bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Skudra norāda, ka galvenā izmaiņa, salīdzinot ar laiku pirms 12.Saeimas vēlēšanām, šajā reizē ir «acīmredzama, nepārprotama, visiem labi saskatāma un dažādi interpretējama». Tas ir ļoti zemais Vienotības reitings [pēc pēdējiem datiem tie ir 4,9%], kuru Andris Piebalgs pagājušajā gadā solīja «novest līdz 10%». «Tā kā viņam tas neizdevās, tad viņš pameta «partijas stūri»,» atzīmē Skudra.

Jautāts, vai Vienotība «atgūsies» līdz vēlēšanām, Skudra norāda, ka, ja ar atgūšanos saprot 5%, tad, jā, nešaubīgi. «Protams, politikā ir tā, ka «nekad nesaki nekad». Es pieņemu, ka viņi nepieļaus rupjas, muļķīgas kļūdas – ne izvēloties personālijas, ne arī kā citādi. Pie šī nosacījuma viņi pārvarēs tos 5%.» Tāpat profesors norāda, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās relatīvi liels īpatsvars to vēlētāju, kuri teica «nezinu», ir balsojuši par Vienotību. Pašlaik to, kuri nezina, par ko balsot, ir 30% no aptaujātajiem.

Atbildot uz jautājumu, vai jaunajām partijām ir izredzes iekļūt Saeimā, Skudra ir pārliecināts: «Tikai JKP. Tāpēc, ka no slavenā piecinieka [Kustības Par!] ir aizgājuši Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis. Ir palikusi viena Viņķele, tad nu ar jauko pianistu Pavļutu priekšgalā ir bezcerīgi tie 5%.»

«Kuš! Ko jūs te, muļķi, tagad? To visu vajag darīt septembrī, nevis tagad»

«Saskaņa nevērsīsies un neaicinās uz masu akcijām pret tā dēvēto Izglītības likumu par pakāpenisku pāreju uz latviešu valodu mācībās – atšķirībā no Tatjanas Ždanokas. Loģiski, ka Saskaņa arī droši vien neprofilēsies nekādā saistībā ar Krievijas konfliktu ar ASV un Lielbritāniju, nemaz nerunājot par Krieviju un NATO,» uzskata politologs.

Viņš turpina: «Latvijas Krievu saraksts mazliet «iepīkstējās» par tām skolām, bet kāds viņus ir apklusinājis, jo tam nekas nav sekojis. Šķiet, kāds viņiem vienkārši pateica: Kuš! Ko jūs te, muļķi, tagad? To visu vajag darīt septembrī, nevis tagad. Nav ko te spēkus šķiest. Visi līdz tam laikam [vēlēšanām] jau sen to būs aizmirsuši. 1.septembrī sāksies skola – tad arī mītiņosiet.»

No tā Skudra secina, ka «tas arī ir jautājums par to, vai tā dēvētie Krievijas ietekmes aģenti Latvijā ir pietiekami jaudīgi, lai spēlētos ar jautājumu par latviešu un krievu attiecībām».

Komentējot NA reitingus, politologs uzsver, ka to neietekmēs nekādi maksātnespējas administratoru skandāli. «Viņu vēlētājs ir uzticīgs līdz «kapa malai». Tur nekādu problēmu.»

Vērtējot potenciālo valdības sastāvu, Skudra komentē: «Skatoties uz pēdējo aptauju, ir labi redzams, ka principā valdībai ir divi varianti – vai Saskaņa un ZZS (ar vai bez NA), vai arī Saskaņa ar ZZS un Vienotību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Profesors gan piebilst: «Protams, vēl jau visādi tā situācija var mainīties. Teiksim, ja Tuvajos Austrumos izceļas ļoti ass konflikts starp Rietumiem un Krieviju, ieskaitot tur kaut kādas sporādiskas militārās sadursmes, un ja tā situācija saglabājas līdz rudenim, tad loģiski, ka Saskaņa nekādā veidā nebūs valdībā.»

Vērtējot pašreizējo valdību, Skudra saka: «Šobrīd, es teiktu, nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par to, ka valdība [pirms vēlēšanām] varētu šķirties. Jo pagaidām šis sastāvs viennozīmīgi nāk par labu ZZS. Pašreizējai valdībai ir jāpieļauj kaut kādas lielas kļūdas, banku sektorā jāparādās kaut kādām jaunām problēmām, nodokļu reformai jābūt ar lieliem trūkumiem, tāpat arī budžetam – ar lielām problēmām. Viņiem būtu vienkārši glupi mēģināt kaut ko mainīt, ja visas tendences runā viņiem par labu.»

Tāpat Skudra uzskata, ka arī publicētās «oligarhu sarunas» neko nemainīšot vēlētāju skatījumā uz ZZS, jo pašreizējie reitingi uz to norādot [šobrīd par ZZS balsotu 13,9% aptaujāto].

Komentējot pašvaldību vēlēšanu rezultātus, politologs spriež, ka Saskaņas mērķis bija uzvarēt visās lielākajās Latvijas pilsētās. «Viss liecināja, ka bez Rīgas un Rēzeknes tāda varētu būt arī Daugavpils – tur viņus nogāza. Ne bez ZZS ietekmes, protams. Un piepalīdzot arī Vienotībai. Nu, kas attiecas uz Ventspili, tur viss kārtībā – tur savs cilvēks [Aivars Lembergs].»

Spekulācija: sargājot vēlēšanas, ASV «piespieda» ABLV pašlikvidēties jau februārī

Skudra: «Tur var tikai minēt, vai iespējams kaut kur citur Krievijā būtu gribējuši, lai tas viss, kas notika ar ABLV Bank, notiek septembrī, nevis tik ilgu laiku pirms vēlēšanām. Mans spekulatīvais pieņēmums ir, ka amerikāņi piespieda ABLV Bank īpašniekus pašlikvidēties jau tagad. Viņi [amerikāņi] šo soli spēra nevis tāpēc, ka viņiem agrāk nekas nebija zināms, bet tāpēc, lai tas notiktu ilgu laiku pirms vēlēšanām un neietekmētu tās. Skaidrs, ka viņiem šai ziņā varēja palīdzēt gan viņu izlūkdienests, gan arī Latvijas specdienests. Protams, nav arī nejaušība, ka tas viss sakrita ar Rimšēviču.»

Cilvēki valdībai neuzticas jau kopš 90.gadu vidus

Baltic International Bank barometrs, pēc pēdējiem rezultātiem, liecina, ka neapmierinātība ar valdību ir pieaugusi. Tikmēr profesors Skudra atzīst, ka īsti neuzticas šādam bankas barometram, jo uzskata, ka, visticamākais, metodoloģija nav korekta.

«Tā kā Latvijas vidējais vēlētājs politiski vāji orientējas gan iekšpolitiskajos procesos, gan ārpolitikā, viņš par to valdību spriež pēc savas ģimenes un personīgās izjūtas, kā arī draugu, paziņu loka. Tā attieksme formējas vairāk sociāli psiholoģiski – tai ir ļoti mazs sakars ar vairāk vai mazāk pārdomātu politisko procesu izvērtēšanu,» saka Skudra.

«Visi tie reemigrācijas plāni, mājās saukšanas plāni – tās ir muļķības! Tās ir ekonomiskas un politiskas muļķības!»

«Kas attiecas uz tiem, kas ir aizbraukuši. Viņi, protams, turpina aizbraukt. Mazāk intensīvi nekā ekonomiskās krīzes gados. Tas gan. Bet šis process nav apturams, viņš turpināsies,» izsakās Skudra.

Politologs min piemēru par kādu īru uzņēmēju, kurš, atbildot uz to, ka Latvijā iezīmējusies ekonomiskā augšupeja pēdējos pāris gados un līdz ar to cilvēkiem paaugstinās algas, mēģinot aicināt atpakaļ, teica: «Nekā nebūs – es arī palielināšu algas, un viņi paliks pie manis.»

«Un tā notiks ar visiem, kas sevi apliecinājuši darba tirgū vienalga kādā līmenī. Viņiem pieliks pie algas, lai viņi nebrauc uz Latviju,» uzskata profesors. Tāpat viņš retoriski piebilst: «Ja cilvēki neuzticas partijām, valdībai un parlamentam, nu kāds pamats braukt atpakaļ, pie tam ņemot vērā algu atšķirības?»

Politologs skaidro: «Pārskaitījumi no citu valstu kontiem uz Ungāriju veido 3,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). 3,5%! Latvijai, protams, tā summa nav tik iespaidīga, jo no mums ir ievērojami mazāk aizbraukušo – ap 250 000–300 000. Tomēr tas jebkurā gadījumā ir nopietns ieguldījums Latvijas ekonomikā un IKP. Tā ka šī tēma [reemigrācijas plāni] nekādā veidā nevar kļūt par priekšvēlēšanu cīņas tēmu.»


Pievienot komentāru

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!