Polijas un Baltkrievijas līderi Viļņā atdod godu nedalāmiem brīvības cīnītājiem

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvas valsts bēres 1863.–1864.gada nemieru varoņiem, kur piedalījās Polijas prezidents un Baltkrievijas premjerministra vietnieks, retu reizi apliecināja, ka kaimiņvalstu kopīgie vēstures notikumi samierniecisku valstsvīru rokās var iegūt vienojošu spēku, neraugoties uz domstarpībām jaunākos laikos.

Viļņā piektdien, 22.novembrī, tika sarīkota valsts bēru ceremonija cilvēkiem, kuri 1863. un 1864.gadā sacēlās pret Krievijas Impērijas varu. Lietuviešu un poļu karavīru nestas, tika apbedītas sacelšanās līderu Zigmanta Serakovska (Zigmantas Sierakauskas) un Konstantīna Kaļinovska (Konstantinas Kalinauskas), kā arī vēl 18 toreizējo nemieru dalībnieku mirstīgās atliekas. Zārki nesi no Lietuvas Dižkungaišu pils uz Viļņas Katedrāli un pēcāk uz seno Rasos kapsētu.

Līderi izvēlas neuzsvērt varoņu etnisko piederību

Bēru ceremonijā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) un Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda) abi uzsvēruši, ka reģionā nebūtu pareizi dalīt 19.gadsimta nemieru komandierus pēc tautības.

«Mums nevajadzētu dalīt varoņus pēc piederības vienai vai otrai nācijai, bet saprast, ka galvenais bija viņu cīņa par brīvību, un cīņa par brīvību vieno visas nācijas un padara tās radniecīgas,» Lietuvas prezidenta pilī žurnālistiem sacīja Nausēda.

Polijas galva Andžejs Duda bijis līdzīgās domās: «Esmu ļoti priecīgs, ka baltkrievi uzskata Kaļinovska kungu par savu varoni. Es to pateikšu šādi: mēs visi viņus uzskatām par varoņiem. Šodien ir ļoti sarežģīti viņus nodalīt – raugoties šodienas acīm, pateikt, kurš ir kura varonis.»

Baltkrievija aicina nepolitizēt vēsturi

Baltkrieviju bērēs pārstāvēja premjerministra vietnieks Igors Petrišenko. Lietuvas prezidenta kanceleja, kas bija iesaistīta ceremonijas rīkošanā, gan nevērsās ar ielūgumu pie Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko.

Petrišenko Viļņā aicināja Lietuvu un Poliju nesaukt 19.gadsimta nemieru līderus par saviem. Viņš sevišķi to attiecinājis uz Konstantīnu Kaļinovski, kuru baltkrievi sauc par Kastu Kalinousku. Sacelšanos pret Krievijas Impērijas varu Baltkrievijas valdības pārstāvis nosaucis par «mūsu kopīgās vēstures lappusi».

«Katrai valstij ir savs Kaļinovska tēls, taču viņš nedrīkst kļūt par vēstures figūru, ko izmanto politiskos nolūkos. Tieši pretēji – tā ir mūsu kopīgās vēstures lappuse, ko mums jāciena un kas mūs vieno šobrīd un kas vienos mūs nākotnē,» tā pārapbedīšanas ceremonijas laikā Viļņas Katedrāles laukumā sacījis Petrišenko.

Kaļinovska, Serakovska un 18 viņu cīņu biedru mirstīgās atliekas 2017.gadā tika atrastas arheoloģiskos izrakumos Viļņas Ģedimina kalnā. Viņiem izpildīts nāvessods tālajā 1864.gadā. Pagājušajā nedēļā notikusī bēru ceremonija noslēdzās ar triju mūsdienu valstu kopīgo varoņu guldīšanu zemes klēpī vēsturiskajā Rasos kapsētā, Viļņā.

Lietuva radusi iespēju uzlabot attiecības ar Baltkrieviju

Portāls BNN vērsās pie politologa ar aicinājumu vērtēt aizvadītās ceremonijas nozīmību. Viļņas Universitātes asociētais profesors politikas zinātnē Ķēstutis Griņus (Kęstutis Girnius) sacīja:

«Tas bija liels notikums, atvērts pasākums, un būtiski, ka tas bija triju valstu pasākums. Tas bija gudrs lēmums – iesaistīt visas trīs valstis un tautības, kuras piedalījās nemieros. Zīmīgi, ka redzējām lielu baltkrievu līdzdalību, kas norādīja uz cieņu, kāda viņiem ir pret brīvības cīnītājiem. Tas atvēra, iespējams, uzlaboja iespēju padarīt mūsu attiecības ar Baltkrieviju labākas».

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas