bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 22.09.2019 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

PNB bankas jaunie īpašnieki vēlas ieguldīt bankā 146 miljonus eiro; cer uz politiķu atbalstu bankas darbības atjaunošanā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Darbību apturējušās PNB bankas jaunie īpašnieki vēlas ieguldīt kredītiestādē 146 miljonus eiro.

Iepriekš medijs Politico vēstīja, ka miljardieris Rodžers Tamrazs (Roger Tamraz), kurš kopā ar citiem investoriem iegādājies PNB bankas akcijas no Krievijas finansista Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļiem, ir gatavs ieguldīt bankā 176 miljonus eiro. Tomēr PNB bankas Komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce apliecināja, ka summa, kuru īpašnieki vēlas ieguldīt bankā, ir 146 miljoni eiro.

PNB bankas mājaslapā ievietotajā paziņojumā teikts, ka uzreiz pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojuma par bankas darbības apturēšanu tā vērsās ECB un Eiropas Vienotā noregulējuma valdē (Single Resolution Board) (SRB) ar lūgumu saņemt pilnu lēmuma tekstu, lai varētu analizēt tā pamatojumu. ECB pamatotu atbildi neesot sniegusi, taču SRB apgalvojusi, ka vispirms nepieciešams tikt skaidrībā, kuras lēmuma daļas drīkst atklāt pašai PNB bankai.

Bankas īpašnieku un vadības paziņojumā atkārtots iepriekš paustais, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ceturtdien pieņemtais lēmums ir vērtējams kā negaidīts. FKTK būs jāpamato, uz kādiem apsvērumiem tā balstījās, nosakot noguldījumu nepieejamību, teikts bankas paziņojumā.

Bankas jaunie īpašnieki un valde esot apņēmušies apstrīdēt jebkādas Latvijas tiesās vērstās prasības kredītiestādes atzīšanai par maksātnespējīgu un pieprasīt, lai šajā saistībā Latvijas tiesas vadītos pēc Eiropas Kopienu tiesas norādījumiem saskaņā ar Eiropas tiesību normām.

Bankas valde un īpašnieki arī atgādina par ārējo novērotāju konstatētajām Latvijas finanšu sektora nepilnībām un norāda, ka Latvijas un Eiropas amatpersonas ir atbildīgas par to, lai banku sektoru regulējošā sistēma baudītu uzticību. Bankas īpašnieku un valdes paziņojumā arī paustas bažas par to, ka pret viņu kredītiestādi ir vērojama atšķirīga attieksme, kāda neesot ne pret vienu citu līdzīgu banku Latvijā vai citviet Eiropā.

Bankas īpašnieki un vadība pauž pārliecību, ka kredītiestādes darbs var tikt turpināts un tas nāktu par labu vairāk nekā 100 000 bankas noguldītāju, 500 darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī visai Latvijas valstij un tās nodokļu ieņēmumiem.

Arī miljardieris Tamrazs Politico norādījis, bankas finansiālai stabilitātei tūlītēji draudi nepastāv.

Pēc viņa teiktā, bankas kapitāls bijis mazāks par normu jau kopš 2017.gada, tomēr tā turpinājusi darboties. Tagad viņam vajagot vairāk laika, lai sagatavotu dokumentus, kas nepieciešami, lai ECB viņu apstiprinātu par bankas akcionāru. «Mēs lūdzam tikai 90 dienas,» telefonintervijā Politico teicis Tamrazs.

Tamrazs arī paudis cerību, ka Latvijas politiķi viņam palīdzēs iegūt nepieciešamo pagarinājumu, jo «tā ir 25 gadus veca kompānija un no tās ir atkarīgas 500 [bankas darbinieku] ģimenes».

Miljardieris arī solījis, ka atteiksies no visām tiesvedībām, kas tika sāktas Guseļņikova laikā, un piebildis, ka vēlas labas attiecības ar regulatoriem.

«Mēs neesam ieinteresēti prasībās tiesā. Es gribu mieru,» teicis Tamrazs.

ECB preses pārstāvis atteicies sniegt komentāru, raksta Politico.

Tas arī vēsta, ka Guseļņikovs solījis turpināt tiesāties ar Latvijas valsti kā privātpersona, kā arī joprojām apsūdz ECB un Latvijas regulatorus ļaunprātībā.

«Teorētiski banku var atjaunot, taču ECB labāk gribēs pilnībā norakt [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra] Rimšēviča kaunpilno stāstu,» teikts Guseļņikova elektroniskajā vēstījumā, ko saņēmis Politico.

Kā ziņots, no ceturtdienas, 15.augusta, ir apturēta PNB bankas darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

ECB kā PNB bankas tiešais uzraugs 15.augustā nolēma atzīt PBN banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt PNB bankas noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu PNB bankā un lēma par noguldījumu nepieejamību.

ECB kā PNB bankas tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības, un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% PNB bankas akciju, jauno akcionāru neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no jaunajiem bankas īpašniekiem ir miljardieris Tamrazs. 1940.gadā Ēģiptē dzimušais Tamrazs ir ASV pilsonis. Viņa biznesa aktivitātes visvairāk saistītas ar naftas un gāzes sektoru un banku jomu Tuvajos Austrumos, taču viņš darbojies arī citur pasaulē.

Savukārt FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale paziņojusi, ka FKTK ieskatā PNB bankas akciju pārdošanas darījums nav pabeigts līdz galam.

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto PNB bankas, Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par «negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts «nelikumīgo darbību vai bezdarbības» rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas.

Prasība pamatota ar to, ka «Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība Norvik bankai (PNB bankas iepriekšējais nosaukums) un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas  banku un enerģētikas sektoros», kas esot Apvienotās Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.

Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi «nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām», tostarp FKTK. FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, «prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā», «nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu» un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.

Bankas akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi «ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK».

Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo «augsta ranga amatpersonu», neminot tās vārdu. Savukārt bijušais bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu Norvik bankas valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā Norvik Bank Russia akcijām pret Krievijas bankas Sberbank Ukrainas meitasbankas akcijām.

«Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām Sberbank Ukraine, kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu,» lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.

Atslēgvārdi: Aktuāli


Pievienot komentāru

Bildēs: Pasaule vienojas klimata aizsardzībai

Piektdien daudzviet pasaulē ar sevišķi lielu aktivitāti norisinās iknedēļas protesta akcija Piektdiena nākotnei. ko aizsākuši skolēni, lai panāktu, ka valstu valdības un ietekmīgu uzņēmumu vadītāji sāk iestāties pret siltumnīcefekta gāzu izplūdēm.

ERAB domā pārdot Šiauliu bankas akcijas, bet neplāno aiziet no bankas Citadele

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka gatavojas pārdot Lietuvas Šiauliu bankas akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas Citadele.

Uzņēmums: Rīgā vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Lietuvu

Rīgas īres tirgu ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, savukārt vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Viļņu un Tallinu.

Konkurences padome atļāvusi Bauskas alus kapitāldaļu pārdošanu Cido grupai

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA Bauskas alus 100% kapitāldaļu pārdošanu CIDO Grupai bez īpašiem nosacījumiem. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Līdz šim deviņiem bērniem no Siguldas atklāta salmoneloze, bet pieciem – zarnu nūjiņu infekcija

Līdz šim salmoneloze laboratoriski apstiprināta deviņiem, bet šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītā infekcija jeb STEC – pieciem bērniem no Siguldas puses, informē Slimību profilakses un kontroles centrā.

Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Patlaban komercbankas Latvijas Bankā glabā aptuveni piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» valsts ekonomikā, informē centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Banka IKP pieauguma prognozi šim gadam samazina līdz 2,5%

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam–- no 3,1% līdz 2,6%.

ES pārliecināta par jaunu Krievijas-Ukrainas gāzes līgumu, Ukraina kritiska

Sarunās Briselē par ilgtermiņa līgumu starp Krieviju un Ukrainu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienības valstīm sperti soļi, lai panāktu jauna līguma noslēgšanu. Ukraina tikmēr atkārtojusi iespēju pārtraukt gāzes tranzītu cauri savai teritorijai.

Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs

Ēdinātājs Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības un pieļāvis pārkāpumus tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanā Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs Ieviņa un Saulīte.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā samazinājās par 0,1%

Salīdzinot ar 2019.gada jūliju, augustā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos prokurora amatam Latvijas skaļāko korupcijas lietu nodaļā

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora amata vakanci.

Igaunija nokļūst Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Direktoru valdē

Igaunija pirmoreiz ievēlēta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadībā, kur tās mērķi ir iestāties pret kodolieroču izplatību un par radioaktīvo atkritumu iespējami drošu noglabāšanu.

EP rosina noteikt atceres dienu cīnītājiem pret totalitārismu

Eiropas Parlamenta deputāti rosina noteikt 25.maiju, kas ir Aušvicas varoņa Vitolda Pilecka nāvessoda gadadiena, par Starptautisko dienu varonīgo cīnītāju pret totalitārismu atcerei.

Rīgas Centrāltirgus kļuvis pieejamāks iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem

Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons tagad padarīts pieejamāks cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ērtāks pārdevējiem.

Ministrs: Igaunija pat neapspriedīs centralizētu ES migrantu uzņemšanu

Eiropas Savienības dalībvalstis aicina pārskatīt bloka migrācijas politiku, lai panāktu visu dalībvalstu līdzdalību migrantu uzņemšanā. Starpvalstu diskusiju atteicies apmeklēt Igaunijas iekšlietu ministrs, norādot, ka Igaunija nevēlas pat apspriest priekšlikumu.

Aptur Saeimas ēkas atsevišķu telpu ekspluatāciju

Lai veiktu padziļinātu būvkonstrukciju izpēti, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu ierobežot atsevišķu telpu ekspluatāciju Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11.

Ievestā benzīna apmērs septiņos mēnešos sarucis par 6,7%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad septiņos mēnešos samazinājies par 6,7% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 0,1% vairāk.

Ryanair Olīrijam piesolīta 99 miljonu eiro piemaksa

Eiropā lielākās lidsabiedrības Ryanair akcionāri ar 50,5% balsīm apstiprinājuši jaunu piemaksu kārtību uzņēmuma izpilddirektoram Maiklam Olīrijam. Ļoti veiksmīgas darbības gadījumā tā paredz piecos gados viņam izmaksāt 99 miljonus eiro.

Kad studenti «pazūd» darba tirgū un neatgriežas. Saruna ar RISEBA rektori

Vēlme ātrāk kļūt patstāvīgiem un pelnīt pašiem savu naudu nereti izkonkurē vēlmi studēt, sarunā ar BNN pauž RISEBA rektore Irina Senņikova, runājot par nepabeigtu mācību problēmu Latvijā.

Austrija bloķē ES-Dienvidamerikas tirdzniecības līgumu lietusmežu, darba tiesību dēļ

Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Dienvidamerikas lielāko tirdzniecības bloku Mercosur gatavots 20 gadus, taču Austrijas valdošās koalīcijas partijas ir to noraidījušas ar mērķi saglabāt Amazones mežus un darba tiesību ievērošanu.

Plāno liegt pašvaldībām reģistrēt savus plašsaziņas līdzekļus

Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām līdz 2019.gada 31.decembrim būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra.

PVD: Pārbaudēs Siguldas bērnudārzos zarnu nūjiņas vairāk nav konstatētas

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, ir izdarīts maksimālais, lai jauni saslimšanas gadījumi nenotiktu, piektdien, 20.septembrī, intervijā Latvijas Radio sacījis PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Vēl saglabāsies lietains un vējains laiks

Brīvdienās laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ debesis skaidrosies tikai brīžiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Maršruts nedēļas nogalei: Ābolu svētki, Miķeļu gaviles un Baltu vienības uguns

Rudens vēsais laiks nav nobiedējis pasākumu rīkotājus, un Latvijas iedzīvotāji un viesi aicināti gan uz ābolu talku, gan uz inovatīvu kopā būšanu diennakts garumā, gan uz gardēžu tikšanos par godu Miķeļiem un rudens ražai.

«Ieklausieties zinātniekos,» klimata aktīviste Thunberga aicina ASV Kongresu

Amerikas Savienoto Valstu Kongresā dots vārds pusaudžu klimata aizsardzības aktīvistei Grētai Thunbergai. Ņemot vērā ASV valdības nevēlēšanos uzņemties saistības, kas paredzētas Parīzes klimata nolīgumā, zviedriete norādījusi, ka zinātniski fakti nav viedoklis, kam var piekrist vai nepiekrist.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->