmērā no ostu pārvalžu maksājumiem valsts pamatbudžetā, savukārt atlikušie 10% tiek novirzīti valsts galveno autoceļu uzturēšanai (segu pastiprināšanai un satiksmes drošības projektu īstenošanai).

Likumprojekts paredz atcelt pienākumu ostu pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā maksājumu par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu tāpēc, ka pašreizējā situācija, kad ostu pārvaldes saņem atpakaļ 90% no iemaksātajiem maksājumiem, rada birokrātisku un administratīvi nelietderīgu mehānismu, kas prasa papildu laiku un darba resursu. Turklāt dažreiz ostu pārvaldes spiestas izmantot kredīta resursus, lai veiktu maksājumus, tiek iesaldēti finanšu līdzekļi, kamēr ostu pārvaldes nesaņem valsts budžeta dotāciju. Ostu pārvaldes kopumā zaudē 532 080 eiro gadā. Šo summu būtu iespējams izmantot akvatoriju un kuģu ceļu padziļināšanas darbu veikšanai un dziļumu uzturēšanai, kas ir viena no svarīgākajām ostas infrastruktūras uzturēšanas izmaksu sadaļām.

Pēc SM aplēsēm, pieņemot attiecīgos likuma grozījumus, valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamajos gados saruktu par 5 320 801 eiro ik gadu.

Savukārt pret SM ieceri iebilst Ekonomikas ministrija, kas 2013.gadā toreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vadībā virzīja likumprojektu, lai Latvijas lielās ostās veiktu maksājumus valsts pamatbudžetā.

Ekonomikas ministrija uzsver valsts autoceļu un ar ostu darbību saistītās publiskās infrastruktūras uzturēšanas nozīmīgumu.

Savukārt SM atbildē Ekonomikas ministrijai norāda – lai arī līdzekļu apmērs valsts autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai ar attiecīgajiem likuma grozījumiem samazinātos par 532 080, tomēr nākamgad attiecīgajam mērķim paredzēts lielāks finansējums – 159 219 965 eiro pretstatā 145 894 277 šogad.

«Ņemot vērā, ka remontdarbu izmaksu deficīts ir sasniedzis jau 4,5 miljardus eiro, grozījumi Likumā par ostām būtiski neietekmēs ceļu stāvokļu uzlabošanas tempu samazināšanu. Savukārt attiecībā uz ostu infrastruktūru ieguvums no grozījumiem būs ostu infrastruktūrai, jo līdzekļi vairs netikti izņemti no aprites, ostas varēs precīzāk plānot investīciju apjomus, būtiski tiks samazināts administratīvais slogs iesaistītajām institūcijām un novērsts risks, ka, piešķirot līdzekļus ostām, valsts budžetā tiks pārkāptas valsts atbalsta normas,» pauž SM.

No 2014.gada stājās spēkā grozījumi Ostu likumā, tādējādi Latvijas lielās ostas veic maksājumus valsts pamatbudžetā 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.

Ekonomikas ministrija – ostu nodevas idejas iniciatore – bija iecerējusi iekasētos līdzekļus pilnībā novirzīt ceļu sakārtošanai, taču valdība vēlāk atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz no ostu maksājumiem iegūtos līdzekļus budžeta dotācijas veidā piešķirt gan valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai, gan ostu pārvaldēm to akvatoriju/kuģu ceļu padziļināšanai un dziļuma uzturēšanai, turklāt autoceļiem paredzēts atvēlēt 10% no iekasētās summas, bet ostām – 90%.

Ostu pārvaldes maksājumus par iepriekšējo gadu valsts budžetā veic divu kalendāro nedēļu laikā pēc to gada pārskata apstiprināšanas.

Ref: 102.000.102.13486


Pievienot komentāru

Zviedrijā pēc sadursmes ar putnu avarē iznīcinātājs

Zviedrijas dienvidos avarējusi kara lidmašīna, kas kilometra augstumā nelaimīgi uzdūrusies putnam, tā pavēstījuši Zviedrijas Bruņotie spēki.

PVD kādā dzīvoklī Dzelzavas ielā izņem vairāk nekā 30 kaķus

Pārtikas un veterinārais dienests kādā dzīvoklī Rīgā, Dzelzavas ielā izņēmis 28 pieaugušus kaķus un četrus aptuveni nedēļu vecus kaķēnus, jo to saimniece nespēja par dzīvniekiem parūpēties, un dzīvnieku skaits dzīvoklī pārsniedza pieļaujamo, informē dienestā. 

KNAB piecu gadu laikā komandējumiem plāno tērēt 42 000 eiro

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs komandējumiem piecu gadu laikā plāno tērēt 42 000 eiro, norāda birojā.

Līdz šim lielākos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus deklarējusi Saskaņa, ZZS un Jaunā Vienotība

Lielākos izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai pagaidām deklarējušas partijas Saskaņa, Zaļo un Zemnieku savienība un apvienība Jaunā Vienotība, noskaidrots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Olas varēs piegādāt arī mazumtirgotājiem

Valdība otrdien, 21.augustā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus prasībās olu apritei nelielā apjomā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā gada griezumā palielinājies par 4,8%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šī gada jūlijā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju, ir palielinājies par 4,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7%, savukārt eksportētajai produkcijai par 3,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 4,2%.

Ilvess: «Brīvība nav pasīvs stāvoklis, tā ir griba un rīcība»

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess 27.gadadienā kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas atgādinājis tautiešiem, ka brīvību var klusi pazaudēt, ja to uztver par nemainīgu stāvokli, kas neprasa rīcību tās labā.

Pāvests atzīst, ka baznīca «ilgi ignorējusi» bērnu seksuālās izmantošanas problēmu

Pāvests Francisks pirmdien, 20.augustā, lūdza piedošanu par bērnu seksuālās izmantošanas skandāliem katoļu baznīcā, atzīstot, ka upuru sāpes «pārāk ilgi ignorētas, par to klusēts un tās noklusētas».

Policistu algas Igaunijā izdevies palielināt, samazinot štatus

Igaunijas pilsētu ielās Policisti šobrīd redzami mazāk nekā līdz 2015.gadam, kad, lai uzlabotu darbinieku motivāciju un atalgojumu, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde nolēma samazināt štata vietu skaitu.

Ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 20.augusta plkst. 6.30 līdz 21.augusta plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 55 izsaukumus – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu un 39 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Rīgas dome: Vairāku atkritumu apsaimniekošanas zonu izveide neļautu garantēt visiem vienādu cenu

Pilsētas sadalīšana vairākās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās neļautu garantēt vienādu pakalpojuma cenu visiem pašvaldības iedzīvotājiem, pauž Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Lielbritānija aicina ES, ASV plašāk vērsties pret Krievijas agresīvo ārpolitiku

Lielbritānija nākusi klajā ar aicinājumu Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm sodīt Krieviju ikreiz, kad tā pārkāpj starptautiskās normas, un saskaņoti ieviest plašākas sankcijas pret Maskavu.

Iecelta jauna RB Rail padome; Lietuva nomaina vienu no saviem pārstāvjiem

Lietuvas akcionāram atsaucot vienu no saviem pārstāvjiem AS RB Rail padomē, dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta īstenotājiem iecelts jauns padomes sastāvs, informē RB Rail.

Ukraiņu režisora bada streiks Krievijas cietumā turpinās 100 dienas

Ukraiņu kinorežisors Oļegs Sentsovs jau 100 dienas ievēro bada steiku, būdams ieslodzīts cietumā Krievijas ziemeļos, jo ir notiesāts uz 20 gadiem cietumā par teroristiskām darbībām pret Krievijas varasiestādēm Krimā.

Kaimiņvalstu dienesti uzlabos prasmes sniegt palīdzību ēku sagrūšanas gadījumos

No 21.augusta līdz 23.augustam Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Kalkūnes ielā 22, norisināsies Latvijas un Lietuvas operatīvo dienestu lauka mācības, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Iespējams, pārtrauks recepšu medikamentu pārdošanu pa daļām

Saistībā ar Eiropas Savienības regulas par zāļu verifikāciju ieviešanu varētu pārtraukt recepšu medikamentu izsniegšanu pa daļām, izriet no ekspertu paustā seminārā Zāļu verifikācijas sistēma: iespējas un riski pacientiem.

Akciju biržas piedzīvo kāpumu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien, 20.augustā, pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji.