bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
LatviaLatvija

Prezidents premjera amatam nominē Bordānu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) un Jānis Bordāns

Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim Bordānam.

Valsts prezidents Bordānu aicināja divu nedēļu laikā – līdz 21.novembrim – izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.

JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.

Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti seši politiskie spēki – JKP, KPV LV, Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī Jaunā Vienotība (JV).

Valdības veidošanas sarunās iniciatīvu bija uzņēmušies trīs politiskie spēki, kuri iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti – KPV LV, JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu premjera amata kandidātu: KPV LV kandidāts ir Aldis Gobzems, JKP – Bordāns, bet AP – Artis Pabriks.

Pagaidām gan sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas. JKP uzsver, ka nesadarbosies ar ZZS, bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki mudināja veidot plašāku koalīciju kopā ar ZZS.

Valsts prezidents ir ticies ar visām 13.Saeimā ievēlētajām partijām, kā arī ar minētajiem premjera amata kandidātiem. Vējonis iepriekš arī kritizējis politiskos spēkus, norādot, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbu pie jaunās koalīcijas veidošanas ir neapmierinošs.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Bordāns 1993.gadā Saeimas vēlēšanās kandidējis no partijas Latvijas ceļš saraksta. Bordāns netika ievēlēts, bet iekļuva parlamentā ar «mīksto mandātu». Saeimā viņš strādāja Juridiskajā komisijā, Pieprasījumu komisijā, kā arī izmeklēšanas komisijā uzņēmuma Lattelecom darbības izvērtēšanai.

Citos parlamenta sasaukumos līdz 13.Saeimai Bordāns nav darbojies, lai arī kandidējis arī 6.Saeimas vēlēšanās no Latvijas ceļa saraksta, 10.Saeimas vēlēšanās – no partiju apvienības Vienotība saraksta, 11.Saeimas vēlēšanās – no nacionālās apvienības saraksta, bet 12.Saeimas vēlēšanās – no JKP saraksta. Šogad notikušajās 13.Saeimas vēlēšanās Bordāns tika ievēlēts parlamentā.

Viņš arī vairākas reizes kandidējis Rīgas domes vēlēšanās – 1997.gadā no Latvijas ceļš saraksta, bet 2017.gadā – no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, kad arī tika ievēlēts Rīgas pašvaldībā. Bordāna pārstāvētais politiskais spēks strādā Rīgas domes opozīcijā.

Bordānam ir pieredze arī citos amatos. Piemēram, 2010.gadā viņš bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) padomnieks un parlamentārais sekretārs, bet 2012.gadā pildīja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.

2012.gadā Bordāns kļuva par VL–TB/LNNK virzīto tieslietu ministru. Tomēr jau 2013.gada novembrī nacionālā apvienība vērsās pie premjera un informējusi par plāniem atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata. TB/LNNK valde paziņoja, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Nacionālās apvienības pārstāvji bija uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā Demokrātiskie patrioti, kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, neesot normāla situācija.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis gan paziņoja, ka neprasīs Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā. Bordāns zaudēja amatu 2013.gada novembrī līdz ar pārējiem valdības locekļiem pēc Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos no premjera amata, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.

Bordāns 2014.gadā bija viens no Jaunās konservatīvas partijas dibinātājiem.


Pievienot komentāru

  1. ruksis teica:

    Tas ķengurs is baigi lecīgs.

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.