bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 03.04.2020 | Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
LatviaLatvija

PNB bankas jaunie īpašnieki vēlas ieguldīt bankā 146 miljonus eiro; cer uz politiķu atbalstu bankas darbības atjaunošanā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Darbību apturējušās PNB bankas jaunie īpašnieki vēlas ieguldīt kredītiestādē 146 miljonus eiro.

Iepriekš medijs Politico vēstīja, ka miljardieris Rodžers Tamrazs (Roger Tamraz), kurš kopā ar citiem investoriem iegādājies PNB bankas akcijas no Krievijas finansista Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļiem, ir gatavs ieguldīt bankā 176 miljonus eiro. Tomēr PNB bankas Komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce apliecināja, ka summa, kuru īpašnieki vēlas ieguldīt bankā, ir 146 miljoni eiro.

PNB bankas mājaslapā ievietotajā paziņojumā teikts, ka uzreiz pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojuma par bankas darbības apturēšanu tā vērsās ECB un Eiropas Vienotā noregulējuma valdē (Single Resolution Board) (SRB) ar lūgumu saņemt pilnu lēmuma tekstu, lai varētu analizēt tā pamatojumu. ECB pamatotu atbildi neesot sniegusi, taču SRB apgalvojusi, ka vispirms nepieciešams tikt skaidrībā, kuras lēmuma daļas drīkst atklāt pašai PNB bankai.

Bankas īpašnieku un vadības paziņojumā atkārtots iepriekš paustais, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ceturtdien pieņemtais lēmums ir vērtējams kā negaidīts. FKTK būs jāpamato, uz kādiem apsvērumiem tā balstījās, nosakot noguldījumu nepieejamību, teikts bankas paziņojumā.

Bankas jaunie īpašnieki un valde esot apņēmušies apstrīdēt jebkādas Latvijas tiesās vērstās prasības kredītiestādes atzīšanai par maksātnespējīgu un pieprasīt, lai šajā saistībā Latvijas tiesas vadītos pēc Eiropas Kopienu tiesas norādījumiem saskaņā ar Eiropas tiesību normām.

Bankas valde un īpašnieki arī atgādina par ārējo novērotāju konstatētajām Latvijas finanšu sektora nepilnībām un norāda, ka Latvijas un Eiropas amatpersonas ir atbildīgas par to, lai banku sektoru regulējošā sistēma baudītu uzticību. Bankas īpašnieku un valdes paziņojumā arī paustas bažas par to, ka pret viņu kredītiestādi ir vērojama atšķirīga attieksme, kāda neesot ne pret vienu citu līdzīgu banku Latvijā vai citviet Eiropā.

Bankas īpašnieki un vadība pauž pārliecību, ka kredītiestādes darbs var tikt turpināts un tas nāktu par labu vairāk nekā 100 000 bankas noguldītāju, 500 darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī visai Latvijas valstij un tās nodokļu ieņēmumiem.

Arī miljardieris Tamrazs Politico norādījis, bankas finansiālai stabilitātei tūlītēji draudi nepastāv.

Pēc viņa teiktā, bankas kapitāls bijis mazāks par normu jau kopš 2017.gada, tomēr tā turpinājusi darboties. Tagad viņam vajagot vairāk laika, lai sagatavotu dokumentus, kas nepieciešami, lai ECB viņu apstiprinātu par bankas akcionāru. «Mēs lūdzam tikai 90 dienas,» telefonintervijā Politico teicis Tamrazs.

Tamrazs arī paudis cerību, ka Latvijas politiķi viņam palīdzēs iegūt nepieciešamo pagarinājumu, jo «tā ir 25 gadus veca kompānija un no tās ir atkarīgas 500 [bankas darbinieku] ģimenes».

Miljardieris arī solījis, ka atteiksies no visām tiesvedībām, kas tika sāktas Guseļņikova laikā, un piebildis, ka vēlas labas attiecības ar regulatoriem.

«Mēs neesam ieinteresēti prasībās tiesā. Es gribu mieru,» teicis Tamrazs.

ECB preses pārstāvis atteicies sniegt komentāru, raksta Politico.

Tas arī vēsta, ka Guseļņikovs solījis turpināt tiesāties ar Latvijas valsti kā privātpersona, kā arī joprojām apsūdz ECB un Latvijas regulatorus ļaunprātībā.

«Teorētiski banku var atjaunot, taču ECB labāk gribēs pilnībā norakt [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra] Rimšēviča kaunpilno stāstu,» teikts Guseļņikova elektroniskajā vēstījumā, ko saņēmis Politico.

Kā ziņots, no ceturtdienas, 15.augusta, ir apturēta PNB bankas darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

ECB kā PNB bankas tiešais uzraugs 15.augustā nolēma atzīt PBN banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt PNB bankas noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu PNB bankā un lēma par noguldījumu nepieejamību.

ECB kā PNB bankas tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības, un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% PNB bankas akciju, jauno akcionāru neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no jaunajiem bankas īpašniekiem ir miljardieris Tamrazs. 1940.gadā Ēģiptē dzimušais Tamrazs ir ASV pilsonis. Viņa biznesa aktivitātes visvairāk saistītas ar naftas un gāzes sektoru un banku jomu Tuvajos Austrumos, taču viņš darbojies arī citur pasaulē.

Savukārt FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale paziņojusi, ka FKTK ieskatā PNB bankas akciju pārdošanas darījums nav pabeigts līdz galam.

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto PNB bankas, Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par «negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts «nelikumīgo darbību vai bezdarbības» rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas.

Prasība pamatota ar to, ka «Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība Norvik bankai (PNB bankas iepriekšējais nosaukums) un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas  banku un enerģētikas sektoros», kas esot Apvienotās Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.

Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi «nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām», tostarp FKTK. FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, «prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā», «nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu» un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.

Bankas akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi «ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK».

Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo «augsta ranga amatpersonu», neminot tās vārdu. Savukārt bijušais bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu Norvik bankas valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā Norvik Bank Russia akcijām pret Krievijas bankas Sberbank Ukrainas meitasbankas akcijām.

«Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām Sberbank Ukraine, kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu,» lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.


Pievienot komentāru

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pirmās instances tiesa no Gobzema piedzen gandrīz 12 000 eiro par Bunkus ģimenes goda un cieņas aizskaršanu

Tiesa daļēji apmierinājusi nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par tās goda un cieņas aizskaršanu, lemjot no deputāta piedzīt 11 833 eiro.

Igaunijā slēdz degslānekļa atradni pēc strādnieka inficēšanās ar COVID-19

Igaunijā ir slēgta viena no divām lielajām degslānekļa atradnēm valstī, jo vienam raktuvju darbiniekam ir apstiprināta saslimšanas ar COVID-19, tādēļ mājās nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieki, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Vitenbergu apstiprina ekonomikas ministra amatā

Par Vitenbergu ministra amatā nobalsoja 69 deputāti, seši balsojuši pret, bet divi parlamentārieši balsojumā atturējās.

Koronavīrusa inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 458, Lietuvā – 649, Igaunijā – 858

Igaunijā ārkārtas stāvoklis ir izsludināts līdz 1.maijam, un Lietuvā – līdz 13.aprīlim valstī ir aizliegti sporta, kultūras, atpūtas un izklaides pasākumi.

Vācija paildzina pāru pulcēšanās ierobežojumus, lūdz neceļot pa Lieldienām

«Pandēmija neiet atvaļinājumā,» sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele , paziņojot par stingru pulcēšanās ierobežojumu termiņa pagarināšanu.

Jakrins kļuvis par restorānu biznesa uzņēmuma Vincents valdes priekšsēdētāju

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Leons Jakrins turpmāk būs uzņēmuma valdes loceklis. Vincents valdē turpina darbu arī Lolita Jēkabsone.

Radeviča aizvien nav atsaukusies IZM aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā

Bijusī tāllēcēja Ineta Radeviča aizvien nav atsaukusies Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumam atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju 30 000 eiro apmērā.

Rīgā pārstāj kursēt minibusi un ekspresbusi

Daļa transportlīdzekļu vadītāju jau šobrīd atrodas atvaļinājumos, pēc tam atradīsies dīkstāvē. Šāda kārtība tiks piemērota arī pārējiem darbiniekiem.

Kā izpaudīsies EK iecere par 100 mljrd. eiro fondu ES ekonomikai?

ES dalībvalstis dos garantijas, lai bloks savāktu summu līdz 100 miljardiem eiro pagaidu fondam, kura mērķis būs atbalstīt strādājošos, tā paredz Eiropas Komisijas jaunā krīzes fonda priekšlikuma projekts.

Nolemts. COVID-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus finansēs no valsts budžeta

COVID-19 pandēmijas tiešos krīzes pārvarēšanas pasākumus pamatā finansēs no valsts budžeta, bet pēc krīzes ekonomika tiks stimulēta ar ES fondu līdzekļiem,

Ķīna paziņo par 1 300 asimptomātiskiem vīrusa gadījumiem

Ķīna trešdien, 1.aprīlī, pirmoreiz paziņojusi par vairāk nekā 1 300 valstī apstiprinātiem asimptomātiskiem koronavīrusa gadījumiem, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!