Premjers: Apjomīgā būvnieku karteļa dēļ Latvijai var nākties atmaksāt ES fondiem lielas naudas summas

Nesen atklātā apjomīgā būvniecības karteļa dēļ pastāv risks, ka Latvijai var nākties atmaksāt Eiropas Savienības fondiem lielas naudas summas, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atturoties tieši komentēt iemeslus, kas ļāva šādam būvnieku kartelim izveidoties un pastāvēt, valdības vadītājs izteica atzinību Konkurences padomei un tās sadarbības dienestiem par šīs lietas izmeklēšanu un novešanu līdz rezultātam.

Vaicāts, vai un kā šāda karteļa pastāvēšana nākotnē varētu ietekmēt Latvijas iespējas pretendēt uz ES finanšu līdzekļiem, premjers atbildēja, ka «tur ir zināms risks», ko Finanšu ministrija pēta.

 «Vai nu tas varētu būt risks ar naudām, kas mūsu nodokļu maksātājiem būtu jāatmaksā Eiropai, vai arī ar kādām samazinātām naudām nākotnē. Tāds risks, protams, pastāv, un, ja šī karteļa darbība vēl ietekmē to, tad es domāju, ka visiem nodokļu maksātājiem būtu ļoti attaisnojamas milzu dusmas,» komentēja politiķis.

Viņš atzina, ka karteļa pastāvēšana acīmredzot ir ne tikai mākslīgi sadārdzinājusi konkrētu būvobjektu izmaksas, bet arī kavējusi investīciju ienākšanu valstī, līdz ar to faktiski pastāv risks, ka Latvija un tās godīgie uzņēmēji turpmāk var saņemt mazāk naudas attīstībai. «Nu tad tas ir, maigi izsakoties, pilnīgi nepiedodami, un es domāju, ka gan jau būs daudzas krimināllietas un sūdzības no cietušajiem pret tiem, kas ir šādā veidā ļaunprātīgi vienojušies,» izteicās Kariņš.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, 10.augusta preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils Ziemeļblāzma iepirkumus.

Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra Akropole būvniecību, tirdzniecības centra Alfa būvniecību un Rimi loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite.

Sarunas notikušas pirtī Taureņi un sanatorijā Jūraslīcis, Jūrmalā.

Lasiet arī: Valentīns Kokalis par slepenām sarunām Lemberga mednieku mājiņā un partiju kontroles aizkulisēm

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudassodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA Skonto būve, SIA Latvijas energoceltnieks, SIA Velve, SIA Arčers, SIA Rere būve, SIA Re & Re, SIA RBSSKALS būvvadība, SIA Abora, AS LNK Industries un SIA Merks. Tiesa RBSSKALS būvvadība patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma – 6,1% – tika piemērots diviem uzņēmumiem.

Re & Re piemērots naudassods 170 635,91 eiro apmērā, bet Skonto būvei – 746 720,15 eiro apmērā.

Naudassods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. LNK Industries piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, Merks – 2 688 950,79 eiro apmērā, Arčers – 1 998 412,02 eiro apmērā un Abora – 1 115 910 eiro apmērā.

Latvijas energoceltniekam piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma – 3 329 579,41 eiro, Rere būvei – 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet Velvei – 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas