Austrālija nosaka datumu vēsturiskajam balsojumam par pamatiedzīvotāju tiesību atzīšanu

Trešdien, 30.augustā, premjerministrs Entonijs Albanese (Anthony Albanese) paziņojis, ka 2023.gada 14.oktobrī austrālieši lems par to, vai viņi vēlas mainīt konstitūciju, lai atzītu aborigēnu un Torresa šauruma salu iedzīvotāju tiesības, ziņo Reuters.

Paziņojot par nozīmīgā referenduma datumu, premjerministrs atzinis šis būs izšķirošs brīdis cīņā par pamatiedzīvotāju tiesībām valstī, raksturojot to kā vienreizēju iespēju apvienot tautu.

“14.oktobris ir mūsu laiks, tā ir mūsu iespēja,”

Albanese sacījis, piebilstot, ka šis brīdis aicinot apzināties Austrālijas rakstura labākos aspektus un lai gan pamatiedzīvotājiem šis esot bijis kā maratons, visai tautai tagad jāveicot finiša sprints.

Pirms referenduma Austrālijas iedzīvotāji piedalīsies sešas nedēļas ilgā kampaņā. Referendumā tiks jautāts par to, vai viņi atbalsta konstitūcijas grozījumu, kas aizvedīs “Balsi uz parlamentu” (Voice to Parliament).

Ar to tiktu izveidota pamatiedzīvotāju komiteja, kuras uzdevums būtu sniegt federālajam parlamentam padomus jautājumos, kas ietekmē aborigēnus un Torresa šauruma salu iedzīvotājus.

Salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm Austrālijas pieeja tās pamatiedzīvotājiem joprojām atpaliek. Valsts nav noslēgusi līgumu ar pamatiedzīvotājiem, kuri veido aptuveni 3,2% no gandrīz 26 miljoniem Austrālijas iedzīvotāju un kuri dažādos sociālekonomiskajos rādītājos parasti ir zemāki par valsts vidējiem rādītājiem.

Referenduma izdošanās valdībai ir ļoti svarīga.

Referendumu atbalsta vadošās sporta asociācijas, uzņēmumi, reliģiskās un labklājības organizācijas. Tomēr šis temats ir izraisījis pretrunīgas diskusijas un nesen veiktās aptaujas liecinot, ka atbalsts samazinās.

Atbalstītāji apgalvo, ka pozitīvs balsojums

palīdzētu labot saspīlētās attiecības ar aborigēnu kopienu, veicinot valsts vienotību.

Turpretī pretinieki uzskata, ka iniciatīva

varētu sēt rasu šķelšanos un piešķirt nesamērīgi daudz politiskā spēka pamatiedzīvotājiem.

Kā arī plānam trūkstot divpartiju atbalsta; konservatīvā opozīcijā esošā Liberāļu partija plāno rīkot kampaņu “pret”, lai gan daži partijas līderi, tostarp bijušais premjerministrs Malkolms Tērnbuls (Malcolm Turnbull) ir iestājies “par”.

Lai mainītu Austrālijas konstitūciju, ir nepieciešams rīkot valsts mēroga referendumu. Lai tas tiktu pieņemts, ir nepieciešams “divkāršs vairākums” – vairāk nekā 50% valsts vēlētāju atbalsts un vairākums balsu vismaz četros no sešiem štatiem.

Tikai astoņi no 44 priekšlikumiem 19 referendumos ir guvuši panākumus.

Pēdējais referenduma mēģinājums 1999.gadā, kura mērķis bija izveidot Austrāliju kā republiku, bija neveiksmīgs.

Lasiet arī: Lielbritānija atliek muitas pārbaudes ES precēm līdz 2024.gadam

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas