Politiskais kokteilis: Spilgtākie notikumi Latvijas politikā 2018.gadā

Gads Latvijas politiskajā «kokteiļu bārā» bijis visai raibs – bijuši «dzērieni» gan ar korupcijas, gan ambīciju, gan kokaīna un pat ar «čekas» garšu. Kas īsti ir tās par «garšām» un kā tās izpaudās 2018.gadā, par to lasiet BNN gada politikas apkopojumā.

«Epopeja» ar Ilmāru Rimšēviču

Ilmārs Rimšēvičs

Izmeklēšana pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču sākta 15.februārī. Jau nākamajā dienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu Rimšēviča darbavietā un mājās Langstiņos, bet sestdienas, 17.februāra, pēcpusdienā Rīgas lidostā Rimšēviču «sagaidīja» KNAB darbinieki.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro.

KNAB paziņoja, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par ABLV Bank darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un Norvik banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar Trasta komercbanku, ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

28.jūnijā tika uzsākta kriminālvajāšana pret Rimšēviču un Martinsonu.

Tikmēr Rimšēvičam tika atņemta arī pielaide valsts noslēpumam, kā arī tika ierobežotas viņa kā bankas prezidenta amata pilnvaras.

VID ģenerāldirektora baisais/kārotais amats

Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) neveiksmīgie konkursi: vieni to sauc par mēģinājumu politiķiem ielikt šajā amatā izdevīgu figūru, citi par birokrātijas slogu, un vēl citi ir neizpratnē par to, kādēļ sabiedrībai netiek atklāti kandidātu uzvārdi. Cīņa par VID ģenerāldirektora krēslu Latvijā ir kļuvusi ne tikai spraiga, bet tai nupat ir arī zināma baiļu piegarša, jo, nokļūstot «izredzētajā» krēslā, lielais pagātnes koferis atveras, līdzi nesot jautājumus: vai Latvijā tiešām nav «pilnīgi tīra» cilvēka, vai arī nav vēlēšanās tādu ielikt šajā amatā?

VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 2018.gada 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra.

Vēlāk uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, kad publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Viņu saistīja ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu. Pārmetumus savā pusē saņēma arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kurai bija jāparūpējas par pretendenta atbilstību šim amatam, bet jau kārtējo reizi tas netika izdarīts. Jāatzīmē, ka Skujiņš «saistību» bažas noraidīja, saucot tās par «melu kampaņu».

Pašlaik ir noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais VID ģenerāldirektora atlases konkurss. Iegūstot visaugstāko komisijas novērtējumu, par konkursa uzvarētāju atzīta Ieva Jaunzeme.

Jaunzeme iepriekš ieņēmusi aministrācijas vadītājas amatu Ekonomijas ministrijā, bijusi arī valsts sekretāre Labklājības ministrijā. Tāpat potenciālā VID ģenerāldirektore sešus gadus vadījusi Konkurences padomi, bet pirms tam bijusi padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.

Neskatoties uz pozitīvo komisijas vērtējumu, diena, kad Latvija varētu sveikt jauno VID ģenerāldirektori, joprojām nav skaidra.

Slepkavība 90.gadu manierē

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Foto no notikuma vietas

30.maijā, ap pulksten 8.40 Rīgā, Aizsaules ielā 1, notika slepkavība, kas daudziem lika atcerēties 90.gados. Izmantojot šaujamieroci, tika nogalināts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kura vārds iepriekš masu medijos tika minēts saistībā ar Trasta komercbankas likvidācijas procesu.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins teica, ka Latvijā šāda veida slepkavības – rūpīgi plānotas pasūtījumslepkavības – ir izņēmumgadījumi. Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks uzsvēra, ka izmeklēšanas procesam ir piesaistīti labākie izmeklētāji un tiks pieliktas visas pūles, lai noziegums tiktu atklāts.

Tikmēr vairāki avoti, kas uzturēja kontaktu ar noslepkavoto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, minēja, ka nopietnākās domstarpības profesionālās darbības dēļ Bunkum bijušas ar citu maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Pēc vairāk nekā pusgada sabiedrībai nav tapis zināms ne slepkavas, ne pasūtītāja vārds. Acīmredzot arī tuvinieki ir neziņā, tā kā 10.decembrī Mārtiņa Bunkus ģimene izsludināja 500 000 eiro atlīdzību par slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju izdošanu.

Skaistie svētki un neglītais biļešu tirdzniecības process

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku pasākumus nedēļas laikā apmeklēja aptuveni pusmiljons cilvēku, turklāt uzstādīts arī jauns noslēguma koncerta un sadziedāšanās nakts apmeklētāju skaita rekords.

Kā pastāstīja Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, svētku pasākumus nedēļas garumā apmeklēja kopskaitā ap pusmiljons cilvēku, bet tiešsaistē vēroja 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Latvijas Televīzijas tiešraides vērojuši cilvēki 23 pasaules valstīs, bet platformas LMT straume tiešraides – 61 valstī.

Svētku noslēguma koncertā Zvaigžņu ceļš un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, atzīmēja svētku izpilddirektore.

Cik svētki bija skaisti, tik biļešu tirdzniecības process – neglīts. Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) saņēma ļoti daudz sūdzību par lēno un nekvalitatīvo biļešu tirdzniecības procesu. Galvenās nepilnības, uz kurām tirgotājam Biļešu Paradīzei norādīja gan pircēji, gan LKNC, bija: procesa lēnums gan internetā, gan atsevišķās kasēs, iespējamā virtuālās rindas apiešana dažiem indivīdiem, pēc apmaksas caur internetbanku biļetes netika saņemtas, kā arī tika piemērota papildu komisijas maksa no SIA Biļešu Paradīze puses par pirkumu internetā.

LNKC 4.oktobrī iesniedza prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par SIA Biļešu paradīze interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu, tirgojot XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku biļetes.

Viņa svētība Latvijā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Pāvests Francisks un Valsts prezidents Raimonds Vējonis

1,16 miljons eiro, oficiāla brīvdiena Latvijā un sajūsmināti sveicēji – tā 24.septembrī tiek sagaidīts Vatikāna absolūtais monarhs, Romas pāvests Francisks.

Kamēr vieni piedalījās sagaidīšanas ceremonijā un sajūsminājās par Pāvesta vizīti Latvijā, citiem tas izraisīja bažas – kam īsti tērēta valsts nauda?

Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad valsti apmeklēja pāvests, bija 1993.gada 8.septembris, kad Latvijā ieradās Jānis Pāvils II. Līdz ar to, šogad apritēja 25 gadi kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā.

Atklātais prezidents

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc ilgām diskusijām un tā dēvētā «politiskā cirka» – Saeimas deputāti turpmāk par Valsts prezidentu vēlēs atklāti, paredz parlamentāriešu vairākuma galīgajā lasījumā atbalstītie Satversmes grozījumi.

Šogad Latvijā tika pieņemts, ka sabiedrībai ir jāzina, par ko balso politiskie spēki, lai tādējādi mazinātu iespējamo balsu «apmaiņas spēli».

Valsts prezidents līdz šim bija vienīgā amatpersona, kuru deputāti Latvijā ievēlēja aizklātā procedūrā, taču līdz ar atbalstītajām Satversmes izmaiņām no 2019.gada Valsts prezidentu ievēlēs atklāti.

Svaigs sākums? 13.Saeimas vēlēšanas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Republikas 13.Saeimas vēlēšanas, kas notika 6.oktobrī, rezultējās ar to, ka tika nomainītas divas trešdaļas Saeimas deputātu. Lai gan vēlētāju aktivitāte bija visu laiku zemākā atjaunotās Latvijas laikā – 54,6%, daudziem parādījās cerība, ka «viss mainīsies», jo, piemēram, ZZS, ar savu «darbu» pievīlusi savus iepriekšējos vēlētājus, guva vien 11 vietu jaunajā Saeimā.

13.Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja septiņas politiskās partijas. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 9,91%, un Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Savukārt «aiz svītras» palika partijas Latvijas Reģionu apvienība, kas ieguvusi 4,14% balsu, Latvijas Krievu savienība – 3,2%, un Progresīvie – 2,61%. Šīs partijas, lai arī nav iekļuvušas Saeimā, varēs saņemt valsts piešķirto finansiālo atbalstu.

Attiecībā uz Saeimā ievēlēto deputātu vietu sadalījumu Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka Saskaņa parlamentā iegūs 23 vietas, KPV LV un JKP katrai pienākas 16 vietas, Attīstībai/Par! un nacionālā apvienība VL–TB/LNNK katra iegūs 13 vietas, ZZS iegūs 11 vietas, bet Jaunā Vienotība astoņas.

Pašlaik ir izraudzīti 16 parlamenta komisiju vadītāji, ievēlēts Saeimas Prezidijs, taču joprojām nav skaidrs, kuras no partijām būs koalīcijā, bet kuras – opozīcijā, jo nav valdības.

Kā pa kalniem: Latvijas valdības veidošana

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas valdības veidošana pirmo reizi norit tik ilgi. Deputāti nespēj rakst kompromisu; vieni «sarkano līniju» dēļ, bet citi – ambīciju vadīti. Vēl ir kādi, kuriem nešķiet pieņemams izvirzīto premjera amata kandidātu Ministru kabineta redzējums.

Kā pirmo kandidātu Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanai bija izvirzījis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu. Bordāns uzreiz paziņoja, ka sarunās neiesaistīs nedz ZZS, nedz Saskaņu, atstājot valdības veidošanu piecām partijām – viņa pārstāvētajai JKP, kā arī KPV LV, Attīstībai/Par! (AP), nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Jaunajai Vienotībai.

Tomēr jau pēc nedēļas vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām, kritizējot Bordāna valdības deklarācijas plānu. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Nākamais paziņojums no Vējoņa puses bija par labu Aldim Gobzemam. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas – Gobzema pārstāvētā KPV LV, Attīstībai/Par!, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un Jaunā Vienotība, tomēr pēcāk Gobzems no sarunām izslēdza apvienību Attīstībai/Par!. Tam sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai «būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija»» un valdībā jāsastrādājas ar ZZS. Tomēr arī šis plāns neizdevās.

Kā nākamais prezidenta nosauktais pretendents tika sagaidīts Attīstībai/Par! politiķis Artis Pabriks. Pabriks apsteidza šo «vilcienu» un nolēma atteikties no iespējamas pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu, uzskatot, ka tāpat negūs vairākuma atbalstu.

Ņemot vērā deputātu mandātu skaitu, nākamajai valdības veidošanu vajadzētu uzņemties nacionālajai apvienībai, tomēr ar astoņiem deputātu mandātiem iniciatīvu uzņēmās Jaunās Vienotības premjera kandidāts Krišjānis Kariņš.

Kariņa lielākas domstarpības valdības veidošanā bija Gobzema kandidatūra uz iekšlietu ministra posteni. Viņš piedāvāja veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – JV, JKP, KPV LV, AP un VL–TB/LNNK. Sākotnēji sarunās piedalījās arī ZZS, taču atsevišķu partiju iebildumu dēļ šīs sarunas netika turpinātas.

Pagaidām Kariņš sarunas par valdības veidošanu turpināšot kā Jaunās Vienotības vadītājs, nevis potenciālais premjera kandidāts. Jāuzsver, ka prezidents oficiāli nav nominējis Kariņu kā Ministra prezidenta amata kandidātu.

Tiek lēsts, ka lielāku progresu valdības veidošanas sarunās varētu sagaidīt 2019.gada janvāra sākumā.

Vērienīga dzimšanas diena: Latvijai 100

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

2018.gada 18.novembrī visā Latvijā plaši un krāšņi tika svinēta Latvijas valsts dibināšana, kas noritēja kādreizējā Rīgas pilsētas Otrajā teātrī jeb šobrīd atpazīstamajā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Svinību ietvaros norisinājās gan militārā parāde, gan gaismas šovs Staro Rīga, gan lāpu gājiens, kurā šogad piedalījās ap 25 000 cilvēku, kā arī daudz citu aktivitāšu, kas piederas svinībām.

Lai arī simtgades salūts bija ļoti apmeklēts, tas cilvēkiem raisīja divējādas izjūtas – kamēr vieni bija sajūsmā par lielām un skaistām svinībām, citi piedzīvoja neapmierinātību ar milzīgo spiešanos, dodoties mājup. Vēl citi uzdeva jautājumu: vai tiešām bija vērts maksāt tik lielu summu par gaismas uzvedumu Saules mūžs?

100 eiro un kokaīna šļirce

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis

Vairākas reizes no Jūrmalas mēra krēsla gāztais Gatis Truksnis arī šogad paspējis iepīties skandālā – šoreiz ne par iespējamo zagšanu vien, bet arī par narkotiku lietošanu. Tomēr izvirzītās apsūdzības un KNAB atrastā kokaīna šļirce ar mēra DNS uz tās netraucējusi viņam saglabāt Jūrmalas mēra amatu – ZSS un Saskaņas balsis Truksnim vairākkārt nodrošinājušas amata saglabāšanu.

Šļirce ar kokaīna paliekām pie Trukšņa atrasta KNAB veiktajās kratīšanās kriminālprocesā par partijas No sirds Latvijai (NSL) un ZZS iespējamu nelikumīgu finansēšanu.

DNS analīzes apliecinājušas, ka uz šļirces ir Trukšņa DNS pēdas, un policija viņu sodījusi saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.pantu par narkotisku vielu neatļautu glabāšanu, ziņoja raidījumā Nekā personīga.

Pats Truksnis 8.oktobrī, pēc tam, kad Jūrmalas domes sēdēs balsojumā saglabāja amatu, skaidroja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos par viņa sodīšanu narkotiku glabāšanā viņam esot bijis jaunums. «Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu,» apgalvoja deputāts. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī neesot aicināts uz nopratināšanu vai jebkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.

Tikmēr pēc jaunākas informācijas, Truksnis ir samaksājis viņam uzlikto 100 eiro administratīvo sodu, kas viņam tika piemērots par narkotisko vielu neatļautu glabāšanu, 18.decembrī atklāja Truksnis.

Politiķis norādīja, ka sodu samaksājis, jo saņēmis brīdinājumus no tiesu izpildītājiem. Truksnis informēja, ka Valsts policijā (VP) noskaidrojis, ka laicīgi nav saņēmis informāciju par nepieciešamību nomaksāt sodu, jo informācija sūtīta uz nepareizu adresi.

Rīgas satiksme – korupcijas zirnekļa tīklā 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Bijušais pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens

Šaubīgie darījumi uzņēmumā Rīgas satiksme ir izvērtušies vienā no lielākajiem Latvijas korupcijas skandāliem, kura ietvaros arestēti Latvijā ietekmīgi cilvēki un politiķi ir spiesti «skaisti» aiziet no amatiem. Piemēram, savu amatu zaudējis Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks. Tikmēr domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs neuzskata, ka viņam būtu jāuzņemas atbildība par uzņēmumu, kuram pats piešķīris tik lielas dotācijas.

KNAB sāka kriminālprocesu saistībā ar trim Rīgas satiksmes veiktajiem iepirkumiem – par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Tiesa sešām no septiņām aizdomās turētajām personām šajā lietā kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Apcietinājums tika piemērots Aleksandram Krjačekam, bijušajam RS valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam, Škoda Transportation amatpersonai Vladimiram Kozakam, citos kriminālprocesos figurējošajam uzņēmējam Mārim Martinsonam un uzņēmējam Edgaram Teterovskim.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma Tram Servis Riga valdes loceklei Elīnai Kokinai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Gada noslēgumā maisiem gals vaļā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan lēmums par Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā dēvēto «čekas maisu» publiskošanu nāca kā «kliba vista», likumprojektu tomēr paspēja apstiprināt vēl 12.Saeimas sasaukums.

Latvijas Nacionālais arhīvs 20.decembrī, interneta vietnē https://kgb.arhivi.lv/ publiskojot daļu VDK dokumentu, dažiem sagādāja priekšlaicīgas «Ziemassvētku dāvanas». Lai gan bija kādi, kuri jau iepriekš bija valstij atzinuši, kā sadarbojušies ar VDK, kad «maisam gals bija vaļā», dokumentos parādījās arī vairāki līdz šim neizskanējuši politiķu vārdi. Daži no viņiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar «čeku» faktu.

Tāpat pašlaik tiesās ir vērsušies arī samērā daudz iedzīvotāju, kuri vēlas iesniegt pieteikumu, lai pierādītu, ka nav sadarbojušies ar VDK, pastāstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Prieksh manis visiespaidígákie ir 2 notikumi,Truksnis ar 100 eirikiem sodíts,kur 100%kriminállieta,un vél amatá atstáts,bet otrs Rígas satiksme

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas