Politologs: Kariņa lēmums noraidīt Gobzema kandidatūru var ļoti nopietni ietekmēt valdības veidošanas procesu

Jaunās Vienotības (JV) premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa lēmums noraidīt Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam var ļoti nopietni ietekmēt valdības veidošanas procesu, pauda politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Rajevskis sacīja, ka tīri tehniski valdību iespējams izveidot arī bez partijas KPV LV, bet, pēc politologa domām, tas var izraisīt «zināmu ķēdes reakciju». «Šāda situācija ir zināms signāls KPV LV, ka tieši viņu ministru kandidāti tiek «zortēti», un tas nerada pozitīvu sajūtu,» sacīja Rajevskis.

Pēc viņa domām, Kariņš mēģina replicēt stāstu par bažām, ka Gobzemam varētu netikt piešķirta pielaide valsts noslēpumam, bet tas varētu izraisīt rezonansi no KPV LV puses.

Runājot par Gobzemu un citiem ministra kandidātiem, Rajevskis norādīja, ka diez vai Gobzems ir vienīgais, kuram varētu būt jautājumi par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu. Šāda situācija, Rajevska ieskatā, nav korekta, jo ievēlēti daudzi jauni politiķi, un visiem būs jāiet pēc pielaidēm.

Savukārt KPV LV izslēgšana no valdības veidošanas procesa, Rajevska ieskatā, izraisītu ambīciju pieaugumu no citām partijām, izraisot ķēdes reakciju, kas varētu nozīmēt «koncepta sabrukšanu».

Kā šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes izteicies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ja Kariņam ar savu Ministru kabineta piedāvājumu neizdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu, tad Valsts prezidents premjera amata kandidātu parlamentā vairs nemeklēs. Rajevskis uzskata, ka prezidenta paustais nevar nobiedēt vai mobilizēt partijas.

Vienlaikus viņš sacīja, ka patlaban ir jautājums, vai prezidents vispār Kariņu nominēs premjera amatam, ņemot vērā radušās «plaisas». Un, ja Kariņam tomēr neizdosies izveidot valdību, Rajevskis tic, ka no partiju vides gan jau atradīsies kāds, kurš vēlreiz mēģinās veidot valdību.

Politologa ieskatā, pašas partijas meklēs kompromisu un nākamos kandidātus. Rajevskis netic, ka kāds kandidāts no ārpuses būs spējīgs šo parlamentu savākt kopā un uztaisīt valdību – prezidenta mandāts šajā ziņā dod pārāk maz. Rajevskis pieļāva, ka pašas partijas var atrast kandidātu ārpus parlamenta.

Rajevskis uzskata, ka patlaban jāmēģina veidot valdību, kamēr sanāk, turklāt patlaban redzams, ka ar katru valdības veidošanas reizi kandidāts arvien vairāk pietuvojas valdības izveidošanai. «Pirmais tēva dēls skrēja kalnā un uzskrēja līdz pusei, otrais – līdz divām trešdaļām, trešais – trīs ceturtdaļām. Varbūt ceturtais uzskries kalnā un dabūs valdību gatavu,» poētiski sprieda politologs.

Pēc viņa domām, patlaban sabiedrības neapmierinātība mobilizē partijas vienoties, kā rezultātā viņi ir spiesti rūpīgāk piestrādāt pie valdības un būt nopietnāki savā rīcībā, nekā bija valdības veidošanas sākumā, piebremzējot arī savas ambīcijas.

Kā ziņots, JV premjera amata kandidāts Kariņš noraida Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam, un sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpinās līdz rītdienai, 21.decembrim.

Partija KPV LV nemainīs Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam, žurnālistiem pavēstīja pats politiķis.

Valdībai bez KPV LV, ar četrām partijām, būtu vien 50 balsis. «50 balsis neatbilst stabilam centra labējam vairākumam,» norādīja Kariņš. Viņš norādīja, ka līdz rītdienai turpinās sarunas ar iespējamiem partneriem, mēģinot rast iespēju izveidot stabilu vairākumu.

Jau vēstīts, ka patlaban valdības veidošanas sarunas ved JV politiķis Kariņš, kurš piedāvājis valdībā strādāt pieciem politiskajiem spēkiem – JV, Jaunajai konservatīvajai partijai, KPV LV, apvienībai Attīstībai/Par! un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas