bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.01.2019 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Prezidents vēl atliek jauna premjera amata kandidāta nominēšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Partiju apvienības Jaunā Vienotība Ministru prezidenta amata kanidāts Krišjānis Kariņš

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar Jaunās Vienotības politiķi Krišjāni Kariņu, piektdien, 4.janvārī, pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas KPV LV atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Sarunā ar prezidentu norādīts, ka nepieciešamo darbu veikšanai politiķiem vajadzīgas divas nedēļas un, ja darbs būs veiksmīgs, balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā varētu notikt janvāra «divdesmitajos datumos», norādīja Pavļuts.

Jauno Vienotību parlamentā pārstāv vien astoņi deputāti, un tā ir mazākā frakcija 13.Saeimā.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija (JKP), KPV LV, Attīstībai/Par! un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju «sarkano līniju» dēļ šīs sarunas netika turpinātas.

Kariņš piedāvāja, ka Jaunā Vienotība jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Arvila Ašeradena kandidatūras.

Attīstībai/Par! lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli. VL–TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.

JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu – Tāli Linkaitu.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo KPV LV iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk KPV LV šim amatam piedāvāja citu kandidatūru – Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam – parlamentāriete Ieva Krapāne.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot Saskaņu, kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.

Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām – viņa pārstāvētajai JKP, kā arī KPV LV, Attīstībai/Par!, nacionālajai apvienībai, kā arī Jaunajai Vienotībai. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas – Gobzema pārstāvētā KPV LV, Attīstībai/Par!, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un Jaunā Vienotība. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza apvienību Attīstībai/Par!, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.

JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja «plānu B» – atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību». Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru, kā arī atsāka konsultācijas ar partijām.

Atsākoties konsultācijām, Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums piedāvāts Kariņš, kam prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kariņš ir dzimis ASV, pārceļoties uz Latviju sākotnēji darbojies kā uzņēmējs – 1994.gadā viņš dibināja uzņēmumu Lāču ledus un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma Formula prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem.

Kariņš iesaistījies politikā, kad bija viens no partijas Jaunais laiks dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no Jaunā laika saraksta kandidējis Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.

Pēc Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija Jaunais laiks ieteica Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu noslēgumā Jaunais laiks atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam, tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi ZZS pārstāvi Induli Emsi.

Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē Jaunā laika valde bija izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas (TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku.

Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo Jaunais laiks aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu, Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā. Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja Jaunā laika Saeimas frakciju, strādājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009.gadā no Jaunā laika saraksta, bet 2014.gadā – no Vienotības saraksta. Abas reizes Kariņš ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Kariņš ir apvienības Jaunā Vienotība valdes priekšsēdētājs.

 


Pievienot komentāru

Pastiprinoties salam, atceļ aizliegumu uz vēl dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

Pastiprinoties salam, no piektdienas, 25.janvāra, ir atcelts aizliegums iedzīvotājiem atrasties uz atsevišķu Rīgas administratīvajā teritorijā esošu ūdenstilpju ledus.

Piešķir 323 milj. eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanai

Eiropas Savienība nolēmusi piešķirt 323 miljonus eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta pirmā posma finansēšanai, paziņojusi Eiropas Komisija.

KM Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūrā ieguldīs 9,4 miljonus eiro

Profesionālās izglītības kompetenču centra Nacionālā Mākslu vidusskola infrastruktūras uzlabošanā Kultūras ministrija līdz 2022.gadam plāno ieguldīt 9 404 536 eiro.

Rosinās pieņemt deklarāciju par Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizstāvību Latvijā

Saeimas Ārlietu komisija sagatavojusi un rosinās parlamentu izskatīt lēmuma projektu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Brexit jeb Apvienotās Karalistes gaidāmās izstāšanās no Eiropas Savienības.

KP soda ziņu aģentūras LETA īpašnieku par apvienošanās regulējuma pārkāpšanu

Konkurences padome 18.janvārī piemērojusi ziņu aģentūras SIA LETA īpašniekam, Igaunijā reģistrētam uzņēmumam MM Grupp 32 200 eiro naudas sodu, BNN noskaidroja no KP.

Saskaņas pirmais numurs Eiroparlamenta vēlēšanās būs Vjačeslavs Dombrovskis

Partijas Saskaņa pirmais numurs Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta partijas līderis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Igaunijas pasts vēlas samazināt preses piegādes dienu skaitu

Igaunijas pasta uzņēmums Eesti Post, kas Baltijā pazīstams ar zīmolu Omniva, rosinājis samazināt to dienu skaitu nedēļā, kad pasts piegādā laikrakstus un žurnālus. Uz šādu soli uzņēmumu pamudinājuši zaudējumi, ko tas cietis 2018.gadā. Preses piegāde mājās, ko valstī šobrīd veic sešas dienas nedāļā, pērn Eesti Post radījusi zaudējumus 1,3 miljonu eiro apmērā.

Diennakts laikā reģistrēti 73 ceļu satiksmes negadījumi

Latvijā trešdien, 23.janvārī, reģistrēti 73 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši astoņi satiksmes dalībnieki. Par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā policija aizturējusi piecus autovadītājus.

Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā

Latvijas vēstniecei Itālijā Solvitai Āboltiņai uzticēti arī vēstnieces pienākumi Maltā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Zviedrijas jaunā valdība sāk ar dīzeļa, benzīna auto aizliegumu no 2030.gada

Zviedrijas jaunās valdības vadītājs Stefans Lēvens paziņojis, ka no 2030.gada valstī būs liegts pārdot jaunas automašīnas ar dīzeļa vai benzīna dzinēju.

Bankā: Seniori aizvien primāri izvēlas nākt uz bankas filiāli

Vairums Latvijas senioru joprojām labprātāk izvēlas apmeklēt bankas filiāli un saņemt nepieciešamos ikdienas finanšu pakalpojumus klātienē, nevis izmanto attālinātos bankas pakalpojumus, liecina PNB Bankas pieredze.

Vēl nepieņem lēmumu par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.

Ieceļošana Latvijā liegta sešiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas trešdien, 23.janvārī, uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 24 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 17 robežpārkāpēji, tajā skaitā, aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Plūdi un zemes nogruvumi Indonēzijā prasa vairākus desmitus upuru

Plūdos un zemes nogruvumos Indonēzijas vidienē gājuši bojā 26 cilvēki, tā pavēstījušas vietējās varasiestādes, uzsverot, ka mežu izciršana ir pastiprinājusi sezonālo lietavu postījumus.

Kuri «aiz svītras» palikušie deputāti atgriezīsies atpakaļ Saeimā?

Deputātu mandātus noliekošos ministrus jau gatavi aizstāt vēlēšanās «pirmie aiz svītras» palikušie. Deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz ministra pilnvaru laiku nolikt deputāta mandātu.

EK: Uzturēšanās atļauju tirgošana rada korupcijas, naudas atmazgāšanas risku

Eiropas Komisija secinājusi, ka, Eiropas Savienības dalībvalstīm piešķirot uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām, ko veic trešo valstu pilsoņi, pieaug iespēja, ka tiek pastrādāti tādi noziegumi kā korupcija un naudas atmazgāšana.

Šorīt apgrūtināta braukšana Vidzemē un Zemgalē

Šorīt pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem sniegs un apledojums vietām apgrūtina braukšanu Vidzemē un Zemgalē. Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Rīgas, Bauskas, Jelgavas, Krāslavas, Ogres, Tukuma un Valkas apkārtnē, vēsta VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Gripas intensitāte pieaug, laupot vēl septiņu cilvēku dzīvības

Aizvadītajā nedēļā Latvijā būtiski palielinājusies gripas intensitāte, turklāt tā laupījusi dzīvību vēl septiņiem cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa dati.

Šā gada budžetu cer pieņemt marta beigās

2019.gada valsts budžetu varētu pieņemt marta beigās, stāsta jaunievēlētais finanšu ministrs Jānis Reirs.

Kariņš: Pret valdību nobalsojošie deputāti nav koalīcijas sastāvā

Deputāti, kuri nav atbalstījuši valdību, nav koalīcijas sastāvā, tā premjers Krišjānis Kariņš. Politiķis skaidro, ka to paredz koalīcijas parakstītais sadarbības līgums – ja kāds no sadarbības partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par sadarbības partnera frakcijai piederošu deputātu.

Kalnciema ielas grausta īpašniekiem uztic konservācijas pabeigšanu līdz 1.jūlijam

Rīgas dome trešdien, 23.janvārī, apstiprināja Kalnciema ielā 2B esošā grausta sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā – līdz 1.jūlijam.

Sadalītas hosteļu balvas, Hoskari, par labāko Eiropā atzīstot naktsmītni Prāgā

Ir sadalītas ikgadējās hosteļu balvas jeb Hoskari, ko kopmītnes tipa naktsmītnēm Eiropā un pasaulē piešķir ikgadēji kopš 2014.gada. Labāko naktsmītņu atlasē, ko rīko hosteļu rezervēšanas vietne Hostelworld, 2019.gadā triumfējis RoadHouse Prāgā.

Kariņš vadīs četrdesmito valdību Latvijas vēsturē

Pēc trīs ar pusi mēnešiem jeb pilnām 15 nedēļām pēc Saeimas vēlēšanām, parlaments ar balsojumu 61 balss «par» un 39 «pret» atbalstījis Krišjāņa Kariņa piedāvāto valdību, kurā pārstāvētas piecas partijas: Jaunā VienotībaJaunā konservatīvā partija, KPV LV, Attīstībai/Par! un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie turpina noliegt vainu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie arī pēc grozītās apsūdzības saņemšanas trešdien, 23.janvārī, tiesā noliedza savu vainu, kā arī lūdza tiesu atkārtoti nopratināt trīs, jau iepriekš pratinātus, lieciniekus – ekspertus.

Aicina Latvijas valdību atbalstīt EK rosināto veto tiesību atcelšanu nodokļu jautājumos

Pozitīvi vērtējot Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu atcelt ES dalībvalstu veto tiesības attiecībā uz nodokļu politikas jautājumiem, partija Progresīvie aicina Latvijas valdību atbalstīt šī lēmuma turpmāku virzību. Vienlaikus norādīts, ka priekšlikums vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Eiropas padomei.

Jaunākie komentāri