bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 10.12.2019 | Vārda dienas: Guna, Judīte
LatviaLatvija

Premjers: ar dalību eirozonā nostiprināsim piederību vadošo Rietumvalstu saimei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

«Eiro ieviešana, kā loģisks integrācijas solis Eiropas Savienībā (ES), ir paredzēta jau līgumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Atšķirībā no dažām «vecajām» ES dalībvalstīm, Latvijai šajā jautājumā nav tā saucamā «opt-out» jeb atrunas par konkrētās politikas neīstenošanu. Iestāšanās līgums paredz Latvijas pievienošanos eirozonai brīdī, kad izpildām Māstrihtas kritērijus,» norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Saeima ceturtdien, 31.janvārī, otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Eiro ieviešanas likumprojektu, par balsojot 52, pret – 40, bet atturoties diviem deputātiem.

Premjers pirms balsojuma uzrunā deputātiem uzsvēra, ka tieši Māstrihtas kritēriju neizpildes dēļ Latvijai ir nācies jau divreiz atlikt eiro ieviešanas mērķa datumu.

«Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā, eiro ieviešana ir bijusi noteikta kā mērķis visu Latvijas valdību deklarācijās. Atcerēsimies, ka sākotnējais eiro ieviešanas mērķa datums bija 2008.gada 1.janvāris. Toreiz gan gāzēšana līdz grīdai ņēma virsroku pār ilgtspējīgu makroekonomisko politiku un inflācijai sasniedzot divciparu skaitli, kļuva skaidrs, ka eiro 2008.gadā mums ieviest neizdosies un eiro ieviešanas mērķa datums tika atlikts uz 2011.gada 1.janvāri. Šī bezatbildīgā makroekonomiskā politika mums ir ļoti dārgi maksājusi, tās rezultātā Latvija 2008.-2010.gadā piedzīvoja smagāko ekonomisko krīzi Eiropas Savienībā. Krīzes laikā mēs piedzīvojām pat deflāciju, taču tad mūsu budžeta deficīta līmenis ievērojami pārsniedza Māstrihtas kritēriju noteiktos 3% no IKP. Jau krīzes sākumā kļuva skaidrs, ka arī 2011.gadā eirozonai pievienoties neizdosies,» tā Dombrovskis.

Viņš piebilda, ka 2014.gada 1.janvāris kā eiro ieviešanas mērķa datums tika noteikts 2009.gadā – pašā krīzes karstumā. Tas lielā mērā arī ir izdevies – jau kopš pagājušā gada rudens Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus.

Inflācijas kritēriju valsts izpilda kopš 2012. gada septembra. Pēc decembra datiem kritērijs ir 2,8%, kamēr gada vidējā inflācija Latvijā bija 2,6%. Šogad gada vidējā inflācija prognozēta 2,0% līmenī.

Vispārējās valdības budžeta deficīts plānotais apjoms šogad ir 1,4%, kas ļauj ar drošu rezervi izpildīt kritēriju, kas noteikts 3% no IKP apmērā. Savukārt Latvijas valsts parāda līmenis šobrīd ir 42% no IKP – ievērojami zem pieļaujamajiem 60% no IKP. Savukārt ilgtermiņa valsts parādzīmju vidējās procentu likmes 2012.gada decembrī bija 3,24%, bet kritērijs – nedaudz virs 6%.

«Eiro ieviešana ir loģisks nākamais solis mūsu īstenotās makroekonomiskās politikas ietvaros. Jau šobrīd lielā mērā mēs atrodamies eirozonā – vairāk kā 80% mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu ir eiro, vairāk kā 40% noguldījumu ir eiro. Tāpat, nekustamā īpašuma un citu vērtīgu aktīvu cenas lielākoties tiek izteiktas eiro. Vairāk nekā 60% mūsu eksporta iet uz ES valstīm, kur norēķini notiek galvenokārt eiro. Mēs jau tagad faktiski importējam eirozonas monetāro politiku, vien, neatrodoties eirozonā, nesēžam pie lēmumu pieņemšanas galda un maksājam par latu konvertāciju uz eiro un atpakaļ,» sacīja premjers.

Pēc viņa teiktā, pilnībā izzūdot lata devalvācijas riskam un valstij sasniedzot pašas deklarēto makroekonomiskās politikas mērķi, mazināsies valsts kredītrisks. Latvijas Banka izpētījusi, ka pāreja uz eiro valstīm vidēji ir devusi 1,5% punkta ietaupījumu uz aizņemšanās izmaksām. Taču pat ja pieņem, ka Latvijas gadījumā izmaksas būs tikai par 1 procentpunktu zemākas, valsts budžetam tas dos apmēram 30 miljonu eiro ietaupījumu ik gadu. Salīdzinājumam, 30 miljoni eiro ir aptuveni puse no līdzekļiem, kas ir piešķirti papildus demogrāfijas veicināšanas pasākumiem 2013.gada valsts budžetā.

No zemākām procentu likmēm ieguvēji būs arī uzņēmumi un mājsaimniecības – Euribor likmei nomainot Rigibor, latos ņemto kredītu apkalpošana uzreiz kļūs lētāka. Nedaudz ilgākā termiņā arī eiro kredīti kļūs lētāki, jo pakāpeniski kritīsies pievienotā likme.

«Atcerēsimies krīzes sākumu 2008.gada nogalē – uzreiz pēc Parex glābšanas strauji augošo procentu likmju dēļ valsts zaudēja piekļuvi finanšu tirgiem. Lats tika pakļauts spekulatīviem uzbrukumiem. Devalvācijas riskam pieaugot, iedzīvotāji un uzņēmumi steidza savus uzkrājumus mainīt uz eiro. Kredītu plūsma apstājās visā tautsaimniecībā, latu kredītu procentu maksājumi sasniedza divciparu skaitli. Spekulācijas par lata devalvāciju un attiecīgi pieaugošās latu procentu likmes tautsaimniecībai izmaksāja ļoti dārgi. Pārejot uz eiro, šāds risks tautsaimniecībai tiek noņemts,» uzsvēra Ministru prezidents.

Otrs tūlītējs finansiāls ietaupījums tautsaimniecībai, pēc viņa sacītā, būs valūtas konvertācijas izmaksu izzušana. Pēdējo piecu gadu laikā valūtas konvertācijas izmaksas no latiem uz eiro un otrādi tautsaimniecībai ir izmaksājušas ap 600 miljoniem eiro. Valūtas konvertācijas izmaksas visaugstākās bija 2009.gadā – krīzes smagākajā punktā, kad daudzi iedzīvotāji un uzņēmumi savus uzkrājumus mainīja uz eiro un tad atkal pamazām atpakaļ uz latiem, lai segtu kārtējos izdevumus.

«Izzūdot devalvācijas riskam un krītoties aizdevumu procentu likmēm, Latvija vairos savu pievilcību investoru acīs – stabila un prognozējama makroekonomiskā vide ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ilgtermiņa investīciju veikšanai. Pretstatā spekulatīvām, īstermiņa investīcijām nekustamajā īpašumā, investīcijas ražošanā prasa zemu inflāciju un stabilu valūtas kursu,» skaidroja Ministru prezidents.

LB prognozes liecina, ka līdz 2020.gadam ārvalstu investīciju apjoms būs par 15% lielāks, nekā tas būtu, nepārejot uz eiro.

Izzūdot konvertācijas izmaksām un darījumu veikšanai kļūstot vieglākai, pieaugs arī ārējās tirdzniecības apjomi. Paredzams, ka eksports līdz 2020.gadam būs par 5% lielāks, ja 2014.gadā iestāsimies eirozonā, atsaucoties uz LB aprēķiniem, norādīja premjers.

Dalība eirozonā nodrošinās arī lielāku Latvijas ekonomikas noturību pret ekonomiskiem satricinājumiem. Savukārt ECB nepieciešamības gadījumā nodrošina eirozonas dalībvalstu bankas ar likviditāti. «Krīzes sākumā – 2008.gadā Latvijas valsts bija spiesta nodrošināt nacionalizēto Parex banku ar likviditāti no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi apgrūtinot budžetu tik tālu, ka bija jālūdz SVF palīdzība. Ja eiro būtu ieviests, kā sākotnēji plānots, 2008.gadā, ECB būtu nodrošinājusi Parex banku ar likviditāti un valstij Parex bankas glābšana būtu izmaksājusi daudz lētāk un arī krīzi mēs būtu pārdzīvojuši mazāk smagi,» skaidroja Ministru prezidents.

Runājot par eiro ieviešanas iespējamajiem riskiem un izmaksām, valdības vadītājs uzsvēra divus galvenos jautājumus – iemaksas Eiropas Stabilitātes Mehānismā (ESM) un atteikšanos no neatkarīgas monetārās politikas.

«Pēc iestāšanās eirozonā, iemaksas pirmo piecu gadu laikā sasniegs 200 milj. eiro un turpmākajos piecos gados pieaugs par vēl 124 milj. eiro. Fonda nauda tiks izmantota, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību grūtībās nonākušām eirozonas valstīm. Ņemot vērā to, ka ES un it īpaši eirozonas valstis ir cieši saistītas savā starpā, nestabilitāte vienā valstī var novest pie satricinājumiem citās valstīs un negatīvi ietekmēt visu eirozonas ekonomiku. Tādēļ maksājumi fondā uztverami nevis kā maksa par atsevišķu dalībvalstu glābšanu, bet gan kā ieguldījumos kopējās stabilitātes nodrošināšanā. Te vietā atgādināt, ka tikai pirms dažiem gadiem mēs paši bijām palīdzības saņēmēji no līdzīga mehānisma, kas tika izveidots Latvijai un vēl dažām ES valstīm ārpus eirozonas. Pirms izsakāmies skeptiski par solidaritātes un palīdzības sniegšanas nozīmi, ir vērts atcerēties, ka Latvijai izsniegto starptautiskā aizdevuma lielāko daļu veidoja EK un SVF aizdevumi. Arī SFV līdzekļu avots ir dalībvalstu ieguldījumi šīs institūcijas kapitālā. Pārējo aizdevuma daļu veidoja atsevišķu ES valstu tiešie aizdevumi Latvijai. Nez kā būtu iznācis, ja šo valstu iekšpolitiskajā retorikā virsroku būtu guvusi nevēlēšanās risināt citu valstu problēmas. Solidaritāte ir viens no Eiropas pamatprincipiem. Neaizmirsīsim, ka ne politiski, ne ekonomiski arī mūsu valsts nav pilnībā pašpietiekama. Nedomāju, ka kāds ņemtos apgalvot, ka ekonomiskas grūtības un finansiālas problēmas Latvijā vairs nav pat teorētiski iespējamas, līdz ar to minētās iemaksas var uzskatīt par apdrošināšanas izdevumiem, kas var noderēt arī mums pašiem,» izteicās Dombrovskis.

Runājot par atsacīšanos no neatkarīgas monetārās politikas, kas tiek minēts kā galvenais arguments pret eiro atsevišķu eiroskeptiķu vidū, pēc premjera domām, ir jāsaprot, ko nozīmē neatkarīga monetārā politika. «Taisnība, ka pēc eiro ieviešanas monetāro politiku Latvijā, tāpat kā visā eirozonā noteiks ECB. Taču latam esot piesaistītam eiro, mēs jau šobrīd faktiski importējam eirozonas monetāro politiku. Attiecīgi, ieviešot eiro, šajā ziņā nekas būtiski nemainīsies,» tā premjers.

«Ja vēlamies patiesi neatkarīgu monetāro politiku, tad lats ir jāatsaista no eiro. Šajā gadījumā pilnīgi droši var apgalvot, ka lats savu vērtību zaudēs. Citiem vārdiem sakot, patiesi neatkarīga monetārā politika de facto nozīmē lata devalvāciju. Turklāt, līdz ar devalvāciju nāktu arī augsta inflācija un augstas procentu likmes. Tik radikāli mainot savu ekonomisko politiku, paietu daudzi gadi pirms mēs atgūtu finanšu tirgu uzticību un mūsu aizņemšanās izmaksas tuvotos tām, ko baudām šobrīd. Līdz ar to nav pārsteigums, ka par neatkarīgu monetāro politiku šobrīd visvairāk runā tās pašas sejas, kas pirms dažiem gadiem visaktīvāk aicināja devalvēt latu,» sacīja premjers.

«Eiro ieviešanai ir arī ģeopolitiskais aspekts. Iestājoties eirozonā, mēs nostiprināsim savu piederību vadošo Rietumvalstu saimei. Dalība eirozonā nozīmē iekļaušanos Eiropas Savienības attīstību virzošo valstu kodolā. Sekojoši pieaugs mūsu loma gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē. Īpaši būtiski tas ir ņemot vērā pēdējā laika skaidro virzību uz divu ātrumu Eiropu – alternatīva eirozonai ir atrašanās Eiropas perifērijā un marginalizācija. Pievienojoties eirozonai, gūsim labākas iespējas piedalīties ES un eirozonas nākotnei būtisku lēmumu pieņemšanā

Raugoties no ekonomiskās politikas viedokļa, Latvija šobrīd atrodas krīzes pārvarēšanas finiša taisnē. Eiro ieviešana simboliski noslēgs smagu ekonomisko reformu posmu un nodrošinās valsts tālāko attīstību, balstoties uz stabiliem un drošiem pamatiem. Eiro ieviešana ir mūsu ekonomiskās attīstības stratēģijas būtiska sastāvdaļa. Stratēģijas nemēdz mainīt pēkšņi atkarībā no politiskās konjunktūras vai īslaicīgu ārēju apstākļu ietekmē,» uzrunu noslēdza Dombrovskis.

Saeima ceturtdien otrajā un galīgajā lasījumā izskata Eiro ieviešanas likumprojektu. Minētais likumprojekts pamatā risina tehniskus jautājumus – nosakot cenu paralēlās atspoguļošanas periodu, abu valūtu – lata un eiro vienlaicīgas aprites periodu, skaidras un bezskaidras naudas konvertācijas kārtību un tamlīdzīgus jautājumus, BNN informē Valsts kanceleja.

102.000.102.3685


Pievienot komentāru

Baltkrievija no Maskavas vēlas 63 miljonus eiro par nekvalitatīvu naftu

Baltkrievija vēlas no Krievijas saņemt kompensāciju par nekvalitatīvas naftas piegādēm 63 miljonu eiro apmērā, tā pēc abu valstu premjerministru sarunām pavēstījis Baltkrievijas vēstnieks Krievijā.

Kārtības policijas priekšnieka pienākumus uz laiku uzticēs Krapsim

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs no otrdienas, 10.decembra, būs Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Kultūras ministrija no Rīgas domes grib pārņemt remonta gaidās esošo LNOB ēku

LNOB valde lūgusi domei īpašumu bez atlīdzības nodot valsts pārziņā, vienlaikus aicinot to ieguldīt LNOB pamatkapitālā.

Krievija pēc sporta sacensību aizlieguma vērsīsies tiesā

Krievija, kura saņēmusi aizliegumu četrus gadus piedalīties augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības par manipulācijām ar dopingu, pārsūdzēs lēmumu Sporta šķīrējtiesā, tā norādījusi Krievijas Domes deputāte Svetlana Žurova.

Aizdomās par dienesta viltojumu personu grupā aizturētas trīs personas

Iekšējās drošības birojs aizturējis divas bijušās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas un vienu privātpersonu aizdomās par dienesta viltojuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Elektrības vidējā cena Baltijas valstīs samazinājās par 10%

Biržā Nord Pool elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinājās par 10% – līdz 41,73 eiro par megavatstundu.

Latvijas mājsaimniecību izdevumi pārtikai pērn lielāki nekā ES vidēji

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā vidēji.

Krievijai liedz piedalīties starptautiskajā sportā, arī Olimpiskajās spēlēs

Krievijai Pasaules Antidopinga aģentūra noteikusi četru gadu aizliegumu piedalīties lielās starptautiskās sporta sacensībās, ieskaitot Olimpiskās spēles un Pasaules kausa izcīņu futbolā.

Latvijā inflācija novembrī bijusi 2,1% apmērā

Inflācija šī gada novembrī, salīdzinot ar 2018.gada novembri, bijusi 2,1% apmērā. Precēm cenas pieauga par 1,8% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Arī Mārupes novada dome lemj pārdot Rīgas Apriņķa Avīzes kapitāldaļas

Līdzīgi kā vairākas citas pašvaldības, arī Mārupes novada dome lēmusi pārdot tai piederošās SIA Rīgas Apriņķa Avīze kapitāldaļas, liecina domes sēdes protokols.

Tiesa patur apcietinājumā Rīgas Centrāltirgus cigarešu lietā iesaistīto uzņēmēju Visoru

Rīgas apgabaltiesa nolēma nemainīt pirmās instances lēmumu ar kuru drošības līdzeklis apcietinājums piemērots RCT cigarešu nelikumīgas tirgošanas lietā iesaistītajam uzņēmējam Vilnim Visoram.

Igaunijas naktsmītņu tūrismam 5% kāpums

Igaunijas viesnīcās un citās tūristu naktsmītnēs oktobrī apmetušies par pieciem procentiem vairāk viesu nekā 2018.gada oktobrī, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

Swedbank ievieš bezmaksas darījumus ar vērtspapīriem

Swedbank atcēlusi komisijas maksu darījumiem Baltijas akciju tirgos ar mērķi rosināt sabiedrības interesi par darījumiem ar uzņēmumu akcijām.

Igaunijā par gada NVO atzīst dzīvnieku labturības organizāciju

Igaunijā gadskārtēji izvēlētā labākā nevalstiskā organizācija un šajā godā celta dzīvnieku labturības aizstāvju organizācija Nähtamatud Loomad.

Pabriks: Nepieciešams palielināt ASV militāro atbalstu Latvijai

Pabriks apliecināja, ka ASV ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā, pauda gandarījumu par abu valstu līdzšinējo labo sadarbību un pateicās par ASV ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā.

Donbasa karš: Parīzē tiekas Putins un Zelenskis

Parīzē cerībā izbeigt postošo Donbasa konfliktu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Vācijas un Francijas līderu klātbūtnē tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Dombrovskis: No jaunās EK izvirzītajām prioritātēm Latvijai visvairāk darāmā būs ekonomikas attīstībā

Galvenās jaunās Eiropas Komisijas prioritātes būs «zaļā transformācija» un virzība uz klimatam neitrālu ekonomiku, digitālā transformācija, kā arī ekonomikas attīstība, norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, atzīstot, ka Latvijai visvairāk darāmā būs kopējās ekonomikas attīstības un sociālajos jautājumos.

Mīklainais Skonto stadiona pircējs, Krievijas uzņēmējs, uzskata, ka darījumā apkrāpts

Noskaidrojies Skonto stadiona mīklainais pircējs no nodokļu paradīzes Belizas, kurš par 35 miljoniem eiro īpašumu iegādājās 2015.gadā.

Somijai būs tās vēsturē jaunākā premjerministre

Somijas valdošie sociāldemokrāti pēc premjerministra Anti Rinnes atkāpšanās nolēmuši amatam virzīt Sannu Marinu, kura, saņemot parlamenta atbalstu, kļūs par valsts vēsturē jaunāko valdības vadītāju.

Arī šonedēļ gaidāmi plusi un lietus

Decembra otrā nedēļa kopumā saglabāsies pārsvarā mākoņaina, bieži gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš.

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits varētu sarukt uz pusi

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits vietvarās varētu sarukt par 864 domniekiem jeb 54%.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!