Energoeksportu nedrīkst attīstīt uz mājsaimniecību rēķina, brīdina Kulbergs

Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē otrdien, 20.jūnijā, tai spriežot par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, kas stāsies spēkā 1.jūlijā, izvērsās kritiska diuskusija par ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas nepieciešamību.

“Mūsu apņemšanās kļūt par elektroenerģijas eksportētājvalsti viennozīmīgi ir atbalstāma. Jāapzinās, ka tas prasa papildu investīcijas infrastruktūrā – ir nepieciešamas nopietnas, līdz šim nebijušas investīcijas desinhronizācijā, jaunos starpsavienojumos, atjaunīgās enerģijas parkos, balansēšanas jaudās un starptautiskajos savienojumos eksportam.

Tas nozīmē tarifu palielinājumu nākotnē,

un būtu nepareizi to segt no mājsaimniecību kabatām,” pauda Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš uzskata, ka “tas uzskatāmi parāda, cik ļoti līdz šim ir pietrūcis un joprojām pietrūkst ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas”. Kulbergs norādīja, ka šādas stratēģijas trūkums izpaužas arī tādejādi, ka šobrīd nav skaidra risinājuma mājsaimniecībām ar saules paneļu mikroģenerāciju, kas vēlas pāriet no gāzes apkures sistēmām uz siltumsūkņiem vai ikdienā izmantot elektrotransportu.

Jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, kas stāsies spēkā 1.jūlijā, AS Sadales tīkls tarifu periods tiek noteikts četriem ar pusi gadiem, savukārt AS Augstsprieguma tīkls – diviem ar pusi gadiem.

Deputāti sprieda, ka jaunie tarifi ir izdevīgi lielajiem ražotājiem un samazina šķērssubsīdijas, taču tie joprojām radīs rēķinu pieaugumu – īpaši mājsaimniecībām ar trīs fāžu pieslēgumu.

Tāpat tarifa pieaugums ietekmēs mājražotājus un mazos uzņēmējus.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, sistēmas pakalpojumu sniedzēji pauda, ka tarifu pieaugumu lielākoties ietekmējis elektroenerģijas cenas kāpums un augstā inflācija. AS Sadales tīkls pārstāvji norādīja, ka pieslēgtās, bet neizmantotās jaudas ir būtisks izaicinājums pārvades sistēmai, un aicināja patērētājus optimizēt patēriņu, atsakoties no neizmantotajām jaudām.

Uzņēmējiem nepieciešama cenu stabilitāte, uzsvēra apakškomisijas deputāti, aicinot rast balansu starp īstermiņa un ilgtermiņa tarifu periodiem. Apakškomisija aktualizēja arī nepieciešamību veidot pārliecinošu, skaidru enerģētikas politiku un mudināt patērētājus ieguldīt energoefektivitātē.

“Apakškomisija aicina apsvērt iespēju no tarifa aprēķina izslēgt zudumu daļu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju pārvērtēt peļņas dubultošanās iespēju infrastruktūras uzturētājiem,” sēdes noslēgumā sacīja apakškomisijas priekšsēdētājs.  

Tāpat Kulbergs pauda, ka apakškomisija turpinās diskusijas par energoresursu patēriņa samazināšanu un aicinās atbildīgo ministriju kādā no nākamajām sēdēm ziņot par neto norēķinu sistēmu.

Lasiet arī: Apstiprināti Sadales tīkla un AST precizētie elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas