bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Pret sejas aizsegšanas ierobežojumiem vēl daudz iebildumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl nepieņēma lēmumu attiecībā Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas noteiktu ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Komisijas sēdē vairāku iestāžu pārstāvji un vairāki deputāti izteica kritiku par likumprojekta anotācijas kvalitāti un norādīja uz citiem iespējamiem risinājumiem.

Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) pēc diskusiju noslēguma norāda, ka komisija otrdien, 14.novembrī, vēl nepieņems lēmumu, un aicināja likumprojekta autorus, Tieslietu ministrijas pārstāvjus, uzrunāt Saeimas frakcijas un skaidrot šo piedāvājumu.

Pašlaik likumprojekts Saeimā ir skatīšanas sākumā, un parlaments vēl nav nonācis līdz lemšanai par tā konceptuālu atbalstīšanu.

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Kristīne Līce stāsta, ka jautājums ir, cik plašs un kā pamatots ir valsts plānotais aizliegums aizsegt sejas. Viņa cita starpā norādīja uz bažām par likumprojekta teksta kvalitāti, kas var radīt pretrunas tā piemērošanā. Piemēram, nav skaidrs, kurš noteiks, ka likumā minētie izņēmumi – laika apstākļi un veselības stāvoklis ļauj likumīgi aizklāt seju.

Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis norāda, ka DP iekšējās diskusijās nav uzstājuši uz nepieciešamību virzīt seju aizsedzoša apģērba aizliegumu. Bet jebkura aizlieguma ieviešana rada negatīvu rezonansi no to cilvēku puses, uz kuriem tas attiecas, tāpat arī starptautiskās teroristiskās organizācijas pievērš uzmanību tām valstīm, par kurām tām veidojas priekšstats, ka tajās ar kādu regulējumu «apspiež musulmaņus», uzsver DP priekšnieka vietnieks.

Saeimas Juridiskā biroja vecākā padomniece Ilze Tralmaka norāda, ka likumprojekts var nesamērīgi ierobežot privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi, vārda un izteiksmes brīvību. Piemēram, gadījumā, ja cilvēks gribētu aizklāt seju, lai sniegtu politisku un māksliniecisku vēstījumu. Tāpat neesot skaidrs, kā tiks vērtēta iespēja cilvēkam aizklāt seju veselības stāvokļa dēļ, ņemot vērā, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu veselības datu apstrāde ir aizliegta, ja vien nav saņemta nepieciešamā atļauja.

Tralmaka norādīja arī uz vairākām citām iebildēm, kas apkopotas septiņu lappušu atzinumā, kurā Juridiskais birojs norādījis, ka neatbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas sēdē izskanēja arī citādāks skatījums. Profesors Leons Taivans iespēju nesāt seju aizsedzošo apģērbu saistīja ar vēstījumu radikālā islama pārstāvjiem, kuri atbalsta terorismu, ka viņi var droši apmesties mūsu valstī.

Pēc ekspertu uzklausīšanas deputāte Lolita Čigāne (Par!/V) pauda pārsteigumu, ka Tieslietu ministrija ir ieguldījusi tik lielu darbu šajā jautājumā, lai gan reizē ir tik daudz problēmu, ko risināt tiesu jomā, tajā skaitā ar tiesnešu disciplinārlietām. Politiķe likumprojekta anotāciju pielīdzināja «augļu salātie»”, paužot neizpratni, kāpēc tajā ir minēta Korāna interpretācija vai atsauce uz Šveices praksi par minaretiem.

Deputāte pauž atbalstu tam, ka sievietes ir jāatbrīvo no pazemojošā pienākuma aizklāt seju, taču reizē viņa nevar atbalstīt likumprojekta anotāciju. Viņa norāda, ka ir jāieklausās DP priekšnieka vietnieka Ulmaņa sacītajā, ka, ja tā nav drošības problēma, tad nav skaidrs, kāpēc ar šiem grozījumiem Latviju cenšamies «uzlikt uz radikāļu kartes». Čigāne pieļāva iespēju paredzēt tiesības pašvaldībām liegt sejas aizsegšanu konkrētās situācijās.

Deputāts, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka šī jautājuma skatīšana ir «toksiska» un īsti labs nav neviens no iespējamajiem lēmumiem. Viņš atsaucās uz Taivana sacīto, skaidrojot, ka, ja likumprojekts tiktu noraidīts, tas būtu signāls, ka radikalizēti cilvēki «var nākt iekšā» valstī. Reizē arī tā atbalstīšana varētu Latvijai pievērst nevajadzīgu uzmanību. Ņemot vērā, ka viņš vairāk saklausīja mīnusus, politiķis pauda, ka nav gatavs šodien atbalstīt normatīvā akta projektu.

Iebildumus cēla arī deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš atsaucās uz Tiesībsarga biroja sniegto informāciju, ka šīs izmaiņas attiektos tikai uz piecām sievietēm. Situācijā, kad Lielbritānijā un Īrijā Latvijas valsts piederīgajiem tiekot «atņemti» desmitiem bērnu, šodien skatāmais jautājums vērtējams, kā neīsta, bet «feika» problēma, kuras risināšanai vēl tiekot tērēti līdzekļi, akcentēja politiķis.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likuma mērķis ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu. Tajā ir paredzēti izņēmumi, kad sejas aizsegšana nepieciešama normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei, piemēram, ķivere pārvietojoties ar motociklu, profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ un veselības stāvokļa dēļ.

Tāpat šie aizliegumi neattieksies uz dievnamiem, lūgšanu telpām un citām telpām, kurās notiek reliģiska darbība, tādējādi ļaujot cilvēkiem praktizēt savu reliģiju.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvo atbildību par likumprojektā noteiktā ierobežojuma neievērošanu. Plānots, ka par seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu vispirms tiks izteikts brīdinājums, bet par atkārtotu pārkāpumu tiks piemērots naudas sods, kas variētu no 150 līdz 200 eiro, iepriekš žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Balstoties uz Ministru kabineta komitejas ierosinājumiem, TM ir papildinājusi likuma anotāciju, iekļaujot tajā atsauci uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) secinājumiem lietās par līdzīga tipa aizliegumiem, kurās ECT nosprieda, ka dalībvalsts (Beļģija) abās lietās nav pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību konvenciju.

TM arī norāda, ka līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos ir nepieciešams organizēt izglītojošus pasākumus sabiedrībā par likumprojekta piemērošanas jomu un likumprojektā noteikto izņēmumu īstenošanu praktiskajās situācijās, kā arī jāveic apmācības amatpersonām, kas piemēros noteikumus par likumprojektā noteikto administratīvo atbildību. Kamēr tiks likumprojekts tiks izskatīts Saeimā TM plāno izstrādāt vadlīnijas, kas paskaidros un precizēs likumprojekta praktisko piemērošanu, tai skaitā plašāk aprakstot noteikto izņēmumu tvērumu.

Turpretim Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis aģentūrai iepriekš norādīja, ka ĀM nepārliecina likumprojektā un tā anotācijā sniegtais Latvijas konkrētās un specifiskās situācijas izvērtējums, jo ierobežojuma noteikšanas nepieciešamībai tiek izmantoti secinājumi, kas ir attiecināmi uz Franciju un Beļģiju – vienīgajām Eiropas valstīm, kurās ir ieviests vispārējs seju aizsedzoša apģērba aizliegums sabiedriskās vietās, bet kuru situāciju ir grūti salīdzināt ar Latviju.

Lai arī anotācija ir papildināta, tajā joprojām trūkst izvērsta vērtējuma par Latvijas konstitucionālo vērtību apdraudējumu un ierobežojuma nepieciešamību, ņemot vērā nelielo skaitu cilvēku, kuru tiesības šis likumprojekts ierobežotu, norāda Tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga birojs arī atgādina, ka Tiesībsarga ieskatā, ierobežojums noteiktām personu grupām nēsāt seju aizsedzošas galvassegas pats par sevi nevar sasniegt izvirzīto mērķi – nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

Ref:224.000.103.2834


Pievienot komentāru

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.