Plāno NEPLP uzdot vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesos labuma guvējus

Nepieciešamība noteikt konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus, ir valsts drošības jautājums, tā norādījis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, akcentējot, ka būtiski domāt par to, kādi indivīdi var legalizēt savu saturu Latvijas informācijas telpā.

Cilvēktiesību komisija sēdē otrdien, 11.februārī, konceptuāli atbalstīti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, informē Saeimas Preses dienestā.

Komisijas sēdē skatītie likuma grozījumi paredz, ka, izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs jāņem vērā vairāki kritēriji. Piemēram, vai patiesais labuma guvējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat NEPLP būs jāņem vērā, vai pret patieso labuma guvēju ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, vai tas ir sodīts par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, un noziegumiem pret valsti.

Likumprojekts nosaka, ka, ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetento iestāžu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, padome varēs pieņemt lēmumu, piemēram, par apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, kā arī pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegšanu.

Pašlaik likumā nav noteikti detalizēti patiesā labuma guvēja izvērtēšanas kritēriji, kā arī NEPLP pilnvaras izvērtēt iepriekš minētos riskus, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Kaimiņš pēc komisijas sēdes uzsvēra, ka būtu nepieciešams diskutēt arī par līdzīgu ierobežojumu attiecināšanu uz interneta vidi. Viņš arī norādīja, ka Latvijas mediju vide ir jāsargā tāpat kā valsts teritorija.

Tāpat paredzēts noteikt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert aicinājumus, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai drošību, kā arī terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu, publisku aicinājumu uz terorismu vai terorismu slavinošu, attaisnojošu vai uz terorismu aicinoša satura materiālus. Tāds pats nosacījums attieksies arī uz saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai radītu nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

Komisijas sēdē spriests arī par Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu noteikt, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz 80 procentiem no iekļautajām papildu programmām saturam sākotnēji jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām.

Lasiet arī: Ekskluzīvi | Kaimiņš: Šis ir pēdējais NEPLP Latvijas vēsturē

«Kanāliem, kuros parādās Kremļa naratīvs, nevajadzētu būt pieejamiem kabeļu operatoru un citu televīzijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātajās pamatpakās,» atbalstot prezidenta ierosinājumu, norādīja Kaimiņš. Šo priekšlikumu plašāk plānots apspriest tālākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā.

Lai iecerētās izmaiņas stātos spēkā, tās trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas