bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Premjere: Latvija ir gatava vadīt Eiropas lielo skatuvi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē nav īpaša balva un iemesls svinībām pusgada garumā. Tā ir liela atbildība, uzsver premjere Laimdota Straujuma, atbildot uz dziedātāja Laura Reinika jautājumiem par prezidentūras ieguvumiem un izaicinājumiem.

Tūlīt nosvinēsim gadu miju un Latvija debitēs Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūrā. Kur jūs sagaidīsiet šo nozīmīgo datumu?

Svētku laikā būšu kopā ar savu lielāko vērtību – bērniem, mazbērniem un pārējiem tuviniekiem. Šis ir tas laiks, kad kopīgi varam pārdomāt līdzšinējās izvēles un uzstādīt jaunus mērķus. Arī atvilkt elpu un uzkrāt spēkus.

Raugoties plašāk, jaunais gads mums Latvijai sāksies ar izaicinājumu nākamajā pusgadā īstenot veiksmīgu Latvijas prezidentūru ES Padomē. Tā ir liela atbildība un es redzu, ka esam gatavi vadīt Eiropas lielo skatuvi. Vēl būtiskas pārmaiņas norisināsies pie kaimiņiem lietuviešiem, kuri no nākamā gada pievienosies eirozonai. Latvijai šīs pārmaiņas ir milzīgs ieguvums, tāpēc gribu apsveikt un iedrošināt Lietuvas tautu par viņu izvēli. Ieguvēji būsim visi, jo vienota valūta veicinās visu Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi.

Jau otrais gads pēc kārtas mums iesāksies Eiropas noskaņās. Šo gadu sagaidījām ar eiro, nākamo ar prezidentūru, kas, jūsuprāt, būtu nākamais Latvijas mērķis Eiropā, uz ko tiekties?

Mums ir jādomā krietni plašāk un jākoncentrējas uz Latvijas labklājību, vienlaikus veicinot ticību un piederību Latvijai. Mums kā ES dalībvalstij šobrīd ir viss, lai varētu uzlabot dzīves kvalitāti. Joprojām esam viena no ātrāk augošajām ekonomikām Eiropā, mums ir iespēja attīstīt savu tautsaimniecību ar ES atbalstu, mums ir patiešām gudri un apņēmīgi cilvēki. Iespējams, mums biežāk vajadzētu noticēt saviem spēkiem, ka esam stipra un varoša nācija. Un katram noticēt saviem spēkiem, jo lielas lietas sākas no katra cilvēka ieguldījuma. Vienlaikus, nedrīkst aizmirst, ka Latvijas izaugsme ir tieši saistīta ar notikumiem Eiropā, tāpēc esam izvirzījuši gana ambiciozus prezidentūras mērķus. Spēcīgāka jeb konkurētspējīgāka Eiropa ir atslēga Latvijas tālākai izaugsmei, pamats mūsu labklājībai un spējai augt gudri. Digitālā potenciāla stiprināšana jau tagad ir ļāvusi mums radīt pasaules klases produktus ar pievienoto vērtību, bet mums vēl ir kur tiekties. Savukārt Austrumu partnerības veicināšana stiprinās drošību visā mūsu reģionā, kas ietekmēs arī iedzīvotāju noskaņojumu.

Jūsuprāt, kas ir galvenie Latvijas ieguvumi, pirms vairāk nekā desmit gadiem nolemjot pievienoties ES?

Šajā ģeopolitiski saspīlētajā situācijā uzsvēršu pašu galveno – mēs neesam vieni. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijas tauta pieņēma lēmumu iestāties Eiropas Savienībā un šodien esam ekonomiski spēcīgu valstu vidū, darbojamies vienotajā tirgū, mūsu bērniem un mazbērniem ir iespējas studēt jebkurā no Eiropas augstskolām, savukārt mums pašiem – brīvi ceļot un piepildīt savus sapņus. Būtisks atbalsts Latvijas tautsaimniecībai ir bijusi iespēja dažādos attīstības projektos ieguldīt finansējumu no ES fondiem, kuros joprojām iemaksājam krietni mazāk, nekā saņemam. Jāmin atbalsts lauksaimniekiem – bez ES subsīdijām valsts atbalsts mūsu zemniekiem un lopkopjiem būtu desmit reizes mazāks.

ES savulaik tika izveidota ar mērķi nodrošināt ilglaicīgu mieru šajā reģionā. Taču mūs visus dara nemierīgus neprognozējamais Austrumu kaimiņš, kurš iebrūk citā valstī, ļauj sabrukt savai ekonomikai… Cik mēs droši varam justies Latvijā, Eiropā?

Manas iepriekšējās un arī tagadējās valdības prioritāte ir bijusi Latvijas drošība – finanšu drošība, enerģētiskā drošība, sociālā drošība. Un, protams, drošība tās primārajā, aizsardzības nozīmē. Galvenais Latvijas drošības garants ir mūsu dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO, tāpēc arī vēl šogad valdība lēma pēc iespējas ātrāk pildīt saistības un aizsardzības budžetam veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta. Jāatceras, ka ES nav militāra savienība. Ja runājam par finansiālo jomu, redzam, ka Latvijas savlaicīgā pievienošanās vienotajai valūtai sniedz ekonomisku stabilitāti valstij, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Kas būtu tās lietas, kas mums jāpatur prātā, lai mūsu pirmais uznāciens uz ES Padomes prezidentūras skatuves būtu spožs un pārliecinošs?

Šis ir liels notikums Latvijai. Taču jāapzinās, ka prezidentūras statuss nav īpaša balva un iemesls svinībām pusgada garumā. Tā ir liela atbildība un spēki jāvelta tās realizācijai. Piekrītu, ka šos sešus mēnešus Eiropas uzmanība būs pievērsta Rīgai, kur notiks simtiem dažāda mēroga pasākumu. Tāpēc es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus būt viesmīlīgiem un atvērtiem, jo stipras attiecības ir durvis uz drošu nākotni. Prezidentūra būs laiks, kad daudzi pirmo reizi viesosies mūsu valstī un tikai no mums pašiem būs atkarīgs, kādas atmiņas un stāstus pēc tam par Latviju nesīs visa Eiropa.

Ref: 102.000.102.8933


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.